“Es no savas puses apsolu, ka visu šo gadu es kaitināšu valdību, kritīšu valdībai uz nerviem un darīšu visu, lai 2026. gada budžetā tomēr demogrāfijai, nezinu, cik, bet noteikts finansējums parādītos,” “Dienas zinām” teica prezidents. Tāpat vienlīdz svarīgs darbs ir padarīt mājokļa iegādi vienkāršāku arī reģionā dzīvojošām ģimenēm.
Savukārt psihoterapeite Inga Anna Birkmane, reaģējot uz rakstā piedāvātajiem risinājumiem, raksta: "Prezidenta kungs, tas, protams, ir ļoti jauki, ka naudiņas būs vairāk, bet sievietes ir mainījušās. Pēc maniem vērojumiem, tā daļa sieviešu, kam rūp galvenokārt naudiņa, un tās, kuras ir pāros ar pietiekami veseliem un nobriedušiem vīriešiem, jau dzemdē pēc pilnas programmas, un viņu atbalstam šis plāns lieti der. Bet ir otra daļa jaunu sieviešu reproduktīvā vecumā, kuras nemotivē naudas pieaugums, vai atvieglotas rindas pie ārstiem.
Es Jums kā psihoterapeits saku, viņas izvēlas nedibināt ģimeni un nedzemdēt bērnus tādēļ, ka
1. pasaulē nav droši,
2. viņas jūtas labāk sagatavotas dzīvei un grūtībām kā vīrieši, pievērš uzmanību savai izglītībai, attīstībai un izaugsmei. Viņas labāk saprot kvalitatīvu un drošu attiecību nozīmi, un spēj labāk atpazīt nepiemērotus un nesagatavotus (nenobriedušus) partnerus. Ja citas izejas nav, tad bioloģiskā pulksteņa dēļ, atļaujas dzemdēt vienu bērnu, par kuru zina, ka spēs uzņemties visu atbildību.
3. Statistika (2023. gads) nepielūdzami rāda, ka gandrīz PUSE (45%) no ģimenēm, kurās aug bērni līdz 18 gadu vecumam, ir viena vecāka ģimenes. Tātad, 45 % ģimenēs, kurās aug bērni, tos sievietes audzina vienas. Visbiežāk šķiršanās iniciatores ir sievietes (mans vērojums praksē). Kā galvenie iemesli tiek minēti vīriešu alkoholisms un nepietiekošs personīgais briedums un spēja kvalitatīvi uzturēt attiecības.
Šis liek secināt, ka vīrieši nespēj izturēt to psiholoģisko slodzi, ko uzliek ģimenes dzīve, attiecības un tam sekojošā atbildība. Sievietes tas neiedvesmo dzemdēt, un liek vēl uzmanīgāk pārskatīt kritērijus potenciālām savienībām. Loģiski domājot, šīs ir tās sievietes 30-45 gadu vecumam, kuras teorētiski varētu dzemdēt vēl. Es īsti nesaprotu kas notiek ar lēmējvaru. Tai skaitā izglītības jomā. Tik ļoti atrautus no realitātes lēmumus un secinājumus izdarot, sāk šķist, ka dzīvojat burkā.
Manuprāt būtu lietderīgi saprast:
1. kā stiprināt drošības sajūtu,
2. kā stiprināt vīriešu veselību (fizisko, mentālo, garīgo),
3. kā mazināt alkohola pieejamību un patēriņu,
4. kā pārskatīt izglītības saturu, vairāk pievēršot uzmanību emocionālās un sociālās inteliģences, sporta un darbaudzināšanas jautājumiem.
5. Kā stiprināt laukus, jo lauku dzīve stiprina, audzina un briedina cilvēku personības.
Tā, loģiski pieejot šim jautājumam, varētu uz šo visu paskatīties. Ja skatāmies garīgi un filosofiski, tad viss notiek tā, kā tam jānotiek, un ceļš pa spirāli uz leju, ir daļa no lielāka Ceļa."
Ko par to saka ieraksta komentētāji?
“Paldies par rakstu! Tā arī ir, kā uzrakstīts. Es sapņoju par bērniem, bet man viņu nav, jo nav no kā dzemdēt un reāli man ir bail, ka es viena pati nespētu pasargāt savu bērnu no sātanistiem, kas šobrīd valda pār pasauli! Bērniem vajag TĒVU!!! Sievietei vajag VĪRIETI, ar kuru justies droši par sevi un saviem bērniem. No tāda vīrieša es dzemdētu kaut 15 bērnus, ja viņš gribētu un spētu par viņiem gādāt,” raksta viena no komentāru autorēm.
Cita piebilst: “Ir diezgan nenormāla prasība sievietei pinvērtīgi audzināt bērnus un paralēli pelnīt naudu un "atrasties darba tirgū". Uzaudzināju 3, tās ir titāniskas pūles, tā ir sistèmiska kļūda pašos pamatos.”
Vēl kāda piebilst: ‘Nekad neticēšu, ka katastrofālais demogrāfijas līmenis izveidojies nezinīšu dēļ. Nekad. Uzskatu, ka tā ir apzināta valdības rīcība.
-Jau piekto gadu tiek sēta masu medijos dažādu tematu panika,
- vārda brīvība ir palikusi pagātnē,
- pabalsti par bērniem nav celti jau gadiem. (Ko vispār var izdarīt ar pabalstu 25 Eur?),
- jau trešo gadu mums esot kara stāvoklis ( Vai tāds ir arī Polijā, Moldovā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā...?)
- ekonomikas milzīga lejupslīde,
- nodokļu milzīgs slogs,
- nenormālas cenas pārtikas veikalos,
- pat bērniem ir grūtības tikt pie ārstiem uz konsultāciju bērnu slimnīcā.....
Varat turpināt šo sarakstu.
Daudzi vienkārši jau ir aizbraukuši...vai nevēlas neko.”
“Vai drošības/partnera vai nodrošinājuma trūkums tiešām ir šķērslis mazā cilvēka nākšanai pasaulē? Vai tā ir bijis arī agrāk? (Gadsimtu griezumos bērni ir dzimuši gan pirms kara, gan kara apstākļos, arī pēc tam - iznīcinātajās pilsētās un ar vēlmi turpināt dzimtu, kad vienīgais apgādnieks ir gājis bojā. Turklāt nereti - daudzbērnu ğimenēs. Laukos dzima vidēji 3-7 bērni ğimenē - bez jebkāda pabalsta/ kopienas materiālā nodrošinājuma - ar ūdeni akā, labierīcībām ārā, kurināmo plīti, krāsns apkuri un smagajām čuguna pannām).
Vai traucē modernās pasaules radīto standartu gaidas? Vai sieviešu būtība/sūtība ir tik kardināli mainījusies? Vai sievieti tiešām "jāiedvesmo dzemdēt"? Ja jā - kam būtu jāiedvesmo un šī drošības sajūta mūsdienu sievietei jāiedod? (Valstij? Prezidentam? Sabiedrībai? Ğimenei? Skolai? Darbadevējam? Partnerim? Mācītājam? Ārstam? ...Tētim?)” vaicā ieraksta komentētāja.
Arī kādam vīrietim ir savs redzējums uz problēmas sakni: “Jo sieviete vairāk vēlas dominēt pār vīrieti, jo vīrietis jūtas nevajadzīgāks. Pēcāk alkoholisms. Un pie vīriešu nenobriešanas arī lielā mērā ir atbildīgas sievietes, kas ļauj savām vīriešu kārtas atvasēm dzīvot zem sava jumta nez cik ilgi… Tikko dzirdēju stāstu - “… dēla ģimene paņēmusi auto līzingu. Jāpalīdz esot nomaksāt…” Stulbums… Viss uzskaitītais ved uz vīriešu morālās stājas degradāciju. Nu jau esam tālu tikuši šajā spirālē… diemžēl sekas ar cēloņiem ir sajukušas vietām…”
