Par vardarbību un tās cēloņiem

Runājot par pretrunīgi vērtēto Stambulas konvenciju, Špickopfs atzīst, ka tajā ir daudz vērtīgu aspektu, kas var palīdzēt mazināt vardarbību, taču sabiedrības reakcija uz dokumentu atklāj dziļākas problēmas.

“Vardarbība diemžēl pastāv visur – skolās, uz ielas, darbavietās, ģimenēs. Mums jāskatās plašāk, ja gribam to samazināt. Tomēr reti kurš runā par vardarbības cēloņiem. Bez to izpratnes mēs neko nemainīsim,” saka Špickopfs.

Viņš uzsver, ka pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja sabiedrība sapratīs, no kurienes vardarbība rodas un sāks risināt tās saknes. "Tas ir mūsu kopējais uzdevums," viņš norāda.

Špickopfs stāsta, ka Stambulas konvenciju ir izlasījis vairākas reizes – gan latviešu, gan angļu valodā – un tajā saskatījis arī daudz vērtīga.

“Mani īpaši uzrunāja konvencijas 12. panta 4. punkts, kur teikts, ka dalībvalstīm jāveicina sabiedrības locekļu, īpaši vīriešu un zēnu, iesaiste vardarbības novēršanā. Mēs savā Izdzīvošanas skolā tieši to arī darām,” viņš stāsta.

Pēc Špickopfa teiktā, īpašās organizācijas nometnēs jaunieši mācās cieņpilnu attieksmi pret vecākiem, skolotājiem, klasesbiedriem un meitenēm, kā arī vīri un tēvi apgūst, kā veidot jēgpilnas attiecības ar bērniem, sievām un ģimeni.

“Tādā veidā mēs jau īstenojam Stambulas konvencijas mērķus un mazinām vardarbību sabiedrībā,” viņš piebilst.

Jautājums par “sociālo dzimumu”

Tomēr Špickopfs norāda arī uz punktiem, kas sabiedrībā rada spriedzi. Viens no tiem ir jēdziens “sociālais dzimums” un ar to saistītie stereotipi.

“Man ir jautājums – kas tieši ir šie stereotipi, un kas tos nosaka? Ja tos pieminam, tad jāsauc konkrēti. Pretējā gadījumā mēs atveram Pandoras lādi, kur katrs interpretē, kā grib,” viņš skaidro.

Špickopfs uzsver, ka Latvijā jāvienojas par to, kuras vērtības un tradīcijas sabiedrība vēlas saglabāt, nevis tās izskaust. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pastāv stereotipi, kas vairs nav pieņemami, piemēram, ideja, ka vīrietim jādominē pār sievieti.

“Nosauksim konkrēti tos stereotipus, kas mums nepatīk, un vienosimies, kādas vērtības vēlamies paturēt,” viņš saka.

Špickopfs uzskata, ka “sociālā dzimuma” jēdzienam nav jābūt mūsu sabiedrībā, jo tas tikai to šķeļ, viņš atgādina gadījumu, kad skolās tika ieviesta seksuālās izglītības programma ar “piparkūku vīriņa vai sievietes” tēmu, kas izraisīja plašu vecāku neapmierinātību.

“Mēs, vecāki, toreiz pateicām skaidri – šai ideoloģijai par entajiem dzimumiem mūsu bērnu prātos nav vietas,” viņš uzsver.

Oskars Špickopfs, ekrānšāviņš no personīgā Youtube video

Divējādas sajūtas svētku laikā

Tuvojoties valsts svētkiem, Špickopfs atzīst, ka viņam ir divējādas sajūtas par to, ko Latvija pēdējās nedēļās piedzīvojusi.

“Ir ļoti, ļoti slikta pēcgarša par to, ko mēs kā sabiedrība kopumā piedzīvojām. Domāju, ka reti kurš varētu pateikt, ka, jā, tas bija kaut kas labs. Es domāju, ka lielākā daļa varētu teikt, ka tas, ko piedzīvojām bija kaut kas pretīgs un ļauns. Mēs ieraudzījām savas sabiedrības kaut kādu to tumšo seju, cik patiesībā mēs varam ātri sanaidoties. Tam tā nav jābūt,” viņš saka.

Izdzīvošanas skolas vadītājs aicina šajos svētkos atcerēties savas kopīgās vērtības un mācīt bērniem cieņu un spēju sarunāties.

“Mums jāspēj uzklausīt vienam otru un vienoties par to, kas mūs vieno, nevis šķeļ. Tikai tādā veidā mēs varēsim pastāvēt un nodrošināt tādu spēcīgu kodolu mūsu valstī kā nācija,” uzsver Špickopfs. 

Aicinājums amatpersonām

Noslēgumā Špickopfs pauž pārdomas par to, kā amatpersonām būs uzstāties valsts svētku pasākumos un uzrunās pēc nesenajiem strīdiem sabiedrībā.

“Vēl pirms dažām dienām plūda apvainojumi un pazemojumi, kas bija vērsti pret lielu Latvijas sabiedrības daļu. Tagad šiem cilvēkiem būs jāstājas tribīnēs un jārunā par cieņu, patriotismu un drošību, valsts būvēšanu,” viņš norāda.

“Mazākais, ko amatpersonas varētu darīt, ir atvainoties sabiedrībai par tai veltītajiem vārdiem,” saka Špickopfs, noslēdzot ar vēlējumu: “Patiesi priecīgus svētkus un lai Dievs svētī Latviju!”