Liela daļa komentētāju pauž sašutumu par situāciju, kad daudzbērnu ģimenēs, pieaugot vecākajiem bērniem, jaunākais pēkšņi tiek uzskatīts par “vienīgo” un saņem tikai 25 eiro pabalstu. Vecāki norāda, ka bērnu skaits ģimenē nemainās tikai tāpēc, ka kāds no viņiem sasniedz pilngadību. “Vai tad vecākie bērni pēkšņi vairs nav mani bērni?” vaicā komentētāji, uzsverot, ka arī viņu audzināšanā gadiem ieguldīti gan laika, gan finanšu resursi, bieži vien laikā, kad pabalsti bijuši vēl mazāki.

Ne mazāk asi tiek kritizēts princips, ka atbalsta apmērs atšķiras atkarībā no bērna “kārtas numura”. Daudzi uzsver, ka viens bērns nav mazāk vērtīgs par diviem vai trim un ka pirmajam bērnam nereti pat nepieciešami lielāki sākotnējie ieguldījumi – gultiņas, rati, drēbes, bērnudārzs. Komentāros bieži atkārtojas doma, ka bērnus nevajadzētu šķirot un ka par katru bērnu pienāktos vienāds atbalsts.

Vienlaikus diskusijā izskan arī pretēji viedokļi. Daļa komentētāju norāda, ka bērni nav jādzemdē pabalstu dēļ un ka primārā atbildība par viņu uzturēšanu jāuzņemas vecākiem, nevis valstij. Šie viedokļi gan bieži sastopas ar asu pretreakciju, jo citi uzsver – runa nav par “dzemdēšanu pabalstu dēļ”, bet gan par taisnīgu un saprotamu atbalsta sistēmu valstī, kas vienlaikus runā par demogrāfijas uzlabošanu.

Diskusijā tiek piesaukta arī citu valstu pieredze. Kā piemērs minēta Vācija, kur par katru bērnu neatkarīgi no viņa kārtas tiek maksāts vienāds pabalsts, un tas Latvijas kontekstā daudziem šķiet kā spilgts kontrasts. Citi rosina, ka pabalstu sistēmai vairāk būtu jābalstās uz ģimenes ienākumiem, nevis tikai uz bērnu skaitu.

Kopumā komentāri atklāj dziļu neapmierinātību ar esošo kārtību un sajūtu, ka valsts politika pret ģimenēm ar bērniem ir neskaidra un pretrunīga. Vecāki pauž ne tikai dusmas, bet arī vilšanos un nogurumu, uzsverot, ka šāda pieeja drīzāk attur jaunās ģimenes no lēmuma par bērniem, nevis veicina dzimstību. Diskusija liecina – jautājums par bērnu pabalstiem Latvijā nav tikai par summām, bet arī par attieksmi, taisnīgumu un uzticēšanos valstij.

Ilustratīvs attēls no Labklājības ministrijas

Piedāvājam ielūkoties dažos komentāros:

Baiba Burkevita:
Cienījamā valdība, šī patiesi ir ņirgāšanās … reāla diskriminācija. Prātam neaptverami un ļoti bēdīgi un skumji…

Darja Igorevna Januskevica:
Bērnus dala, kāpēc nevar vienu summu un vienādu, viens bērns arī ir ģimene.

Inga Štorha:
Izsmiekls...gadiem nemainās šī palīdzība ģimenēm! Nevar gribēt, ka būs dzimstība, ja ģimenēm ikdienā nav palīdzības! Arī viens bērns ir vērtība, bet ne Latvijā!
Žēl, ļoti žēl!

Ainis Paulins:
Aizmirsāt pieminēt, ka šogad visiem pielikāt, izņemot daudzbērnu ģimenes!!! Uzturlīdzekļus pielikāt, ārpus ģimenes aprūpei pielikāt, vārdu sakot, darāt visu, lai bērni neaugtu ģimenēs, lai tas nebūtu izdevīgi, jo??? Ģimene kā jēdziens jāiznīcina.

Rudīte Neilande:
Tāpēc medaļas drīz būs jādala,ja jaunās ģimenes vispār gribēs pirmo bērnu...

Egils Kupra:
Labklājības ministrija, bez labklājības valstī

Agita Aņģe:
Kāds varbūt var mani pārliecināt par pretējo...Kādēļ valstij ir jāuztur MANI bērni? Uzskatu ka bērni ir jānodrošina ar nepieciešamo mums pašiem,vecākiem. Tie ir mani bērni un cik viņi ir arī nevienu tas neskar. Bet kāpēc valstij ir jāmaksā tādi pabalsti lai varētu pilnvērtīgi uzturēt MANUS bērnus?

Ingrīda Eklone:
Ja gribat uzlabot demogrāfiju, pacēliet valsts atbalstu par pirmo bērnu, jo jaunajām ģimenēm pat grūtāk izlemt par pirmo bērrniņu.Bez tam daudz māmiņu mācās un algas jaunajiem arī ir samērā zemes.

Alise Blumberga:
Ja valstī ir palielināta minimālā alga, tad šo arī vajadzētu palielināt..
Aizejat paši veikalā noperkat bērnam piemēram apavus, samaksajat bērnudārzu utt, nezinu vai to pa 25 eiro vai 100 eiro var izdarīt.

Viktorija Raude:
Nečīkstam - laiciņu atpakaļ bija 11€

Ilze Sirmā:
Ar ko tas viens bērns ir noziedzies? Viņam kaut ko mazāk vajag , vai viņam par grēkiem, ka viņš viens pienākas mazāk?
Beidziet škirot bērnus. Par bērniem jābūt pilnīgi visnādam aprēķinam. Kā par pirmo, tā par otro.

Lāsma Zeltiņa:
Cilvēki!!! Neviens nedzemdē bērnus, lai saņemtu pabalstu. (Labi , ir varbūt kādi indivīdi..) bet ne par tiem iet runa. Te vairāk ir runa par to, kāpēc viens bērns ir mazāk svarīgs par divi, trīs vai četri. Kāpēc pirmo bērniņu novērtē zemāk kā otro. Pirmajam bērniņam tieši vajag vairāk. Pirmās drēbītes, gultiņas, rati utt. Izmaksas ir lielas. Par katru bērnu viena summa. Un tad tiešām neviens nedzemdēs pabalstu dēļ, kā te lielākā daļa komentētāju raksta.

Anna Auziņa:
Man ir trīs bērni, bet saņemu kā par vienu, jo vecākie ir pieauguši. Lai gan esam ieguldījuši resursus arī viņos, laikā, kad pabalsts bija 8 lati.

Ilze Alksniņa:
Man ir četri bērni,bet vienalga valsts skaita par diviem,jo tie vecākie ir pilngadīgi un maksä nodokļus un vairs viņus neskaita.Tas jau arī nav godīgi.

Līga Līga:
Vàcijā par katru bērnu maksā 250 eiro. Par pirmo, par otro un tt. Apsmiekls Latvijai , skrien pakaļ Eiropai bet izlīdzināt maksājumus nemāk.

Ina Muhanberga:
Man ir 4. Trīs vecākie dzīvo patstāvīgi. Kāpēc jaunākais saņem 25? Viņš tak ir ceturtais bērns. Vai pēkšņi vecākie bērni vairs nav mani bērni? Ja tā, tad kāpēc viņiem ir pienākumi ko uzliek likums kā maniem bērniem? Kaut kāds murgs. 

Ina Tumpele:
Interesanti arī tas, ka tiklīdz mani lielie bērni bij izauguši, mazā uzreiz skaitījās kā vienīgā, nevis pēdējā. Pat jūtos neērti, kad ieskaitās kontā. Ja nav, tad nav.

Ilona Ruja:
Vēl joprojam nesaprotu, kā no trīs bērnu mammas esmu kļuvusi par viena bērna mammu ?
Šī ir viena no nekaunīgākajām valsts manipulācijām, kāda šajā valstī tiek pielietota. Jaunieši šo jau ir sapratuši. Tādēļ rēķinās vien ar saviem spēkiem un iespējām.

Dace Vītola:
Šis sadalījums nav godīgs. Bērns paliek bērns, pirmais, piektais vai desmitais! Man tā šķiet pasiholoģiska ņirgāšanās par vecākiem, jo neviens vecāks neskaita naudu saviem bērniem par rūpēm, bet tad kāds izdomā cik kam kur pienākas tikai ņemot vērā bērnu skaitu!
Drīzāk būtu jāskatās ģimenes ienākumi un jādod tam kam mazāk!