Starp tūkstošiem koristu, kuri nākamgad XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos pieskandinās Mežaparka estrādē nesen uzcelto akustisko Sidraba birzi dziesmu kalnā, būs senākais vēl šobrīd dziedošais koris Latvijā un I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku 1873.gadā dalībnieks – Lielvārdes Kultūras nama jauktais koris «Lāčplēsis» –, kā arī nedaudz jaunākais Jumpravas Kultūras nama jauktais koris «Jumprava», kas Dziesmu svētku kustībai pievienojās II Vispārīgajos latviešu Dziesmu svētkos 1880.gadā.

Pēdējos gados pašdarbniekiem periodiski nebija iespējas sanākt kopā uz mēģinājumiem, nemaz nerunājot par koncertiem. Centīsimies rast atbildi, kā tas viņus ietekmējis. Kā atgūsimies? Vai iespēsim iekavēto? Vai mūsu kultūras un tautas namos atkal atgriezusies dzīvība?

Lielvārdē un Jumpravā kora dziedāšanai senas tradīcijas
Lielvārdes Kultūras nama jauktais koris «Lāčplēsis» savu tagadējo nosaukumu ieguva 1952.gadā, kļūstot par padomju laikā populārā un turīgā kolhoza «Lāčplēsis» pašdarbības kolektīvu, bet Lielvārdes Kultūras nama pašdarbnieku saimē iekļāvās 1995.gadā. Par jauktā kora «Lāčplēsis» pirmsākumiem tiek uzskatīts 1865.gads, kad vietējās draudzes ērģelnieks un skolotājs Jānis Neilands pulcina kopā dziedātājus un dibina kori. I Vispārīgajos Dziesmu svētkos Lielvārdes dziedātāji piedalījās kā vīru koris 19 dalībnieku sastāvā, kuru vidū bija arī topošais dzejnieks un skolotāja palīgs Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis). Līdz III Dziesmu svētkiem tas jau ir izveidojies par jaukto – Lielvārdes Labdarības biedrības – kori. Savukārt Jumpravas Kultūras nama jauktais koris «Jumprava» II Vispārīgajos latviešu Dziesmu svētkos piedalījās kā Lieljumpravas koris diriģenta A.Āboliņa vadībā. Koris dibināts 1872.gadā. Senākā kora vēstures liecība ir kora karogs, datēts ar 1880.gadu, un tas pašlaik glabājas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.

«1979.gada 22.septembrī muzejam to dāvināja kaibaliete Milda Rubene,» stāsta Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā krājuma glabātāja Jolanta Roga. «Karogs kādreiz atradies Jumpravas biedrības mājā. Vācieši, 1944.gadā atkāpjoties, uzmeta biedrības mājai degbumbas. Karogu paņēmusi glabāšanā Strazdiņu māte, kura dzīvojusi blakus biedrības mājai. Pēc tam karogs glabājās pie Mildas Rubenes māsīcas Rīgā.» A.Pumpura Lielvārdes muzejā, kas ir novada kultūras gara mantu sargātājs un glabātājs, atrodami vērtīgi eksponāti un liecības par kultūras dzīves attīstību Lielvārdē un tās apkaimē.

Muzejā starp citām relikvijām aplūkojami arī kora «Lāčplēsis» dziedātāju tērpi, kas tika darināti speciāli Dziesmu svētku simtgadei, ko svinēja 1973.gadā. Kostīmu māksliniece Mirdza KangareMatule tērpu metus izveidoja, par pamatu ņemot desmitā gadsimta Lielvārdes novada arheoloģisko tērpu rekonstrukciju. Sievu tērpiem bija izvēlētas jūras zilas garas kleitas, gaišas apkaltas ādas jostas, duncis un galvā vainadziņš ar nokarenām važiņām, uz krūtīm liela sakta. Baltās vilnas seģenes bija rotātas ar metāla karulīšiem jeb kareklīšiem. Savukārt vīriem – baložpelēki svārki un bikses, platas dzeltenas apkaltas ādas jostas ar dunci pie sāniem un apmetņi ar skaistām lapsādas apmalēm. Galvā – cepures kā Lāčplēsim ar lapsādas apmali un ausīm. Kad koris «Lāčplēsis» devās simtgades Dziesmu svētku gājienā, lielvārdiešiem uzgavilēja Rīga un ar aizturētu elpu TV ekrānos raudzījās pārējā Latvija. «Lāčplēsis» ar saviem tērpiem un stāju simbolizēja latviešu tautas gara spēku, kura neiztrūkstošs avots ir arī kora dziesma. Lielvārdes novads laiku lokos vienmēr bijis viens no latviskākajiem – savas identitātes apzināšanās un kultūras tradīcijas tā ļaudīm ir palīdzējušas izdzīvot visos laikmetu griežos. «Bagāts un svētīts ir tas novads, kurā pusotra gadsimta garumā tiek godā turētas dziesmu un mūzikas tradīcijas, bagāti un svētīti ir tie ļaudis, kam dziesma palīdz elpot un dzīvot,» – tā jauktā kora «Lāčplēsis» 150 gadu jubilejā sacīja Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas direktore Mārīte Puriņa, kura savulaik no 1994. līdz 2007.gadam bijusi arī jauktā kora «Jumprava» diriģentu sastāvā.

Koris «Lāčplēsis» – rokoperas «Lāčplēsis» dalībnieks
Jauktais koris «Lāčplēsis», sekojot savam vārdam un senajām kordziedāšanas tradīcijām novadā, piedalījies daudzos Latvijai nozīmīgos kultūras pasākumos. Kā uzsver tagadējais kora diriģents Jānis Ungurs, kurš kori vada kopš 2013.gada, «Lāčplēsis» kā vecākais koris Latvijā nevarēja nebūt klāt arī Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas «Lāčplēsis» atjaunotajā iestudējumā 2018.gadā, kur tika aicināts dziedāt Nācijas kora sastāvā. 2018.gads bija nozīmīgs ne tikai ar Latvijas simtgadi, bet arī ar Latvijas tautas varoņeposa «Lāčplēsis» 130.jubileju. Zīmīgi, ka Andreja Pumpura sarakstītais eposs tika izdots III Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā un ir veltīts šim notikumam. 2018.gada 22.septembrī, Andreja Pumpura dzimšanas dienā, fragmenti no rokoperas tika atskaņoti Lielvārdē, Spīdalas saliņā, kur kopā ar citiem koriem, tostarp ar jaukto kori «Jumprava», piedalījās arī jauktais koris «Lāčplēsis».

«Lāčplēša» diriģents – Jāņa Dūmiņa audzēknis
Šovasar abi kori tikās Ogres novada Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertā «Dziesmai šodien liela diena» Ikšķilē. Koncerts bija veltīts kādreizējiem Ogres koru virsdiriģentiem – maestro Jānim Dūmiņam, kuram šogad svinam simtgadi, un Leonam Amoliņam, kam šopavasar apritēja 85 gadi.

Gan koncertā Ikšķiles estrādē, gan arī Dūmiņa simtgadei veltītajos Ķekavas novada Dziesmu svētkos «Zeme, cilvēks, mūzika» skanēja maestro interpretētie, tautas mīlestību un popularitāti iemantojušie skaņdarbi, tostarp Emiļa Melngaiļa «Jāņu vakars» un Raimonda Paula «Manai dzimtenei». Dziedātāju vidū bija arī Lielvārdes Kultūras nama jauktais koris «Lāčplēsis». «Tas bija mūsu kora un, protams, mans gods un pienākums būt klāt šajos svētkos, jo esmu maestro audzēknis un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedras Jāņa Dūmiņa klases absolvents. Augstu vērtēju viņu kā diriģentu un pedagogu. Tāpēc man bija liela atbildība būt arī šo svētku virsdiriģentam,» atklāj Jānis Ungurs. «Jumprava» ceļā uz kora un Dziesmu svētku jubileju Ne mazāk pieredzes bagāti dziedātāji ir jumpravieši. Sākot ar II Vispārīgajiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas notika 1880.gadā, Jumpravas kora dziedātāji kļuvuši arī par Dziesmu svētku dalībniekiem. Nākamgad Dziesmu svētku kustībai Latvijā svinēsim 150.gadadienu, savukārt kori «Jumprava» pusotra gadsimta jubilejā sumināsim jau 2022.gada rudenī Garīgās mūzikas mēneša ietvaros. Garīgās mūzikas mēnesis Jumpravas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinās jau vairāk nekā 20 gadus, un tā idejas autors ir jauktā kora «Jumprava» mākslinieciskais vadītājs Normunds Ķirsis.

Koris regulāri uzstājas Jumpravas Kultūras nama rīkotajos pasākumos, kā arī dažādos koncertos visā Latvijā. 2015.gadā koris piedalījās Baumaņu Kārļa 180 gadu jubilejai veltītajā sarīkojumā «Himnas Goda diena». Koris vairākus gadus pēc kārtas Mazpilsētas lauku koru konkursā Mazsalacā ieguvis pirmās vietas un atzīts par labāko kori Latvijā. Šī sezona jauktajam korim «Jumprava» iezīmējas ne tikai ar kora jubileju, bet arī ar gatavošanos XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem. 27.augustā «Jumprava» kopā ar citiem Rīgas un Pierīgas koriem piedalīsies noslēguma koncerta kopmēģinājumā Mežaparka Lielajā estrādē.

Normunds Ķirsis: «Koris «Jumprava» ir kaut kas īpašs»
Kopš 1998.gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Ķirsis, kuram šovasar Jumpravas pagasta svētkos tika atzīmēta 25 gadu darba jubileja. Diriģentu sveica gan Lielvārdes Kultūras centra vadība, gan koristi. Kā atceras kora dziedātāji, pirms gadsimta ceturkšņa izveidojusies situācija, ka kolektīvam tuvojas 125 gadu jubileja, bet pietrūkst paša galvenā – diriģenta. Koristi pēc palīdzības vērsušies pie Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas (viņš no 1986. līdz 1992.gadam vadīja kori «Jumprava»), kurš ieteicis jauno un perspektīvo Normundu Ķirsi. «Ja reiz tāda neraža, tad aicinājumam piekritu – jāpalīdz. Pāris mēnešu laikā sagatavojām jubilejas koncerta repertuāru. Atbraucu uz Jumpravu bez tālejošiem plāniem, bet man šeit iepatikās,» atminas Normunds Ķirsis. «Man ir pieredze darbā arī ar citiem koriem, bet, lai neapvainojas šo kolektīvu dziedātāji, koris «Jumprava» ir kaut kas īpašs. Tik uzticīgus koristus dziesmas mīlestībai, kādi ir jumpravieši, es citur nezinu. Arī klausītāji to ir novērtējuši. Grūti prognozēt, vai man arī nākamais gadsimta ceturksnis būs saistīts ar kori «Jumprava», bet tas, ka es pazīstu šos cilvēkus, mani dara emocionāli bagātu.» Normunds Ķirsis neslēpj, ka darbā ar kori ir bijuši arī šaubu brīži: «Tādos brīžos es saprotu, ka koris ir kā dzīvs piemineklis dziesmai, Latvijas kultūrai. Kordziedāšanas tradīcija ir jākopj un jāsaudzē. Tie grūtie laiki ir jāpārlaiž. Ar tādu domu es strādāju, un mēs ar dziedātājiem ļoti labi saprotamies.»

Kora dziesma kā paaudžu mantojums
Arī kora dziedātāji atzīst, ka ar abiem diriģentiem – Normundu Ķirsi un Austri Kalniņu – izdevies panākt ļoti labu saskaņu mēģinājumu procesā un arī koncertos. «Koristam nav tik svarīgi, kad dibināts koris. Ja patīk dziedāt un ja ir tik jauks kolektīvs un diriģenti, kā tas ir mums, tad viss ir brīnišķīgi. Ikdienā mēs par kora vēsturiskajām saknēm, protams, neaizdomājamies, bet, kad tuvojas ievērojamas jubilejas, kāda būs arī šoruden, tad gan apjaušam un apzināmies, cik nozīmīga vieta kora dziedāšanai ir bijusi mūsu pagastā – kā senči šo tradīciju ir kopuši un lolojuši, lai tā nezaudētu savu spēku arī pēc 150 gadiem un būtu dzīvotspējīga arī turpmāk,» teic jauktā kora «Jumprava» vecākā Inese Medne. I.Medne jauktajā korī «Jumprava» sāka dziedāt, vēl mācoties Jumpravas pamatskolā. Neliels pārtraukums radās studiju gados, bet kopumā noteikti būšot vismaz 20 gadi. Iespējams, ka dziedāšana korī sekmēja arī profesijas izvēli. Šobrīd I.Medne ir Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas direktora vietniece un mūzikas pedagoģe. Mūzikai un kordziedāšanai pievērsusi arī savas atvases – dvīņus Martu un Ansi –, kuri šogad mācīsies Jumpravas pamatskolas 9.klasē.

Ansis ir kora ieguvums, jo, būdams Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas audzēknis, guvis vērā ņemamus panākumus jauno vokālistu konkursos. Ansis mūzikas skolā mācījās klavierspēli, Marta – vijoli. Ansis korī «Jumprava » dzied no 2020./2021.gada sezonas vidus, savukārt Marta korim pievienojusies tikai šogad. «Es ļoti ilgi šaubījos, pirms nolēmu iesaistīties korī. Esmu dziedājusi skolas ansamblī, bet kordziedāšana ir daudz augstāka līmeņa mūzika. Taču galā tieku,» atzīst Marta.
Abi jaunie dziedātāji ar nepacietību gaida savus pirmos Dziesmu svētus. Savukārt citiem kora dziedātājiem ir nesalīdzināmi lielāka Dziesmu svētku pieredze. Viņu vidū arī Aija Rubina, kura savam vienīgajam korim ir uzticīga jau vairāk nekā 40 gadus.
«Katrs kora mēģinājums un koncerts sniedz pozitīvas enerģijas lādiņu, ko ikreiz aiznesu līdzi arī uz mājām. Nav tādu vārdu, ar ko izteikt Dziesmu svētku sajūtas. Tie koristam ir kā medus maize. Dziesmu svētku dēļ vien ir vērts dziedāt un pat dzīvot,» atklāj A.Rubina.

Dziesmā spēks un vienotība
Jauktajam korim «Lāčplēsis» nav tik izteikta paaudžu gradācija viena kolektīva ietvaros. «Lielvārdē ir tas pluss, ka mūsu pilsētā ir iespēja dziedāt un izkopt savu talantu katram savā vecumā grupā – bērni un jaunieši to var darīt Lielvārdes Kultūras centra bērnu vokālajā studijā «Mikauši » vai Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas bērnu korī «Lielvārde », vidējā paaudze izvēlas jaukto kori «Lāčplēsis», bet pieredzes bagātākie dziedātāji – senioru kori «Kamene»,» skaidro J.Ungurs.

Tajā pašā laikā kora «Lāčplēsis » diriģents aicina katru kolektīvu neturēties savrup, bet vēl vairāk sadarboties citam ar citu, veidot kopīgus projektus, iesaistot tajos ne tikai dziedātājus, bet arī dejotājus un citu pagastu un pilsētu amatierkolektīvus. «Lielvārde un Jumprava, turamies kopā un dziedam!» – visus kopā uz vienas skatuves sauc J.Ungurs.

Pie kora «Lāčplēsis» soctīklos izvietotās fotogrāfijas, kurā dziedātāji pēc koncerta «Te ir mūsu mājas» sveic Lielvārdi un Latviju valsts svētkos 2021.gada 18.novembrī, lasām vārdus no Raimonda Tigula skaņdarba «Rīta un vakara dziesma» (teksta autore Rasa Bugavičute-Pēce): «Pa vienam mēs skaņa, bet kopā – spēks, kas sakļauti dūrē var kalnus gāzt!» Šī dziesma tika atskaņota valsts svētkos Lielvārdē, un tā iekļauta arī Dziesmu svētku repertuārā, lai skanētu XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru lielkoncertā «TĪRUMS. Dziesmas ceļš».

Dziesmas spēks ir neizmērojams, un tas dara ikvienu dziedātāju un visu tautu stiprāku un vienotāku. 

Aina Trasune, Ogres Vēstis Visiem

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Pa vienam mēs skaņa, bet kopā – spēks" saturu atbild laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" redakcija. Tēmturis #SIF_MAF2022._