Kā zināms, EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), bet otrajā vietā ierindojusies Nacionālā apvienība (NA). "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam. No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols. LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, "Progresīvos" – Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" – Nils Ušakovs, bet LPV – Vilis Krištopans.

Kas sociālo tīklu lietotājiem, tostarp politologiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, par to sakāms?

Daudzi neslēpj pārsteigumu par politisko partiju "Kustība "Par!"", kas ierindojās pēdējā vietā.

Politologs Jānis Ikstens vērtējis sociālo mediju ietekmi uz EP vēlēšanām.

Tikmēr Saeimas deputāts Jānis Dombrava no NA uzdod kādu retorisku jautājumu, par ko būtu vērts aizdomāties.

Daļa sociālo tīklu lietotāju uz ierakstu reaģējuši, norādot, ka, viņuprāt, Latvijai vajadzētu ņemt Francijas piemēru. Pēc graujošās sakāves EP vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Ziņu aģentūra LETA ziņoja, ka Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība guvusi pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija.

Daudzi ir pārsteigti par ZZS vēlētāju neaktivitāti, ņemot vērā partijas ievērojamos tēriņus priekšvēlēšanu kampaņai.

Neviennozīmīgi tiek vērtēta arī partijas "Jaunā Vienotība" uzvara. Sabiedrība ironizē par gaidāmajām izmaiņām nodokļu sistēmā.

Detalizētas pārdomas par vēlēšanu rezultātiem paudis arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Viņš uzsvēris, ka Latvijas vēlētājam joprojām vistuvākais ir "kangara" jeb "kapo" arhetips, kas izpaužas JV panākumos.

Vēl kādam interesanti škitis dalīties ar CVK publicētajiem datiem par partijām, kuras saņēmušas vislielāko atbalstu no vēlētājiem, kuri atrodas Latvijas cietumos. 

Lūk, arī citi viedokļi un pārdomas!

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. EP vēlēšanās 2019.gadā nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014.gada EP vēlēšanās – 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.