Ceturtdiena, 12.02.2026 16:41
Karlīna, Līna
Ceturtdiena, 12. februāris, 2026 13:25

“Politiķu šovs bez sekām: vai diskusijas studijā kaut ko maina?” skatītāji skarbi vērtē "Domburšovu"

OgreNet
“Politiķu šovs bez sekām: vai diskusijas studijā kaut ko maina?”  skatītāji skarbi vērtē "Domburšovu"
Ekrānšāviņš no raidījuma "Kas notiek Latvijā?" (11.02.26.)
Ceturtdiena, 12. februāris, 2026 13:25

“Politiķu šovs bez sekām: vai diskusijas studijā kaut ko maina?” skatītāji skarbi vērtē "Domburšovu"

OgreNet

Sabiedrisko televīziju raidījums “Kas notiek Latvijā?” pēdējos gados, pēc Latvijas Rokmūzikas asociācijas pārstāvja Uģa Higo Glāzīša domām, ir zaudējis agrāko ietekmi un asumu. Viņš kā parastais TV skatītājs uzskata, ka raidījums, kas savulaik kalpoja kā būtiska platforma sabiedrības un varas dialogam, šobrīd arvien biežāk atstāj bezspēcības un stagnācijas iespaidu.  “Ja amatpersonas var atļauties uzaicinājumu uz raidījumu vienkārši ignorēt, tas jau par kaut ko liecina,” tā savā sociālajā medija kontā Facebook raksta Glāzītis. Viņš norāda, ka agrāk šāda attieksme pret sabiedrisko mediju neesot bijusi iedomājama. Tagad kāds atsakās, aizbildinoties ar veselības problēmām, cits – vienkārši neatbild. “Ļoti ērti – nav balss, nevar parunāt,” ironizē viņš, piebilstot, ka šāda izvairīšanās no atbildības kļuvusi par ierastu praksi. Kā zināms, vakar, 11. februārī ēterā tika pārraidīts iknedēļas raidījums "Kas notiek Latvijā? " un tēma bija - Kas notiek pēc dienesta pārbaudes par valdības lēmumiem atbalstīt kokrūpniekus?

Pēc Facebook paustajām Glāzīša domām, ja nodokļu maksātāju apmaksāti ierēdņi var atļauties neatskaitīties sabiedriskajā televīzijā par savu darbu, tas liecina ne vien par konkrētu amatpersonu attieksmi, bet arī par paša raidījuma ietekmes mazināšanos.

Viņš atgādina, ka raidījumā bieži skan frāzes par to, ka par attiecīgo jautājumu jau iepriekš studijā diskutēts. “Runā, runā, runā, bet vai kaut kas pēc tam mainās?” vaicā Glāzītis. Viņaprāt, sabiedrībai būtu grūti nosaukt konkrētus piemērus, kad pēc skaļām diskusijām sekojušas reālas pārmaiņas. Līdzīgu skepsi viņš pauž arī par pilsoniskajām iniciatīvām: “Visi vāc parakstus, bet vai notiek būtiskas izmaiņas? Ja arī notiek, tad par maznozīmīgiem jautājumiem.”

Glāzītis raidījumu raksturo kā sava veida “zīmēšanās platformu”, kur politiķi demonstrē savu erudīciju, nostāju un publisko tēlu. “Praktiska labuma no šīm sarunām nav daudz. Vien var pavērot, kā katrs ir uzpucējies,” viņš ironiski piebilst, norādot, ka vizuālais tēls nereti aizēno saturu.

Vienlaikus viņš atzīst, ka žurnālista Dombura vadītais raidījums ir noderīgs kā mācību materiāls tiem, kas vēlas apgūt oratora prasmes un argumentācijas tehnikas. “Ja jautājums ir ar atbildi ‘jā’ vai ‘nē’, pavērojiet – gandrīz neviens neatbild īsi un konkrēti,” saka Glāzītis. Viņaprāt, diskusijās bieži tiek izmantota tēmas novirzīšana, uzbrukumi oponentam vai izvairīšanās no tiešas atbildības.

mceu_9981301311770895292655.jpg

Latvijas Rokmūzikas asociācijas pārstāvis Uģis Higo Glāzītis, attēls no sociālā konta Facebook

Runājot par konkrētu raidījumu, Glāzītis pozitīvi izceļ Saeimas deputātu Andri Šuvajevu. “Viņš turējās pie tēmas, runāja pārliecinoši un precīzi,” uzskata viedokļa autors. Savukārt zemkopības ministra Armanda Krauzes sniegumu viņš vērtē kritiski, apgalvojot, ka argumentācija bijusi nepārliecinoša, bet atbildes – izvairīgas. “Ar vizuālām pārvērtībām vien nepietiek,” viņš piebilst, norādot, ka būtiskākais tomēr ir saturs un spēja pamatot savu rīcību.

Plašākā kontekstā Glāzītis pieskaras arī valsts atbalsta jautājumiem uzņēmējiem, paužot skepsi par budžeta līdzekļu izmantošanu ārvalstu kapitāla uzņēmumu atbalstam. Viņš atsaucas uz raidījumā izskanējušo argumentu, ka krīzes apstākļos atbalsts ticis sniegts selektīvi. “Kāpēc satraukums par vienu nozari, ja krīze bija daudzviet?” viņš retoriski vaicā.

Kopumā Glāzīša skatījumā sabiedriski politiskās diskusijas televīzijā arvien vairāk atgādina šovu. “Paliek skatīties politiķu pārvērtības, vērtēt, kurš labāk apguvis runas mākslu un manipulācijas,” viņš secina. Par reālām pārmaiņām pēc skaļām debatēm viņš gan ir skeptisks: “Gribētos ticēt, ka šādas diskusijas kaut ko maina, bet pieredze liek domāt citādi.”

Ko domā citi Facebook komentētāji par raidījumu "Kas notiek Latvijā?" jeb tautā saukto "Domburšovu"?

Skaidrite Putna: "Ja jau jāliek tā"plus" zīme, tad laikam esat pārliecināts, ka, ja arī lasīt prot, rakstīt jau nu droši nē. Bet šis raidījums- nu, braši parunāja, pareizi jautājumi, un varbūt kāds drusku nokaunējās. Raidlaiks pareizi izmantots, bet- kas no tā? Neviens ne par ko neatbild."

Sandra Hmeļņicka: "Ar diezgan lielu regularitāti skatos raidījumu"KNL". Kāds ir raidījuma mērķis? Tas noteikti ir apslēpts raidījuma nosaukumā. Un tātad Domburam ir rokas par īsu ar savu raidījumu kaut ko izmainīt, jo Dombura iknedēlas aktuālie jautājumi tiem politiķiem nav no pirksta , tā teikt, izzīsti. Un kas mani pārsteidz vienmēr - n-to uzaicināto ierēdņu, ministru, aŗi ministru prezidentes , jā-> nekaunība. Viņi visi ir iztērējuši n-tos līdzekļus ( un ne jau no savas kabatas) politiskai runai un polemikai, zina ko un kā atbildēt ( protams, ne visi, citus ir kauns klausīties, piecos vārdos pinās un visu laiku atkārto vienu un to pašu pa riņķi) un kad es dzirdu šīs viņu "pārgudrās"atbildes un skaidrojumus, tad esmu uz pauzes par to, kas vada valsti, kas sēž vadošajos amatos, par to saņem n-tās štukas, bet atbildība - 0."

Ivars Bergs: "Es jau to pirms gadiem 10 teicu, ka KNL var droši likvidēt. Tam nav nekādas ietekmes ne uz ko. Tad sanāk, ka tikai tracina tautu."

Diāna Gribonika: "Atnāca, parunāja, aizgāja. Jau sen sapratu, ka šis balagāns domāts proletariātam acu aizmālēšanai, ka te kkāda demokrātija. Nekādas atbildības vai rîcība neseko. Izšķērdērbē valsts budžetu, aci nepamirkšķinot. Un nekas, neviens ne par ko neatbild."