Lietuvieši dzer un sitas nost mazāk

LSM vismaz neslēpj brāļu lietuviešu panākumus «Džona miežagrauda» ierobežošanā. 2017. gadā Lietuvas Seims ar lielām debatēm un pretrunām pieņēma Veselības ministrijas virzītos bargos alkohola ierobežojumus. Kopš tā laika un līdz pat šai dienai kaimiņvalstī grādīgos dzērienus veikalā pārdod no 10 rītā līdz 8 vakarā, bet svētdienās – tikai līdz trijiem dienā. Ir aizliegta jebkāda veida alkohola reklāma. Un iegādāties to var no 20 gadu vecuma. Sabiedriskajās vietās lietot alkoholu ir aizliegts, izņemot – ēdināšanas iestādes. Degvielas uzpildīšanas vietu veikaliņos velti meklēt – grādīgā uzpildes iespējas. Leiši nopietni izpētījuši, ka dažos gados alkohola lietošana samazinājusies par trim litriem nosacītā alkohola – gadā uz vienu cilvēku! Toties ieņēmumi valsts budžetā no palielinātās akcīzes nodokļa krietni lielāki. Pateicoties tam, ka svētdienās pēc pulksten 15 grādīgo tirgot aizliegts, atklāta gaidīta likumsakarība: agrāk pirmdienās novērotais ceļu satiksmes negadījumu, traumu, nāves gadījumu, kautiņu skaits ievērojami samazinājies. Kāpēc? Pirmdienās mazāk dullo, pusdullo, paģiraino uz ceļiem, mīkstākas arī brīvdienu dzerstiņu sekas. Negadījumu fiksācija droši vien precīza, kolerācija ar alkohola pieejamību un izdzertā stiprumu, daudzumu itin droši ticama. Kaut gan viens otrs leitis gana skeptisks: kas gribēs dzert, tam ierobežojumi nelīdzēs, turklāt tirgotāji labi izrēķinājuši, ka viņi ne sliktāk nopelna uz alkohola sadārdzinājuma rēķina kā latvietis uz apgrozījuma lērumu. Jā, un vēl lietuvieši runā par kaut kādu dzeršanas kultūras uzlabošanos, jo nu viņi esot skandināvu līmenī un uz kartes iezīmēti zaļā (mērenā) krāsā. Pagalam jau nelāgi sanāk – nekulturālībai, kāda ir dzeršana, piedēvēt kultūras, mākslas īpašības, bet kaut kas no īstenības klāt tur tomēr ir.

Ko mūsējie? «Jaunajai Vienotībai» pakalpīgie sabiedriskie mediji priecīgi berzē rokas, ka beidzot arī mūsu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīs grozījumus «Alkoholisko dzērienu aprites likumā» otrajā lasījumā. Kad dzirdu par tiem lasījumiem, tad nereti iesmejos: nu cik var lasīt, jūs lasīt nemākat, ja jālasa vairākas reizes no vietas? Es, piemēram, tomātus jau nolasīju – vienā lasījumā! Nu, jā, 1,2 miljoni iedalīti sabiedrības saliedēšanai bez lasījumiem: vienīgi, kā to naudu trieks un kā saliedēsies? 

Kas ir alkohols?

Mēģinu saprast, kāpēc mums tie alkohola gēni ieēdušies tik dziļi. Jau no Dainu laikiem, kad līgoja:

Es uzgāju ganīdama

Rasā pļautu āboliņu. 

Nedod, dievs`i, man iziet

Pie dzērāja tautu dēla, līgo, līgo.

Vēl viena pasenu dienu sentimentalitāte. Pie daudzdzīvokļu mājām smilšu kastē spēlējas jaukas, mazas meitiņas. Viena: «Lūdzu, dāmiņas, uz kafiju!» Otra: «Pagaidi, vēl tak nav šņabja glāzītes saliktas!» Trešā sašutusi: «Šņabi?» «Nu pa kādai glāzītei jau var,» tā otra laipni un eleganti. No kurienes tāda valoda? No mums, no mums, mīļie! Skolotāj, nemoralizē, cik dzert ir slikti! Uzaicini uz to pretalkohola stundu kādu, kas tam smagi cauri gājis: nedzērušais dzērāju nesaprot! No alkohola pretmetu īpašībām jāapzinās ļoti daudz! Piemēram.

Alkohols ir ilūzijas realitāte. Labprātīga plānprātība. Alkohols ir: zāles un inde, tas silda un saldē, mīl un nīst. Padara: slimu par veselu, veselu par slimu, bēdīgu par jautru, jautru par bēdīgu, pelēcību par krāsainu, spilgtu par pelēku, ļaunu par labsirdīgu, labsirdīgu par ļaunu, noslēgtu par pļāpu, pļāpu par noslēgtu, bailīgu par drosmīgu, drosmīgu par gļēvuli, skopu par izšķērdīgu, izšķērdīgu par skopu, trulu par jūtīgu, jūtīgu par trulu. Salabina lielākos ienaidniekus un sanaido labākos draugus! Spilgtina jūtas un tās notrulina. Ieceļ paradīzē un aizvada uz elli. Alkohols jebkuru gudru cilvēku spējīgs pataisīt par muļķi, bet nav šīs dziras spēkos muļķi vērst par gudru.