Kuram skaļāka balss?

IGORS RAJEVS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«Jā, Rosļikova kungs, protams, jums būs iespēja vēlreiz iet un oponēt. (..) 

Bet, klausoties visu to, ko jūs pateicāt, vienkārši vēlreiz pierāda, ka jūs neesat iepazinušies ar šī likuma būtību un šo izmaiņu būtību, jo balss paaugstināšana un runāšana augstākos toņos, protams, neatrisina šo jautājumu, un, ticiet man, es jūs pārkliegšu jebkurā situācijā.»

Jūs jau saprotat, uz ko Kiršteins tēmē

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) es parunāju ar dažiem Latvijas Universitātes lektoriem un pasniedzējiem, kas viņus uztrauc. (..) jūs nevarat faktiski pabeigt kursu, ja jūs neesat aizpildījis anonīmu anketu, un (..) beigās ir, protams, arī tāds jautājums: ko jūs vēl gribētu kaut ko pateikt par saviem pasniedzējiem. Ņemot vērā, ka šī anketa ir anonīma, tad tā tiek bieži aizpildīta kā labākajos Staļina laika, teiksim, čekas ziņojumu paraugos. Paraksta tur nav, tātad sevišķi... nu, negribu teikt par dzimumiem, bet jūs jau saprotat, nespējot izpildīt varbūt tās prasības, kas ir jāzina attiecīgajā kursā, tiek izgāztas dusmas, anonīmas dusmas, uz šo pasniedzēju un sarakstītas, teiksim, ne jau tikai «mee too» stilā, bet visu kaut ko – ka viņš ir slikts pasniedzējs, ka viņš ir rupjš, ka viņš man tur ieknieba pirms trīs gadiem kaut kādā vietā... un tā tālāk. Un jūs to nevarat nekādā veidā pārbaudīt.» 

Kādas kombinācijas, kādas rokādes!

JĀNIS DOMBRAVA («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Man tas atgādina, ziniet, tādu izteiktu vēlētāju muļķošanu, tāpēc ka tad, kad «Jaunajai Vienotībai» vajag, tad premjerministre var paaicināt Šleseru uz privātām telpām, uz privātām sarunām, lai tikai valdība varētu noturēties pie viena vai otra jautājuma pieņemšanas, tā, kā mums te, Saeimā, ir bijis, kad Siliņas kundze ar Šlesera kungu aiziet aprunāties nu tā – par lietu, un tad, kad nāk vēlēšanas, tad pēkšņi ir kaislīgā cīņa, līdzīgi kā pirms šīm Saeimas vēlēšanām tas bija pret Lembergu, kad Kariņa kungs teica: es neiešu uz debatēm, ja tur parādīsies Lembergs. Beigās izdomāja, ka arī ar Pīlēnu kopā nedebatēs. Un pēc tam, pēc vēlēšanām, protams, tad, kad ir kaut kādā brīdī izdevīgi, tad visi tie solījumi tiek aizmirsti un viss tiek mainīts.»

Vot, kā runā Kristaps

KRISTAPS KRIŠTOPANS («Latvija pirmajā vietā»): 

«Dārgie kolēģi! Es vienmēr ar ļoti lielu baudu klausos Alekseja runas. Noklausoties šo runu... izsita man pilnīgi no sliedēm, ko es gribēju pateikt... bet tā pavisam īsi.

Tas, ko es sagaidīju no šīm debatēm... tas ir arī tas, ko es Edmundam privāti teicu... jūs veicāt izmaiņas partijā, jūs izmetāt manu draugu Reiru ārā, jūs tur vēl kaut kādas izmaiņas izdarījāt. Bet atnāciet uz šejieni, dodiet mums kaut kādu cerību!

Pasakiet: vot, mēs strādāsim tā, ka mums plombas kusīs, mēs darīsim to! A ko jūs darāt? Jūs mums fleitējat, ka viss ir kārtībā.»

Gandrīz tosts

EDGARS TAVARS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Un mums, kolēģi, ir jābūt mazlietiņ... lai gan... labi, mēs esam pozīcija, opozīcija... bet nu kaut kādu empātiju vienam pret otru... Ja kādam kolēģim ir nopietnas veselības problēmas, kas ilgst stipri vairāk nekā trīs mēnešus, tā ir viņa brīva izvēle uz šo laiku nolikt deputāta mandātu. Un tad, kad veselība ir atgriezusies... tas ir viņa mandāts... viņš uzraksta... viņam ir iespējams atgriezties Saeimas sastāvā un strādāt pilnvērtīgi. (..) Dievs nedod, lai šādi gadījumi vairāk neatkārtotos! Lai mums visiem būtu stipra veselība un, kā saka, možs prāts, un mēs būtu vienmēr darbaspējās katrā ziņā stipri ilgāk, kā tas ir bijis vienmēr.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 22. maijā, 29. maijā