Uzreiz piebildīšu – man nav naida pret homoseksuāļiem. Es katru cilvēku uzlūkoju kā personību – ar viņa idejām, darbiem un mērķiem. Protams, uzskatu, ka vislabāk ir dibināt ģimeni un audzināt savus bērnus, jo tas nozīmē dzimtas un tautas turpināšanos nākotnē. Tomēr pieņemu, ka dažādu iemeslu dēļ šis ceļš nav iespējams visiem, un arī radošumam var būt dažādas formas – ne velti daudzi homoseksuāļi ir talantīgi radošajās jomās. Tas, ko katrs dara savā privātajā telpā, ir aizsargāts ar Satversmi. Pilsoniskā atbildība un privātā brīvība iet roku rokā, bet tad, kad tās tiek apzināti jauktas, sabiedrība tiek šķelta un vājināta.

Un tieši tāpēc uzdodu jautājumu: ja reiz “praida” un visa LGBT aktīvisma deklarētais mērķis ir “cilvēka cieņa”, tad kā šādi gājieni ar aizvainojošiem tekstiem, ekshibicionisma pazīmēm un sieviešu parodēšanu vairo cieņu? Vai tas tomēr nav bijis provokatīvs šovs, par kuru aktīvisti saņem ievērojamu finansējumu?

Cieņa ir universāla un neizriet no seksuālās orientācijas – ikvienam pienākas cilvēktiesības kā cilvēkam, nevis “gejam” vai “heteroseksuālim”. Īpaša attieksme uz seksuālās uzvedības pamata nav cilvēktiesības, bet privilēģija, kurai nav nekāda pamata.

Līdzīgi kā Kremlis izmanto “rusofobijas” retoriku, lai radītu stāstus par “upuriem” un “apspiedējiem” savas varas nostiprināšanai, arī LGBT ideologi izmanto “homofobiju”, lai radītu naratīvu par “neiecietīgo sabiedrību”, kurā nepieciešama viņu aizstāvība. Es viegli pamanu, ja man visādi “labdari” mēģina iegalvot muļķības, kas balstītas psiholoģiskās manipulācijās, un šis izskatās pēc tāda gadījuma.

Daudzi homoseksuāli cilvēki nevēlas tikt saistīti ar praidu – viņi grib dzīvot cieņpilnu dzīvi, nevis publiski izrādīt savu seksualitāti. Liela daļa gājiena dalībnieku ir kreisie “tikumsignalizētāji”, kas vēlas demonstrēt, cik lieli “labdari” viņi ir, kamēr lielākā daļa sabiedrības paliek pamatotā neizpratnē. Neizpratnē ir arī tie, kas vēl nesen novēroja, kā “Progresīvo” deputātu kandidāti slēpa savu tautību Centrālās vēlēšanu komisijas anketās, bet tagad atraduši “lepnuma” iemeslu – seksuālo izvēļu svinēšanu.

Īpaši pretrunīgi ir tas, ka “Tēvzemītes – gejzemītes” partija vada Aizsardzības ministriju – iestādi, kuras vadībā vīrieši mācās nest nevis sieviešu rokassomiņas, bet ieročus, un ar patiesu, veselīgu lepnumu saka svētos vārdus: “Gods kalpot Latvijai!” Sabiedrība nespēj ilgstoši pastāvēt savā starpā izslēdzošās vērtību dimensijās. Cik ilgi tādās dzīvosim?