Latvijas lasītāju vidū joprojām dominē drukātās grāmatas - 57%, tām seko e-grāmatas - 16%, audiogrāmatas - 9% (respondenti varēja izvēlēties vairākas atbildes), savukārt jaunākās ziņas cilvēki visbiežāk uzzina interneta portālos - 73%, tiem seko sociālie tīkli - 46%, TV - 42%, radio - 22%, drukātā prese - 6%, radi/draugi/paziņas - 8% (respondenti varēja norādīt maksimums trīs atbildes).
31% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav ne lasījuši, ne klausījušies grāmatas. Salīdzinājumam: 2017.gadā nelasītāju bija 23% ("Pētījums pa Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumiem", Latvijas Kultūras akadēmija, 2017).
Ieteikumi no mutes mutē joprojām ir ietekmīgākie, norāda LNB, - 41% aptaujāto grāmatas izvēlas pēc radu, draugu un paziņu ieteikumiem; 32% - grāmatas izvēlas grāmatnīcās; 26% respondentu izvēli nosaka ziņas, recenzijas internetā; 19% - bibliotēkas; salīdzinoši "Goodreads" - tikai 2%, "Booktok" - tikai 1%. Grāmatas pārsvarā lasa latviešu valodā - 87%, krievu - 45% un angļu - 31% (respondenti varēja izvēlēties vairākas atbildes).
Drukātās grāmatas vairāk lasa sievietes - 68%, vīrieši - tikai 45%. Savukārt e-grāmatas nedaudz vairāk lasa vīrieši - 17% pret 15%. Kopumā nelasītāju sieviešu ir krietni mazāk nekā vīriešu - 22% pret 41%. Krievu tautības respondenti daudz biežāk lasa e-grāmatas - 32% pret 12% latviešu, kā arī citu tautību vidū. E-grāmatu popularitāti krievu tautības lasītāju vidū, visticamāk, nosaka plašāka pieejamība, skaidro LNB.
LNB arī secina, ka lasīšana priekšā ģimenē būtiski ietekmē vēlākos lasīšanas paradumus: respondenti, kuriem bērnībā mājās nekad nav lasīts priekšā, arī paši pagājušajā gadā lasījuši krietni mazāk (47% nav lasījuši vispār). Savukārt no tiem, kuriem bērnībā bieži lasīts priekšā, grāmatas nemaz nav lasījuši vai klausījušies tikai 24%.
Gada laikā visbiežāk izlasa 2-5 grāmatas (29%), tikai 4% gada laikā izlasīja 16-20 grāmatas. Galvenā motivācija lasīt ir prieks un atslodze - 82%, tai seko pašizaugsme - 40% un profesionālās vajadzības - 32%.
LNB pētījumā noskaidrots arī dzīvē nozīmīgāko grāmatu tops. 1009 aptaujas dalībnieku TOP5 veido: Bībele (minēta 26 reizes), Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita" (18 reizes), Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis" (15 reizes), Aleksandra Dimā "Grāfs Monte Kristo" (15 reizes), Ēriha Marijas Remarka "Trīs draugi" (14 reizes). Latviešu autoru darbi parādās tikai TOP 10 beigās - astoņas reizes respondenti ir minējuši Aleksandra Grīna "Dvēseļu puteni" un Annas Sakses "Pasakas par ziediem".
"Kāpēc valstiski atbalstīta lasīšanas paradumu pētniecība ir svarīga? [..] Lasīšana ir kritiskās domāšanas un latviešu valodas dzīvotspējas pamats. Dati apliecina, ka tā joprojām ir izplatīta prakse, tomēr nelasītāju skaits pieaug - tas prasa pārdomātu politiku un mērķtiecīgu rīcību," norāda LNB pārstāvji.
Tiek arī secināts, ka agrīnajai pieredzei ir būtiska nozīme. Priekšā lasīšana ģimenē nozīmīgi ietekmē lasīšanu pieaugušā vecumā - tas nosaka prioritāti lasītveicināšanas atbalstam ģimenēs un skolās.
Tāpat LNB pārstāvji uzsver kopienas ietekmi: grāmatu izvēli visvairāk ietekmē personīgi ieteikumi (41%) - stratēģiski jāstiprina lasītāju vēstnieku tīkli, bibliotēku un grāmatnīcu kopienu aktivitātes. Tiek arī atzīmēts, ka regulāras, salīdzināmas aptaujas ļautu savlaicīgi pamanīt pārmaiņas (tehnoloģijas, ieradumi, demogrāfija) un novērtēt ietekmi - no bibliotēku pakalpojumu attīstības līdz lasīšanas veicināšanas kampaņām.
Aptaujas ir reprezentatīvas Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem 18-75 gadu vecumā. Tās veiktas tiešsaistē, izmantojot kvotu izlasi. Instrumentu izstrādāja LNB, datu vākšanu veica SIA "Solid Data".
