Piektdiena, 11.09.2026 15:47
Signe, Signija
Piektdiena, 11. septembris, 2026 14:56

Runā vienu, dara otru, domā trešo – kā izvēlēties, par ko balsot?

Andris Upenieks, "Ogres Vēstis Visiem"
Runā vienu, dara otru, domā trešo – kā izvēlēties, par ko balsot?
Agra Liepiņa ilustrācija
Piektdiena, 11. septembris, 2026 14:56

Runā vienu, dara otru, domā trešo – kā izvēlēties, par ko balsot?

Andris Upenieks, "Ogres Vēstis Visiem"

Izsvērt, zinātniski izanalizēt un loģiski pamatot visu partiju, sarakstu piedāvājumus ir taisnākais ceļš uz elli. Jo argumentos nav iespējams ietvert to, ka visur izpeld politiķi ar mūžam seniem tikumiem, kas runā vienu, dara otru un domā trešo. Ir arī tādi, uz kuriem šie trīs “politiskie” aspekti neattiecas, jo tie ir tādi, kas melo vienā gabalā. Ir arī tādi, kas it kā runā baltu patiesību, bet vienalga “baltā” patiesība ir salti, balti meli.

Varbūt politikas izpratnē savu skaidrību var ieviest sakāmie iz tautas mutes. Piemēram. Katra ķēkša, kas zina, kādas klapatas rodas, vadot savas ķēķa būšanas, labāk sapratīs, kādas problēmas rodas, vadot valsti. Lai paliktu uzticīgs savai partijai, bieži nākas mainīt savus uzskatus. Mēs varam nenodarboties ar politiku, bet politika tik un tā nodarbojas ar mums. Mērķa dēļ politikā var noslēgt vienošanos ar pašu nelabo – vienīgi ir jābūt pārliecībai, ka tu apvedīsi ap stūri velnu, nevis velns tevi. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Nopietni un pa jokam

Vienai vēlētāju “sugai” galvas lauzīšana par īsto izvēli pirms aploksnes mešanas urnā pilnīgi atkrīt. Viņi ir deputātu kandidātu sarakstos. Viņiem divas lietas absolūti skaidras – balsot tikai par savu sarakstu un sev pašam pievilkt krustiņu, kā arī izsvītrot tuvākos konkurentus – kaut arī no sava saraksta: Dievs piedos… Tā sakot, savas intereses tuvāk par kreklu, bet Bernarda Šova vārdiem runājot: “Prātīgs vīrs piemērojas, lai iederētos vidē. Neprātīgs vīrs neatlaidīgi mēģina piemērot vidi, lai tā derētu viņam. Tātad progress ir atkarīgs tikai no neprātīgajiem.” Bet, šķiet, ka mūsu brāļu un māsu vidū neprātīgo nav… Turpat slavenā īru rakstnieka, dramaturga, kritiķa, politiskā darbinieka, Nobela prēmijas laureāta Šova iederīgā sentence: “Demokrātija ir tautas muļķošana ar tautas palīdzību, tas ir mehānisms, kas garantē to, ka mēs tiekam vadīti ne labāk, kā to esam pelnījuši.”

Kā varējām gaidīt, atkal galvas pacēluši visgudrie, kuri par varītēm tic un uzspiež citiem vēlēšanu boikotu, bet, ja tomēr liela gribēšana piedalīties, tad tikai ar tukšu aploksni. Kāda jēga, domādams neizdomāsi. Līdzīgu subjektu vidū akli dusmīgie, kas balsos aiz dziļas pārliecības, lai atriebtos konkrētam politiķim: “Vot, lūk, sameklēšu to sarakstu, kur viņš iekārtojies, ar treknu strīpu izstrīpošu, bet pārējos atstāšu!” Iebildumi, ka tādējādi censonis būs tieši nobalsojis tā, lai viņa nīstamais subjekts iekļūtu Saeimā, nedarbojas. Viņš varētu izsvītrot arī visu sarakstu, tik un tā skaitīsies, ka par to ir nobalsojis.

Humoram no dzīves! Man ir viens labs draugs, patiesībā brālis, kuru īstenā izvēle neuztrauc ne nieka. Biju jau viņa taktiku piemirsis, bet nesen atgādināja: “Neesi pamanījis, ka īsi pirms katrām vēlēšanām piezvanu tev, par ko jābalso?” Bet patiesībai par godu – pagājušajās, 14. Saeimas, vēlēšanās kļūdījos pats, līdzi paraudams savu lādzīgo draugu. Ja sakām godīgāk, sistēma ir tāda, ka varam kļūdīties teju vienmēr. Jo absolūto vairākumu (50+1 vietu) nesasniedz neviens politiskais spēks, un pēc tam sākas tirgus, kas sadala ietekmes parlamentā ne tā, kā gribējām.

Izslēgšanas metode nav peļama

Viss ir bijis. Jā, bija arī tāda Kustība “Par!” (dibināta 2017. gadā), kas cēli aicināja vienoties “par”, nevis “pret”! Aizkūlās līdz apvienībai “Attīstībai/Par!”, ietika Saeimā un lēnām nogāja no skatuves. Parādot, ka ar jūsmīgu “par” nepietiek tur, kur jāsaka “pret”. Nav šaubu, ka Latvijai lojāliem pilsoņiem nav pieņemama tāda partija kā “Stabilitātei!”, kurā uzticība Latvijai nav jūtama nevienā vārdā, nevienā komatā. Kad žurnālisti Guntis Bojārs un Dāvids Freidenfelds vadīja politiskās debates tieši ar šo partiju, vecais padomju laiku naftalīns spiedās cauri visām porām. 
Redzams, ka aizejošā laikmeta pielūdzēji neko nav aizmirsuši un neko jaunu nav iemācījušies. Uzvēdīja Atmodas laikā līdz mielēm piedzīvotais. Lai kā arī partijnieki tēloja lojalitāti valstij, kurā šie cilvēki paši dzīvo, senais interfrontiskais gars šķita atdzīvojies ar tikpat senu kvēli. Vārdi it kā piesardzīgāki, maigāki, bet uzskats tajā pašā dzelzsbetonā iekapsulēts.

Tālab vieglāk izskaidrojams pret Ukrainu vērstais presings soctīklos ar primitīvo saukli – visu tikai “ukriem”, a pašiem? Tā, it kā mestās bumbas Ukrainā būtu šķirojušas, kurš krievs, kurš ukrainis... Jautājumā par karu Ukrainā partijas “Stabilitātei!” piesauktā “neitralitāte” nekādi nesanāk, drīzāk tā ir prokremliska nostāja. Neizpratne paliek uzvilkta: ja šādas partijas vēlēšanās sasniedz 2%, tad mums par savu naudu faktiski jāfinansē pret Latviju vērsta partija? Bez šīs partijas izslēdzu arī dažas citas, kuras te nevēlos reklamēt. Laika nav vairs daudz, tālab jādomā, lai abi ar savu lāga draugu nekļūdītos vēlreiz.