Piemēram, Latvijas valdošo partiju politiķi un labi apmaksātie ierēdņi ir pilnīgi pārliecināti, ka ar naudu nevar risināt demogrāfijas krīzi. Kā novēro deputāte - Saeimā tūlīt jāiesniedz valsts budžets, un naudu vajag citiem mērķiem.
Viņa atgādina, ka pirms dažiem mēnešiem Latvijas Banka organizēja ekspertu sarunu, kas bija veltīta dzimstības tēmai Latvijā. "Ekonomiste Baiba Brusbārde prezentēja, ka pabalstiem ir pozitīva nozīme bērnu dzimstības veicināšanā. Pētījums atklāj, ka vienreizēja pabalstu palielināšana dod rezultātu īstermiņā. Savukārt regulāra, ikgadēja pabalstu pārskatīšana dod rezultātu ilgtermiņā.
Piemēram, paaugstinot pabalstus par 25%, dzimstības pieaugums ir 4%, tas ir, + 0,07 procentpunkti dzimstības koeficientam 22 attīstīto valstu izlasē. Pateicoties jaunu pabalstu ieviešanai, dzimstības pieaugums tika novērots +3% Spānijā, +2% Argentīnā (ģimenēm ar vienu bērnu) un +8% ASV štatā Aļaskā. Tas varbūt nav daudz, bet mums svarīgs ir katrs cilvēks," tā L.Matisone.
Viņa norāda, ka arī Latvijā Ģimenes atbalsta politikas rezultātā (no 2013. līdz 2015. gadam), kad tika palielināti pabalsti bērniem un ieviesti dažādi finansiālie stimuli ģimenēm ar bērniem (nodokļu atlaides, brīvpusdienas u.c.) summārais dzimstības koeficients pa gadiem pieauga. 2014. gadā – 1,65, 2015. gadā – 1,71, un 2016.gadā tas sasniedza augstāko rādītāju – 1,74.
"Tātad arī Latvijas pieredze to apliecina – ja mēs īstenojam prasmīgu Ģimenes valsts atbalsta politiku, mums uzlabojas dzimstības rādītāji. Kā prezentācijā norādīja Latvijas Bankas ekonomiste, pabalstu neindeksēšana veido ienākumu samazinājumu reālā izteiksmē. Ko tas nozīmē? Ģimenes ar bērniem automātiski kļūst trūcīgākas nekā ģimenes bez bērniem. Tas rada situāciju, ka Latvijā šobrīd ir izdevīgāk dzīvot vienam, nevis veidot ģimeni un audzināt bērnus. Divi pieaugušie izvēlas naudu tērēt sev, nevis rēķināt jaunus izdevumus saistībā ar bērna audzināšanu un skološanu. Un, ja ģimenē ir četri bērni, tad ienākumi dalās jau uz sešiem."
Deputāte skaidro, ka, piemēram, Latvijā 2 strādājoši vecāki, kas abi saņem vidējo algu valstī, bet kuru apgādībā ir 4 bērni, automātiski klasificējas maznodrošinātās mājsaimniecības statusam. Savukārt, ģimene, kur abi vecāki saņem mediāno algu valstī, maznodrošinātās mājsaimniecības statusam kvalificējas jau ar 3 apgādājamiem bērniem. Tieši tādēļ nauda un pabalsti esot "svarīgi, jo citādāk mēs nolemjam nabadzībai mūsu kuplākās ģimenes."
Arī Latvijas Banka norāda, ka ar pabalstu palielināšanu var veicināt dzimstību. Tas ir viens no aspektiem kopā ar mājokļa pieejamību, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, veselības aprūpi un citiem faktoriem.
Uz jautājumu, kā tad mums veicas ar to “regulāro” pabalstu pārskatīšanu, L.Matisone atgādina, ka diemžēl, bet Latvijā bērnu kopšanas pabalsts ir palicis 2013. gada līmenī. Tātad tas nav pārskatīts jau 12 gadus. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošu personu nav palielināts pēdējos 5 gadus. Tikmēr politiķu un ierēdņu algas gan tiek palielinātas regulāri, norāda L.Matisone. Svarīgi, lai pabalsti ģimenēm ar bērniem tiktu indeksēti regulāri, tikpat regulāri kā pensijas.
"Ģimenes ar bērniem mūsu valstij nav prioritāte. Vidēji Eiropas Savienības valstis izdevumiem ģimenēm ar bērniem atvēl 2,3% no IKP, Latvija – 1,69%. Kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat lielāks nekā vidēji ES (Igaunijā 2,7%). Pārējās Baltijas valstīs pabalsti ģimenēm ar bērniem ir dāsnāki nekā Latvijā. Piemēram, ikmēneša pabalsts par vienīgo bērnu Lietuvā ir 122,50 euro (turpat 5 reizes lielāks nekā Latvijā), Igaunijā – 80 euro, bet Latvijā vien 25 euro. Lietuvā arī bērnudārzos tiek nodrošinātas bezmaksas pusdienas, un ir garākais apmaksātākais bērnu kopšanas atvaļinājums Eiropā, kas ļauj vecākiem savā starpā sadalīt atvaļinājumu līdz pat 2 gadiem. Rezultātā Lietuvā šogad gada pirmajā pusē ir vērojams dzimstības pieaugums par gandrīz 600 jaundzimušajiem, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (Lietuvas Tieslietu ministrijas dati).
Atbalsts ģimenēm ar bērniem nav izdevumi, bet gan ilgtermiņa investīcijas mūsu bērnos un cilvēkos, valstī un nācijā. Finanšu ministrija to nespēj saprast, jo viņu Excel tabulas nesniedzas tik tālu nākotnē, kur šodienas bērni veidos jau nodokļu ienākumus, nevis tikai izdevumus pabalstos. Kamēr mēs to nesapratīsim un nerīkosimies, mums nav nākotnes. Ne mums, ne mūsu bērniem, ne mūsu bērnu bērniem," plašāk skaidro L.Matisone.
Viņa piekrīt, ka dzimstības problēmas nevar atrisināt tikai ar naudu, taču "nauda ir viens no svarīgākajiem faktoriem kopējā valsts demogrāfijas politikā." Būtiski, ka nauda parāda arī valsts attieksmi, un jaunās ģimenes to jūt – vai šī ir tā valsts, kas palīdzēs parūpēties par mūsu bērniem.
Noslēgumā deputāte asi kritizē - "Tikmēr premjere par nepareizu attieksmi sauc ieceri samazināt ministru algas. Mums nav krīzes valsts budžetā. Mums ir krīze mūsu vērtībās un attieksmē."
