Ķivere bez galvas, politika bez smadzenēm

LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»): 

« (..) To maciņu, ko jūs plivināt, Evika Siliņa... tas maciņš ir tukšs. To bērna mantiņu, kuru jūs tur izvilkāt no galda apakšas, varat iemest miskastē, jo drīz mums nebūs bērnu, kuriem ar tām spēlēties. Tās zāles, ar kurām jūs lepojaties, ir dārgākās Baltijā. Tās grāmatas reklāmas rullītī... tās ir par dienu, kad Rūta bija Rihards? Un visbeidzot par ķiveri. Lai lietotu ķiveri, ir jābūt galvai. Ja ķivere drīkst būt tukša, tad galvā ir jābūt smadzenēm.

Beigšu runāt, jo tuvojas tas brīdis, kad es varētu aizrīties un apvemties.»

Ko kontrolēt Saeimā

ANDRIS KULBERGS («Apvienotais saraksts»):

«(..) Mums ar kolēģi ir priekšlikums... iesniedzam Saeimā: kad jūs liekat iekšā savas balsošanas kartītes, jums būs jāveic vecuma pārbaude, dzēruma pakāpes pārbaude un arī mentālais stāvoklis. Varbūt tas būtu tas ceļš, pa kuru iet. Tad jūs justu, ko nozīmē šī likumprojekta birokrātija. Jūs katru reizi varēsiet spaidīt, gribot ātrāk to izdarīt, ka tik nenokavētu balsojumu. Nu tad paskatīsimies, cik jums būs ērti un forši lietot šo pakalpojumu. Jūs ātri nonāktu pie secinājuma, ka tas bija pārmērīgi. Nu, lūk, šeit arī tas ir pārmērīgi.»

Kā smalki ķircināt tēvu

KRISTAPS KRIŠTOPANS («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Kad mans Briseles radinieks bija Ministru prezidents, viņa Ministru kabinetā bija deviņi ministri no «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» – deviņi! Tas bija pirms 27 gadiem. Man bija 15 gadi, Rosļikovam – 13 gadi. Jūs principā esat bijuši pie varas gandrīz visu laiku. Kāpēc mēs joprojām runājam par šiem jautājumiem?» 

Bija tāds joks

UĢIS MITREVICS («Nacionālā apvienība»):

«(..) Tie, kas atceras 1991. un 1996. gadu, šo laiku, bija tikai viena vieta, kur visu varēja izlasīt. Tas bija «Latvijas Vēstnesis»... vai plašsaziņas līdzekļi. Bet kā tajā laikā televīzijā... ko atspoguļoja un ko ne? Es atceros, tanī laikā juristiem bija tāds joks, ka nav labākas vietas, kur kaut ko noslēpt, kā «Latvijas Vēstnesis». Savā dzīvē es nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu abonējis «Latvijas Vēstnesi» un katru nedēļu mājās lasījis jaunāko, kas ir pieņemts.»

Un vēl viens joks

JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»):

«Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tikko Briškena kungs teica, ka šis ministrs nav tas, kuram jānes atbildība par visu. Nu, man tas atsauc atmiņā to seno joku par trim aploksnēm. Priekšgājējs sagatavo trīs aploksnes nākamajam ministram. Uz pirmās rakstīts: «Pirmajām problēmām rodoties, atver šo aploksni!» Tajā rakstīts: «Visas problēmas vel uz mani!» Pēc kāda laika – nākamās problēmas. Un ministrs atver nākamo aploksni. Tajā rakstīts: «Tagad veic reformas!» Nu, un vēl pēc kāda laika, kad atkal sākas... trešā problēma, tad vajag atvērt trešo aploksni, un tajā rakstīts: «Tagad ir tava kārta gatavot nākamās trīs aploksnes!» Man šķiet, ka šobrīd, pēc vairākiem gadiem, kad Švinkas kungs un Briškena kungs kopā ir strādājuši Satiksmes ministrijas pārvaldībā, atkal ir kārta sagatavot nākamās trīs aploksnes.»

Kur būs nākamais strops?

ATIS ŠVINKA (satiksmes ministrs): 

«(..) jautājums – kā Šlesers vispār atgriezās politikā? Daudziem, man liekas... mums, sabiedrībai, mazliet dzēšas atmiņa, ka 2022. gads... Vēlēšanu gadā es atceros Šleseru... vairāk spietojot gar prokuratūru un nesot dažādas liecības... Arī viņš pats neslēpj, ka varbūt prokuratūra ir jautājums, kas jārisina. Un, ienācis politikā – visu cieņu! –, viņš vairs tik bieži nestaigā gar prokuratūru.» 

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 5. novembrī, 6. novembrī, 20. novembrī