Sašutums - “Nervi čupā katru rītu”

Visvairāk dusmu izraisa tas, ka sastrēgums vissmagāk skar ģimenes ar skolēniem. Mārīte Šleine stāsta, ka kaimiņi no Jaunikšķiles ar pirmklasnieku izbrauc pusstundu agrāk. Katru rītu viņi uztraucas, vai paspēs nobraukt 800 metrus līdz skolai līdz pulksten 8.00. “Pārbrauktuve vaļā, bet auto rinda līdz pilsētas zīmei un tālāk vēl,” viņa raksta.

Kristaps Vēverbrants uzskata, ka no Daugavas puses aizvest bērnu uz Urdaviņas skolu šobrīd ir neiespējami: “Tunelis ir ciet, centra apļi neizbraucami, nerunājot, ja vēl pēc tam uz Rīgu jābrauc.” Viņš piebilst, ka saprastu situāciju, ja darbi notiktu ātri, “taču tā nav. Protams, tie bija jāuzsāk īsi pirms skolas sākuma.”

Katrina Hohberga norāda uz smagajām automašīnām, kas katru rītu brauc caur Ikšķili uz Tīnūžu ceļu. “Šorīt aplī smagais nobloķēja satiksmi pilnībā,” viņa raksta un jautā, kāpēc smago transportu nevar novirzīt pa citiem ceļiem.

Lemberga Ilze vērš uzmanību uz problēmu, ko korķis rada netieši. Daudzi tagad izvēlas braukt uz Rīgu ar vilcienu, taču stāvvietas pie stacijas vienmēr ir pārpildītas.

Praktiski padomi, kā apbraukt korķi

Daudzi komentētāji ne tikai sūdzējās, bet arī dalījās ar saviem maršrutiem.

Uz Rīgu:

Ilva Barkāne iesaka pirms pārbrauktuves nogriezties pa Riekstu ielu un braukt caur Saulesdārzu. Pēc viņas pieredzes uz A6 šosejas tā izbraukt ir daudz ērtāk nekā caur Saulkalni.
Agita Roce un Maris Seflers iesaka remonta laikā izmantot Saulkalnes pieslēgumu.

Uz Ogri un no Ogres:

Uz Ogri var braukt caur Elkšņu krustojumu.
No Ogres uz Ikšķili Agita Roce iesaka braukt caur Ogres Zilajiem kalniem, gar karjeru.

Kur izlaist skolēnus

Liene Strode iesaka izlaist bērnus Maximas vai mini Rimi stāvvietā. Ja mazais jāpavada, var paņemt lietussargu un aiziet līdz skolai kājām. “Es tā daru, citiem arī iesaku,” viņa raksta. Mārīte Šleine gan iebilst, ka bieži vien netiek pat līdz pārbrauktuvei, jo rinda sākas jau agrāk.
Lemberga Ilze piedāvā sadalījumu pēc dzīvesvietas. Daugavas pusē dzīvojošie var izlaist bērnus pie jaunā Rimi vai pie estrādes kalna un tad turpināt ceļu caur Saulkalni vai Elkšņiem. Dzelzceļa pusē dzīvojošajiem labāk izmantot Tīnūžu šoseju abos virzienos un izlaist bērnus pie Maximas.
“Ar kājām taču var!” Vecā skola pret jauno realitāti

Daļa komentētāju atgādina, ka līdz skolai var aiziet arī kājām. “Kāpēc mazie nevar ar kājām iet uz skolu?” jautā Valts Dalbiņš. Roberts Cits atceras savu bērnību: “Dzīvoju 90tajos Jaunikšķilē, vienmēr gājām ar kājām, tagad jāved no centra.”

Maris Seflers uzskata, ka skolēnu loģistikā daudz var mainīt paši vecāki, sākot ar iešanu kājām un izkāpšanu citās vietās centrā. Tajā pašā laikā viņš norāda uz lielāku problēmu: “Ikšķile ir pietiekami liela pilsēta, tādēļ jau sen prasās pēc vēl viena savienojuma ar A6 šoseju.” Viņš arī skeptiski piebilst, ka ierēdņi te neko nemainīs.

Ironija un neparasti risinājumi

Netrūka arī humora. Aigars Ģēģeris piedāvā vienkāršāko risinājumu: “Ir jau iespējams lidot pa gaisu.”

Ēriks Matisons aicina saglabāt mieru: “Visa pasaule, ja kaut kur ir remonts, tad būs sastrēgumi. Tie nav nekādi jaunumi.”

Art Ūrs piedāvā organizatorisku ideju - problēmu varētu mazināt, ja visas klases skolā nesāktu mācības vienlaikus.