Tie, kas pūš tās trubas

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Ir jāizveido pilnīgi jauns likumprojekts, kas skar visus tos, kam ir paredzētas izdienas pensijas, – vai tas ir prokurors, tiesnesis, operatīvais darbinieks, vai tas ir orķestris... orķestra... kā viņus tur sauc, kas pūš tās trubas... es atvainojos par savu nezināšanu... bet ir jābūt pilnīgi vienotai sistēmai, vēlreiz atkārtošu, lai cilvēki uzticētos šai sistēmai, valstij un lai strādātu valsts labā ar prieku, nevis tā, ka paliek mieles no tā visa.»

Kad/ka skolotāja skumst 

LĪGA KĻAVIŅA (ZZS):

«(..) Kolēģi, es gribētu teikt, ka katru reizi, kad no šīs tribīnes izskan nepareiza latviešu valodas gramatiskā forma «es domāju, kad», kādai latviešu valodas skolotājai kļūst ļoti skumji. Es patiesi aicinātu, kā jau iepriekš norādīja Saeimas priekšsēdētāja, pievērst īpašu uzmanību gramatikai. Katrs esam valodas nesējs.

(..) Un es gribētu tikai pieminēt Latvijas Universitātes profesora Bičevska novērojumu, kā viņš aprakstīja mediju kvalitāti. Profesors Bičevskis šī brīža situāciju raksturoja ļoti interesanti un savdabīgi: «Iekšā nav, bet ārā nāk.»»

Par cik ir tikai tirgū cīsiņi 

AGITA STŪRE-ZARIŅA («Jaunā Vienotība»): 

«(..) Turpinot Līgas Kļaviņas iesākto tradīciju... par latviešu valodas lietojumu deputātu vidū... no savas profesijas nekad neaizbēgsi. Sēžot zāles aizmugurē, es ik pa brīdim pierakstu būtiskākās kļūdas, ko mēs, deputāti... lietojam. Un šodien varbūt kā trīs ceļa vēlējumi tam, ka mēs katrs ar savu valodu pierādām un stiprinām latviešu valodas lietojumu. Biežākā kļūda, ko Saeimas deputāti no tribīnes lieto, kā jau Līga minēja, ir «ka» un «kad» lietojums. Otra biežāk lietotā kļūda ir «skolnieki», ar to domājot tikai zēnus. Ja mēs runājam par zēniem un meitenēm, tad tie ir skolēni. Un trešā būtiskākā kļūda, ko mēs lietojam, ir «par cik» vai, kā man skolā mācīja, «par cik ir tikai tirgū cīsiņi». «Par cik» vietā lūgums lietot «tā kā».»

Nost ar vājiem varoņiem!

JĀNIS DOMBRAVA («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Nu arī Melbārdes kundze var apskatīt, vai tomēr mums nevajadzētu reizi par visām reizēm izrevidēt ārā no obligātās literatūras atsevišķus mākslas darbus, kuri māca mūsu tautai būt mazvērtīgai. Piemēram, par puisīti, kurš bija vājš, kurš aizgāja uz skolu, viņu abižoja, un viņš nevis kļuva stiprāks, bet palika vājš un nosala mežā. Vai arī par vīriem, kas uzkāpa uz ledus, nemācēja peldēt, svarīgi bija bļitkot, un tad zirgs bija daudz vērtīgāks par līdzcilvēkiem. Un tāpēc zirgu pat nenokāva. Nu, tādi mākslas darbi, kas nerada pašapziņu, iepretim «Dvēseļu putenim», kurš, manuprāt, tiešām parāda, ka arī mūsu tautā ir drosme, ir varoņu gars, ir gatavība cīnīties pret pārspēku un uzvarēt.»

Kaut ko buldurē 

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Skolās, kurās ir mazākumtautību bērni, nevar būt ne skolotāji, ne direktori, kuru dzimtā valoda nav latviešu vai kuri nav beiguši latviešu valodas skolu, jo viņi runā ar nepareiziem uzsvariem, viņi paši ar mokām kaut ko buldurē un nespēj bērniem neko iemācīt. Un mēs tagad sēžam un stāstām: vai, cik jauka situācija ar latviešu valodu, vai ne?»

Lasījuši vai ne – Jencītis zina labāk

MĀRCIS JENCĪTIS («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) «Jaunā Vienotība» un «Progresīvie» melo, ka Stambulas konvencija nav par ideoloģiju. Melo, tāpēc ka lielākā daļa viņu atbalstītāju, ja viņi izprastu Stambulas konvencijas kodu, proti, sociālo dzimti, kas paslēpta 37 lappušu garā dokumentā, kuru, protams, viņi nav lasījuši, viņi neatbalstītu. Arī paši, lai mierinātu savu sirdsapziņu, iestāsta sev, ka sociālās dzimtes jēdziena patiesībā šajā konvencijā nav vai tas ir nepareizi tulkots.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 16. oktobrī, 23. oktobrī