“Radio Brīvā Eiropa” aizsākumi meklējami 1949. gadā, kad atvaļinātajam amerikāņu armijas ģenerālim Lucijam Klejam (Lucius Clay), atgriežoties ASV no Vācijas, radās doma par tādas radiostacijas izveidošanu, kurā cilvēkus aiz dzelzs aizkara uzrunātu nevis rietumnieki, bet gan pašu ļaudis, kas perfekti pārvalda savu klausītāju valodu, kas saprot viņu ilgas pēc patiesas informācijas un brīvības.
Ģenerāļa ideja Vašingtonā guva atbalstu. Minhenē tika izveidota radiostacija “Radio Brīvā Eiropa”, un 1950. gada 4. jūlijā atskanēja pirmais raidījums – pusstundu gara programma Čehoslovākijai. Drīz pēc tam ēterā izgāja programmas Rumānijai, Polijai, Ungārijai un Bulgārijai.
Raidījumi uz PSRS sākās 1953. gada 1. martā, kad “Radio Brīvā Eiropa” (RBE) paspārnē tika izveidota “Radio Brīvība”. Tā apvienoja redakcijas PSRS iekļauto tautu valodās. Teorētiski tad būtu varējuši sākties raidījumi arī uz Baltijas valstīm, bet baltiešu trimdas organizāciju vadītāji pastāvēja uz to, ka Baltijas valstis de jure nav PSRS sastāvdaļa, tāpēc baltiešu redakcijām jāatrodas RBE, nevis “Radio Brīvība” sastāvā, kur dominējošā bija krievu redakcija.
Tomēr ASV administrācija nebija par to pārliecināma. 1975. gada sākumā baltiešu trimdas organizācijas piekāpās, un jūlija vidū baltiešu redakcijas sāka darbu. Kad 1982. gadā Latviešu nodaļas vadību pārņēma Jānis Trapāns, viņš par savu mērķi izvirzīja Latviešu nodaļas pārcelšanu uz RBE. Ar neatlaidību un pārliecināšanas spējām viņam tas visai drīz izdevās.
Raidījumi tika veidoti tā, lai klausītāji Latvijā saņemtu patiesu informāciju par notikumiem pasaulē un tautā uzturētu dzīvu cerību, ka Latvijas okupācija nav mūžīga. Sevišķi nozīmīgs RBE atbalsts bija gadījumos, kad pret kādu cilvēka tiesību aktīvistu tika vērstas represijas. Katra šāda gadījuma publiskošana pasargāja konfliktā nonākušos cilvēkus no pārāk lielas režīma patvaļas, turklāt RBE atbalsts vajātajiem deva morālu stiprinājumu. Apziņa, ka viņi savā nelaimē nav vieni, ka viņu cīņa un ciešanas par vārda brīvību, cilvēka tiesībām un galu galā par latviešu tautas brīvību ir ievērotas un novērtētas, viņiem deva spēku nesalūzt un šo ceļu turpināt.
Īpaši nozīmīga RBE misija bija t.s. dziesmotās revolūcijas laikā, kad latviešu programmās aizvien bija informācija gan par aktuālajiem notikumiem, gan par gaidāmajiem nacionāli patriotiskajiem pasākumiem, tā stiprinot tautas vienotību un veicinot nacionālās neatkarības atgūšanu. Vislielākais nopelns šajā ziņā bija entuziasma pilnajiem RBE brīvajiem līdzstrādniekiem Latvijā.
1995.gadā RBE tika pārcelta uz Prāgu, kur tās galvenā misija bija palīdzēt jaunajām demokrātiskajām valstīm attīstīt pilsonisko sabiedrību. Latviešu redakcija šo uzdevumu veica ar īpašiem “demokrātiskās pieredzes” raidījumiem un Latvijas žurnālistu apmācību, iepazīstinot viņus ar veco demokrātisko valstu žurnālistikas pamatiem un RBE Latviešu redakcijas pieredzi. To vidū bija Jānis Domburs, Arnis Krauze, Iveta Mediņa, Judīte Čunka un daudzi citi šodien Latvijā pazīstami izcili žurnālisti. 2004. gadā RBE baltiešu redakcijas tika slēgtas un bijušie līdzstrādnieki, atgriezušies savās mājās, katrs savā veidā “Radio Brīvā Eiropa” gūto pieredzi liek lietā, vairojot patiesības, miera, iecietības un saskaņas izaugsmi sabiedrībā.
