Latvijas «Titānika» kurss 

ANDRIS KULBERGS («Apvienotais saraksts»):

«Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jums uz ausīm karina makaronus. Rakstīts – budžets drošākai nākotnei. Šis galīgi nav drošības budžets. Šis ir Latvijas bankrota budžets.

Ar šādu trajektoriju Latvijas «Titāniks» trīs gados ieskries neatgriezeniskā parāda atkarībā, kurā Latvija zaudēs savu finansiālo suverenitāti. Kontroli pār Latvijas finansēm pārņems Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Kalvītis ar savu «gāzi grīdā!» – tās bija tikai bērnu asaras, salīdzinot ar to, kur šobrīd dodamies. Tad vismaz bija ekonomiskā izaugsme. Un parāds, kas bija Kalvīša laikā, bija tikai 1,9 miljardi eiro – 1800 eiro uz mājsaimniecību. Parāda apkalpošana toreiz izmaksāja 78 miljonus eiro. Tie bija nieka 90 eiro uz mājsaimniecību.»

Kad mēle apsteidz prātu

LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Latvijas valdība ir tik tukša muca, cik tukšs ir Latvijas maks. Un jūsu vārdi, Evika Siliņa, nekad nav saskanējuši ar darbiem. Un savas intereses jūs vienmēr esat uzlikuši augstāk par sabiedrības interesēm. Jūs melojat, jūs pieviļat, jūs noslepenojat, jūs notrallināt. Jūs esat muļķi, kas izliekas... Jūs esat muļķi, kas izliekas par kristiešiem, tikko pārmetot krustu, bet... jūs izliekaties par eliti, kura dzied – kura dzied! – balta flīģeļa pavadībā, strebjot šampanieti, kas nav pirkts par jūsu naudu. Jūs izliekaties pat tagad. Tas ir nožēlojami, vienkārši nožēlojami.»

Kā sarežģīt vienkāršu domu

KASPARS BRIŠKENS («Progresīvie»):

«(..) Dažādām aktivitātēm ir dažādi multiplikatori, un tie var svārstīties arī atbilstoši ekonomiskai konjunktūrai un resursu pieejamībai konkrētajā nozarē. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes apstākļos ļoti augsti multiplikatori ir investīcijām fiziskajā un digitālajā infrastruktūrā, īpaši, ja maksimāli tiek izmantoti valsts vietējās izcelsmes ražošanas resursi. Augsti multiplikatori ir arī aktivitātēm, kas palīdz ilgtermiņā aizvietot importu, piemēram, investīcijas ēku siltināšanā, atjaunīgo resursu enerģētikā. Un, protams, ārkārtīgi augsti multiplikatori ir ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, īpaši zinātnes komercializācijā.»

Spraudīsim, sniegsim un cīnīsimies!

VIKTORS VALAINIS (ekonomikas ministrs): 

«(..) Godātie kolēģi! Kārlim Ulmanim ir bijis teiciens: «Zemu tēmējot, augstu netrāpīsi.» Es aicinu visu godāto Saeimu iesaistīties, aktīvi nospraust augstus mērķus. Kā jau iesāku... mēs dažādos veidos esam viens otru lamājuši, bet es ticu, ka gan «Stabilitātei!», gan «Nacionālajai apvienībai» lielā mērā jau viens mērķis – padarīt Latvijas valsti par labāku valsti, kur dzīvot. Sniegsim priekšlikumus, cīnīsimies par labākajām idejām, debatēsim par šīm idejām!»

Laimīgā zeme – Kanāriju salas

MĀRIS KUČINSKIS («Apvienotais saraksts»):

«(..) Es pats, kad saņēmu, starp citu, pirmo kredītu mājas remontam pirms 25 gadiem, apspriedos ar sievu, un vispirms aizbraucām uz Kanāriju salām...

(..) Ko dara tie, kuriem beidzas termiņš ātrajiem kredītiem? Viņi steidzas pie nākamajiem ātrajiem kredītiem, un atkal viņi var doties uz Kanāriju salām... piemēram.»

Gāzes pēcgarša 

JĀNIS PATMALNIEKS («Jaunā Vienotība»):

«Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izlasot šo pieteikumu, man palika pēcgarša. Tā bija gāzes pēcgarša. Šeit par katru cenu tiek mēģināts... un arī tas, ko mēs dzirdējām uzrunā... to, ka padarīt to... cik TEC un gāze vispār kopumā kā izejresurss ir neatņemams un svarīgs. Taču siltumenerģijas ražošanā, jāatzīst, pasaule un arī Latvija jau kādu laiku virzās prom no tās... virzīsies prom uz šķeldu. Tiek mēģināts diskreditēt tās patēriņu pašlaik siltuma ģenerēšanā Rīgā. Un virzās arī citas pasaules... tālāk uz siltumsūkņiem, kas ir nākamā paaudze, kā tiek ražota siltumenerģija. Taču šeit par to nav nekā, neviena vārda.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 5. novembrī, 6. novembrī.