B. Ozoliņa KVC secinājumu, ka iedzīvotāji varēja labāk sagatavoties vētras sekām, piemēram, iegādājoties ģeneratorus, vērtē skarbi. "Tie, kam ir privātmājas – es saprotu, bet tie, kam ir dzīvokļi – ko tie ar tiem ģeneratoriem darīs?" viņa jautā, komentējot KVC pārmetumus par nesagatavotību.

Arī ieteikums paļauties uz radioaparātiem ar baterijām nedeva gaidīto drošības sajūtu. Krīzes brīdī "Latvijas Radio 1" turpināja atskaņot standarta programmu, ziņas pārraidot tikai reizi stundā. Pēc B. Ozoliņas domām, šādā ārkārtas situācijā, kad cilvēki ir bez sakariem un elektrības, operatīvai apziņošanai ēterā vajadzēja skanēt vismaz ik pēc 15 minūtēm.

Pēc viņas domām, lielākā problēma šajā situācijā nebija tas, ka nav elektrības, jo pie šādas situācijas sabiedrība daļēji ir pieradusi, bet gan pilnīgs sakaru vakuums – cilvēki tika atstāti bez iespējas sazināties ar tuviniekiem un glābšanas dienestiem.

B.Ozoliņa min konkrētu gadījumu no kolēģu pieredzes – uz ielas gulēja cilvēks, kuram bija nepieciešama palīdzība, taču izsaukt mediķus vai glābējus bija praktiski neiespējami, un tas izdevās tikai brīnumainā kārtā.

Tāpat B. Ozoliņa velta atzinīgus vārdus tiem, kas reāli strādāja: "Cepuri nost visiem glābšanas dienestiem, pašvaldībām un tiem, kas atjauno elektrības pieslēgumus – viņi strādāja un turpina strādāt dienu un nakti."

Baibas Ozoliņas sašutumu par KVC rīcību netieši apstiprina arī Ministru prezidents Andris Kulbergs. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu viņš atzina, ka esošais KVC šobrīd nav uzskatāms par reālu krīzes vadības centru, jo tam trūkst reālas varas un koordinācijas telpas. Reālo dienestu darbu vētras laikā esot koordinējusi Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.

4. septembrī valdība lems par KVC reorganizāciju, un premjers norāda, ka nākotnē arī privātajam sektoram – tostarp sakaru un degvielas nodrošinātājiem – būs jāuzliek par pienākumu spēt funkcionēt krīzes apstākļos.

Kā vēstīts iepriekš, sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali. Trīs dienas pēc vētras elektroapgādes traucējumi Latvijā joprojām ir aptuveni 11 000 klientu.