Edgars Birkenfelds dzimis, audzis un joprojām dzīvo Ogrē, kur savulaik pabeidzis Ogres Valsts ģimnāziju. Skolas laikā aizrāvies ar dziedāšanu, ko apguvis arī pie Artūra Manguļa. Jautāts, kāpēc nolēmis kļūt par ārstu, viņš atceras, ka skolas laikā notikušas dažādas vasaras nometnes, kurās bijuši arī pirmās palīdzības kursi.

“Mani tas tolaik ļoti interesēja. Kad atbraucu no nometnes, bija kāds starpgadījums ar draugiem – viens no viņiem aizrijās ar ūdeni un sāka slīkt. Sanāca tā, ka es uz kaut kāda refleksa pamata viņam palīdzēju. Man izdevās viņu atdzīvināt, un draugs ūdeni izspļāva. Tajā brīdī sapratu, ar ko vēlos nodarboties visu savu dzīvi, sapratu – medicīna laikam būs mans ceļš,” dramatiskos notikumus atceras Edgars.

Kolēģu un vadības atbalsts ir svarīgs

Ieguvis ārsta diplomu, ar Ogres rajona slimnīcas finansiālu atbalstu viņš studēja rezidentūrā, specializējoties radioloģiskajā diagnostikā.

“Mūsdienās radioloģija nav tikai diagnostika. Šajā specialitātē iesaistāmies arī ārstēšanā un ārstēšanas taktikas izvēlē. Ogres rajona slimnīca mani atbalstīja no pašiem pirmsākumiem. Tieši pateicoties viņiem, tiku šajā specialitātē mācīties. Tagad saprotu, cik liels ir bijis šis atbalsts. Lai gan esmu no Ogres, rezidentūras laikā man nodrošināja arī dienesta dzīvokli, kas bija ļoti svarīgi. Turklāt divus gadus saņēmu arī stipendiju, kas man tolaik ļoti palīdzēja. Jā, tagad man ir līgums ar slimnīcu uz pieciem gadiem, bet man tas šķiet pilnībā pieņemami un pašsaprotami, jo man Ogres rajona slimnīcā ļoti patīk, šobrīd ar visu esmu apmierināts un gatavs savu enerģiju ieguldīt darbā pacientu labā,” saka ārsts un smaidot piebilst, ka, lai arī radioloģijā nonācis nejauši, šobrīd šo profesiju viņš burtiski dievina.

Studiju laikā topošais ārsts pievērsies arī uzņēmējdarbībai, kas gan nebija saistīta ar medicīnu, vienu brīdi pat apsvēris, vai vispār vērts piecus gadus turpināt mācīties rezidentūrā, tomēr vēlme palīdzēt citiem ņēma virsroku. Studiju gados viņš bija praksē Ogres rajona slimnīcā, kur pēc bakalaura studiju pabeigšanas trīs mēnešus nostrādāja Uzņemšanas nodaļā, paralēli asistējot ķirurgiem operācijās.

Šobrīd Edgars atgriezies Ogres rajona slimnīcā kā Radioloģijas un diagnostikas nodaļas vadītājs. “Īstenībā nebiju līdz galam gatavs šai iespējai, bet laikam nekad dzīvē visam nevari būt simts procentu gatavs – tu mācies procesa laikā. Neslēpšu, biju nedaudz sabijies, joprojām tāds esmu, jo mani uzrunāja tūdaļ pēc rezidentūras pabeigšanas un jaunajā amatā esmu vien nepilnus divus mēnešus. Kolēģi mani ļoti atbalsta, arī slimnīcas vadība palīdz visos jautājumos, ar kuriem vēršos. Cenšos izzināt lietas, kas man jāzina, kas jādara un kā varu uzlabot Radioloģijas nodaļas darbu, lai nākotnē viss ritētu savu gaitu un visiem būtu vieglāk,” saka Edgars, piebilstot, ka Ogres rajona slimnīcā jau šobrīd ir plašs pakalpojumu klāsts – pieejamas visas sonogrāfijas metodes, tostarp doplerogrāfijas. Ir arī rentgens, datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse.

Slimnīca nodrošina arī pacientiem iespēju veikt rentgena izmeklējumus Ikšķilē un Lielvārdē – tuvāk viņu dzīvesvietām, kas nenoliedzami ir ļoti liels pluss, lai šos izmeklējumus veiktu, nav jābrauc uz Ogri, Rīgu vai citām pilsētām.

Edgars (priekšplānā) vairāk nekā 15 gadu spēlēja florbola komandā “Ogres Vilki”, ar kuru lielākais sasniegums bija Latvijas čempionāta 1. līgas čempionu tituls. Tagad viņš kopā ar senajiem cīņu biedriem florbolu reizi nedēļā uzspēlē savam priekam.

Sirds izmeklējumi tagad arī Ogrē

“Manā vadībā esam paplašinājuši pakalpojumu klāstu ar datortomogrāfijas izmeklējumiem sirdij un sirds asinsvadiem, kas ir ļoti liels solis mūsu novadam, jo šos izmeklējumus neveic plašs slimnīcu loks – pārsvarā tikai Rīgā. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgs un svarīgs papildinājums slimnīcai un novada iedzīvotājiem. Proti, viņi varēs šos izmeklējumus veikt tepat, Ogrē, un nebūs jābrauc speciāli uz galvaspilsētu. Esmu uzrunājis kolēģus, kuri šādus izmeklējumus veikuši jau līdz šim, piemēram, dakteri Artu Slišāni. Viņai torokālajā radioloģijā ir jau aptuveni piecu gadu pieredze ar darba stāžu gan Stradiņa, gan Gaiļezera slimnīcā. Ārste ir pievienojusies mūsu kolektīvam un veic tieši šo izmeklējumu aprakstīšanu,” skaidro E. Birkenfelds.

Visbiežāk minētie izmeklējumi nepieciešami dažādu koronāro sirds slimību gadījumos, kad ir aizdomas par sirds asinsvadu sašaurinājumiem. Nodaļas vadītājs skaidro, ka ir dažādi varianti, kā sirdi var izmeklēt. Ir ehokardiogrāfija, ar kuru gan asinsvadu sašaurinājumus īsti nevar izvērtēt. Ir invazīvās metodes, piemēram, koronarogrāfija, kur artērijā ievada katetru, taču šī ir samērā invazīva izmeklējuma metode. Bet ar sirds un sirds asinsvadu datortomogrāfiju neinvazīvā veidā iespējams novērtēt, cik sirds asinsvados dzīves laikā sakrājies kaļķu nogulsnējumu un cik ļoti tie sašaurina asinsvadus, tādējādi samazinot sirds apasiņošanu jeb miokarda perfūziju. Ārsts uzsver, ka šis ir ļoti labs variants, kā preventīvi saprast, vai pacients jāārstē, vai viņam jāuztur noteikta terapija, lai šie sašaurinājumi neattīstītos tālāk, vai arī jau ir nepieciešamas kādas invazīvas procedūras, lai asinsvadus paplašinātu, ievietojot stentus. Līdz ar to pārsvarā šo izmeklējumu veic, ja ir dažādas sirds saslimšanas. Gan uz šo, gan uz citiem izmeklējumiem nepieciešams vai nu ārsta speciālista, vai ģimenes ārsta nosūtījums.

Jāpiebilst, ka izmeklējumiem ļoti svarīgi sagatavoties jau iepriekš, lai sirds ritms būtu lēnāks nekā parasti. Sirds slimniekiem tas bieži vien ir grūti, jo sirds ritmam jābūt zem 60 sitieniem minūtē un stabilam, lai izmeklējums būtu kvalitatīvs un nerastos dažādi artefakti.

“Artefakti ir tad, kad bilde ir tik ļoti “sakustējusies”, ka mēs vairs īsti nevaram saprast, ko redzam. Tāpēc pacientus trīs – četras dienas iepriekš ar terapiju sagatavo, lai sirds ritms būtu mierīgs. Mēs pacientu sagaidām, nomierinām, izmērām sirds ritmu, izrunājam visu nepieciešamo, lai viņš iejustos. Un tikai tad, ja tā var teikt, liekam uz galda, jo, ieraugot cilvēku baltā halātā, sirds bieži sāk sisties straujāk no tā vien. Tāpēc šī aptuveni pāris dienu ilgā terapijas korekcija iepriekš ir ļoti svarīga,” skaidro ārsts, piebilstot, ka oktobra vidū bija apmācības tieši darbam ar iekārtu, lai varētu saprast, kā šo izmeklējumu korekti veikt, lai nebūtu nekādu noviržu no normas un lai dakteri varētu to kvalitatīvi aprakstīt.

Diemžēl šobrīd minētais izmeklējums pieejams tikai par maksu, bet ir cerība, ka no nākamā gada pietiks kvotu arī šim izmeklējumam.

Attīstīs magnētiskās rezonanses pakalpojumu

Ārsts atzīst, ka radioloģija ir plaša, un katrā specialitātē, vai tiek izmeklēts vēders, plaušas vai sirds, radiologs ir speciālists savā jomā. Līdzīgi kā ķirurgs specializējas konkrētā jomā, tā arī radiologs atbild par noteiktu apvidu, ko viņš vislabāk pārzina. “Tā ir mana pārliecība, ka nevaram būt speciālisti visās jomās, tāpēc cenšos veidot speciālistu komandu, kuri ir spēcīgi katrs savā lauciņā, lai pacientiem sniegtu maksimāli kvalitatīvus aprakstus. Ar Eiropas finansējuma palīdzību esam iegādājušies jaunu datortomogrāfu, kas nodrošina ļoti kvalitatīvus attēlus, un pacienti saņem mazāku starojuma devu, kas mūsdienās ir ļoti nozīmīgi. Ir arī plāns arvien vairāk attīstīt magnētiskās rezonanses pakalpojumus. Šobrīd magnētiskās rezonanses izmeklējumus arī par valsts kvotām piedāvājam pirmreizējiem pacientiem ar aizdomām par dažādām onkoloģiskām saslimšanām, kas ir ļoti nozīmīgi, bet daudzi pacienti un pat ārsti to nemaz nezina. Tāpēc strādāju arī ar klīniskajiem partneriem, kuri šos nosūtījumus izsniedz,” skaidro Radioloģijas un diagnostikas nodaļas vadītājs, piebilstot, ka nākotnē, iespējams, ja būs pieprasījums, varētu piedāvāt arī tādu izmeklējumu kā aknu elastogrāfija, kas ir samērā jauna metode, diezgan plaši pielietota mūsdienās tieši hepatologu un gastroenterologu pacientu vidū. Šis izmeklējums palīdz novērtēt aknu fibrozes jeb blīvuma pakāpi un palīdzēt diagnosticēt hroniskas aknu slimības. Attiecīgi ārsts var pacientam ieteikt un palīdzēt viņa aknu funkciju saglabāt pēc iespējas ilgāk.

Kopā ar kolēģiem Vīnē, Austrijā, Eiropas Radiologu kongresā. Attēlā (pirmais no labās) Edgars Birkenfelds un radioloģes Dagnija Grabovska un Ņina Maļika-Barščevska, kuras nu jau arī pievienojušās Ogres rajona slimnīcas kolektīvam, kā arī ārsts rezidents Arvīds Bušs.

Veido spēcīgu komandu

Nodaļas vadītājs skaidro, ka viņa rūpju lokā ir arī jautājums par ārstu speciālistu piesaistīšanu, kuri varētu kvalitatīvi veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumus un nodrošināt, lai pacientiem uz tiem nevajadzētu gaidīt pusgadu un ilgāk un slimības netiktu ielaistas. Slimnīca ir nodrošināta gan ar aprīkojumu, gan sonogrāfijas iekārtām, gan rentgeniem, gan magnētisko rezonansi. Galvenais, kā trūkst, ir cilvēkresursi. Nodrošināt izmeklējuma aprakstu speciālists var arī attālināti. E. Birkenfelds uzsver, ka arī Stradiņa slimnīcā, kur viņš izgājis rezidentūru, ārsti savstarpēji sazinās telefoniski vai datorā, nevis fiziski dodas viens pie otra, jo teritorija ir gana plaša.

“Tas ir samērā ērti gan radiologiem, gan klīniskajiem partneriem – var sazvanīties un visu atrisināt. Ogres slimnīcas kolektīvā šobrīd ir četri pastāvīgie radiologi, kuri ir stacionārā dežūrās un apraksta visus izmeklējumus slimnīcas nodaļās. Mums ir arī ārsti rezidenti, kuri apraksta ambulatoros rentgenus, protams, manā uzraudzībā. Pārrunājam dažādus gadījumus, lai pacients saņemtu maksimāli kvalitatīvu atbildi. Ir arī ļoti pieredzējuši kolēģi, kuri apraksta magnētiskās rezonanses attēlus. Tāds ir Kaspars Stepanovs – atzīts ārsts, radioloģijas speciālists tieši abdominālajā radioloģijā. Viņš jau ir ļoti ilgu laiku Ogres slimnīcā, pacienti atzinīgi vērtē viņa aprakstus, un daudzi ir gatavi tos gaidīt pat ilgāk nekā divas nedēļas,” stāsta E. Birkenfelds un turpina: “Savukārt daktere Madara Mikijanska ir neiroradioloģijas guru. Viņa pārzina galvas smadzenes, muguras smadzenes – man šķiet, šajā jomā ir viena no top speciālistiem Latvijā. Man ir liels prieks, ka viņa pie mums darbojas, un viņa strādā arī attālināti. Jāmin arī Dr. Aelita Žvīgure no RAKUS, kura apraksta locītavu izmeklējumus. Jāpiebilst, ka, lasot viņas aprakstus, rezidentūras laikā daudz mācījos muskuloskeletālo magnētisko rezonanšu aprakstīšanā. Mums magnētiskajā rezonansē ir speciālisti, kuri ir guru savā jomā, lai mēs pacientiem varētu sniegt tiešām kvalitatīvus aprakstus. Arī es veicu izmeklējumu aprakstus, un ar ārsti Dagniju Grabovsku, kura mūsu slimnīcā ir jaunpienācēja, – rakstām magnētiskās rezonanses, un arī mums ir laba pieredze šajā jomā. Tātad faktiski izmeklējumu aprakstus nodrošina vismaz astoņi – deviņi radiologi.”

Plānots, ka nodaļai pievienosies arī kolēģi, kuri nodrošinās kvalitatīvus mamogrāfijas izmeklējumu aprakstus un krūšu sonogrāfijas izmeklējumus, kas ir ļoti liels solis iedzīvotāju veselības uzlabošanā, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi, ņemot vērā augsto onkoloģisko saslimšanu risku. E. Birkenfelds norāda, ka radioloģijā specializētu krūšu speciālistu ir ļoti maz, tāpēc viņu piesaiste ir vislielākais izaicinājums.

Nodaļas darbs nav iedomājams arī bez radioloģijas asistentiem un radiogrāferiem. Radiologi gatavās bildes saņem savos datoros – vai nu slimnīcā, vai mājās, bet radioloģijas asistenti ir tie, kuri visbiežāk runā ar pacientiem un ievāc anamnēzi, kāpēc vispār izmeklējums nepieciešams, jo ārsts nosūtītājs ne vienmēr to norāda. E. Birkenfelds uzsver – radiologiem šī klīniskā informācija ir ļoti svarīga, un pacientiem, nākot uz izmeklējumu, ir svarīgi pastāstīt slimības priekšvēsturi.

Atzīst arī Rīgas slimnīcās

Jautāts, kāda ir vīzija par radioloģijas attīstību novadā, E. Birkenfelds stāsta, ka tiek apsvērta iespēja nākotnē rentgena pakalpojumu piedāvāt arī Madlienā. “Dzīvē esmu samērā liels perfekcionists, gatavs darīt daudz, lai katrā novada nostūrītī būtu rentgena pieejamība, galvenais ir pieprasījums. Mans redzējums ir tāds, ka mums Ogres novada iedzīvotājiem jānodrošina maksimāli daudz pakalpojumu, kas būtu maksimāli kvalitatīvi. Domāju, mūsu novadā nav jāveic pilnīgi visi pasaules radioloģiskie izmeklējumi, jo tam nebūs pietiekama pieprasījuma, bet pamata lietas, kas cilvēkam ir vitāli svarīgas, jānodrošina ātri, kvalitatīvi un bez garām rindām. Tā ir mana reālā nākotnes vīzija,” saka Radioloģijas un diagnostikas nodaļas vadītājs, piebilstot, ka viss atkarīgs arī no kolēģiem, ko viņš spēs piesaistīt, jo aparatūra slimnīcai ir. Galvenais šobrīd ir cilvēki, kas būtu gatavi darboties, lai varētu maksimāli īsā laikā saīsināt rindas uz pakalpojumiem. E. Birkenfelds piebilst arī, ka šobrīd nodaļas darba kvalitāte ir samērā augstā līmenī, šeit veiktos izmeklējumus sāk atzīt arī universitātes slimnīcās, piemēram RAKUS. “Mūsu radiologu aprakstus, kas sniegti dažādu onkoloģisko slimību pacientiem, augstu novērtē ķīmijterapeiti vai ķirurgi Gaiļezera slimnīcā Rīgā. Tas, manuprāt, ir liels solis, ka Rīgā mūs uztver nopietni un mūsu aprakstus un izmeklējumus ietver ārstēšanas plānos. Iepriekš diemžēl bija pieredze, ka, ja izmeklējums veikts pie mums un mēs to nosūtām datu bāzei (“DataMed”), pacientu atkārtoti staroja, jo ārstiem nebija uzticības mūsu izmeklējumiem vai aprakstiem. Mani ļoti priecē, jo ar savu kvalitatīvo darbu un kvalitatīvo aparatūru esam sevi pierādījuši arī galvaspilsētā,” saka Radioloģijas un diagnostikas nodaļas vadītājs, piebilstot, ka mūsdienās radioloģiskie izmeklējumi faktiski ir gandrīz 90% klīnisko lēmumu medicīnā pieņemšanas pamatā jeb, ja tā var teikt, – radiologi ir medicīnas acis.

Ikdienas darbs Ogres rajona slimnīcā – attēlā Edgars kopā ar radiologa asistenti Katrīnu Jukšinsku.

E. Birkenfelds teic, ka viens no mītiem, ar kuriem viņš saskaras savā darbā, ir tas, ka radiologs nav ārsts. “Mūsdienās radiologs ir ārsts, kurš veic diagnostiskus izmeklējumus, viņš domā klīniski, var arī nozīmēt terapiju, jo esam tik ļoti izmācīti, izdresēti visās jomās, ka, uzklausot mūsu redzējumu, pacienti nereti ir izbrīnīti. Viņiem visbiežāk ir svarīgi, lai kāds viņus uzklausa, lai pasaka, kā labāk rīkoties, un tad viņiem sabrūk tie šabloni, un bieži vien gadās, ka pacients pierakstās uz vizīti pie radiologa, nevis pie sava ģimenes ārsta, jo es viņu uzklausu, pastāstu, ko es redzu izmeklējumā un ko viņam vajadzētu darīt. Pacients pie ģimenes ārsta ierodas jau zinošs par tālākajiem soļiem. Tas, manuprāt, ir ļoti forši, ka pacienti mums sāk uzticēties arvien vairāk, jo saruna bieži vien ir tā ārstējošā, nevis tikai medikamenti,” atzīst nodaļas vadītājs.

Pacietību gan ārstiem, gan pacientiem

Jautāts, kur rod spēkus ikdienas darbam un vai tā joprojām ir dziedāšana, Edgars smaidot teic, ka dziedāt viņš dzied tikai savam priekam, bet spēkus atjaunot ļauj sporta zāle un florbola treniņi. Ar šo sporta veidu viņš aizraujas jau 20 gadu, savu karjeru uzsācis komandā “Ogres Vilki”, kur nospēlējis aptuveni 15 gadu. Florbola komanda ir kā otra ģimene un kā vieta, kur atslēgties un nedomāt par darbu, jo dažreiz radioloģija ir samērā smaga specialitāte, kur jālīdzsvaro analītiskā domāšana un empātija. “Mēs nevaram būt vienkārši kā dators, kas tikai redz kaut ko, un viss. Mums jāspēj arī just līdzi. Attēls nekad nav tikai attēls – aiz katra izmeklējuma ir cilvēka stāsts. Mūsu lēmums var mainīt viņa dzīvi, un mēdz būt klīniskie gadījumi, kuros saproti, ka desmit minūtes no manas dzīves varbūt ir kāda cilvēka dzīves briesmīgākā vai – gluži pretēji – laimīgākā diena. Tāpēc mēs to visu vienmēr paturam prātā, un, atnākot no darba, tas viss kaut kā jāatlaiž. Sports manā gadījumā ir laba atslodze, tāpat arī laiks ar ģimeni. Nekas tāds – visas klasiskās lietas: ģimene, draugi, sports, daba. Tas ir mans pamats,” smaidot saka Edgars Birkenfelds, kurš savukārt pacientiem pirmām kārtām vēl pacietību, it īpaši tiem, kuri gaida sonogrāfiju vēderam un asinsvadiem kaklā, kas ir pamata izmeklējumi dažādām slimībām, tāpēc uz šiem izmeklējumiem šobrīd ir vislielākās rindas. Jaunais Ogres rajona slimnīcas Radioloģijas un diagnostikas nodaļas vadītājs uzsver, ka šis ir viens no primārajiem jautājumiem, kuru viņš cer atrisināt pozitīvā virzienā, lai nevienam pacientam ar sāpēm vēderā izmeklējums nav jāgaida teju pusi gada.