Anekdošu stāstniece parlamentā

LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Es jums izstāstīšu anekdoti par pūci un zaķīti. Pūce ir atbildīga par stratēģiju, bet ne par taktiku un ne par operatīviem jautājumiem.

Un šī anekdote skan tā. Aiziet zaķītis pie pūces un sūdzas: «Visi mežā dara man pāri un grib apēst. Lapsa, vilks grib apēst.» Gudrā pūce, vieda būdama, viņam saka: «Klausies, tev vajadzētu kļūt par ezi! Viņam ir adatas. Visi viņu liek mierā.» – «Hā!» zaķis priecīgs, pateicīgs dodas projām. Tad viņš iet un domā: a kā tad es par to ezi kļūšu? Man taču nav adatu. Viņš iet pie pūces un prasa: «Klau, pūce, a kā man par to ezi kļūt?» Viņa saka: «Zini, es atbildu par stratēģiskiem jautājumiem. Taktika – tas nav pie manis.» Tā ka šis... par to Budžeta metodoloģijas nodaļu... ir tiešs stāsts par to.»

Kāpēc nositāt vīru?

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Ir divi jautājumi par latviešu gramatiku. Vai latvieši tagad tā vietā, lai teiktu «nevajadzīgs» vai «es to nedaru», saka – «man ir nulles kaut kādas darbības»? (..) Tas ir arī gramatiski nepareizi.

Tāpēc es domāju tā – «energoefektīvs» vai «zemu emisiju» var būt, bet nav jāliek klāt kaut kāda «nulles enerģija» un tā tālāk.

Ja mēs runājam par latviešu valodu... Godājamie kolēģi, mēs tiešām gribam, lai visur tiek ieviesti šie termini? Ārsts saka Jānim: «Tu saēdies mušmires. Tu vēl tās ēd?» Jānis gudri atbild: «Ziniet, dakter, esmu pārgājis uz nulles lasīšanu mušmiru laukā.» Vai tiesā: «Kāpēc jūs, kundze, nositāt savu vīru ar āmuru?» – «Tāpēc, ka viņš veltīja man nulles uzmanību.»

Ja mēs ieliekam pilnīgi kaut kādus bezjēdzīgi, mākslīgi saliktus teikumus, tikai lai iztulkotu latviski zero emission vai ko tādu..., mums jābūt kaut kādai pašcieņai. Kur var vienkārši pateikt «bezizmešu», mēs sakām «nulles enerģijas» vai vēl kādu muļķību, bet enerģija tur mutuļo – nav nulles enerģijas nevienā ēkā.»

Visiem labrīt! 

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Visiem labrīt – Latvijas tautai! Mums bija arī karstas diskusijas par šo priekšlikumu un kopumā par visām šīm izdienas pensijām.

(..) Ja tas ir naudas jautājums, tad valdība ir slikti strādājusi. Viņai nav naudas. Lai valdība meklē naudu! Kāpēc mums aiztikt izdienas pensionārus?»

Kā četru bērnu tēvs

MĀRIS KUČINSKIS («Apvienotais saraksts»): 

«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Deputāti! Es vēršos pirmām kārtām pie izglītības ministres, jo tālākie noteikumi izrietēs no tā, ko uzrakstīs Ministru kabinets. Es vēršos pie tiem, kas šobrīd privātskolu vietā redz tikai alternatīvo izglītības sistēmu, nevis kaut ko vairāk, nevis kaut ko tādu, kāpēc vecāki izvēlas šīs skolas.

Es varbūt vairāk runāšu šobrīd ne kā deputāts, bet kā četru dēlu tēvs. Es esmu saskāries ar šīm skolām un arī ar bērniem, kas tajās mācās.»

100 eiro Preiļos un Rīgā

JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) 2018. gadā, kad man toreiz beidzās Saeimas deputāta pilnvaras un es izvēlējos doties atpakaļ uz Latgali ar ģimeni dzīvot pastāvīgi, mēs izvēlējāmies Preiļus, jo Preiļos ir... nē, pareizāk sakot, – bija vienīgā privātā skola Latgalē. (..) Un, zini, tajos pašos Preiļos iesaistījās paši vecāki, lai izglītība būtu kvalitatīva. Manam puikam paveicās, un viņam nevajadzēja atsevišķas izglītības programmas, nevajadzēja šīs alternatīvās un obligāti pedagoģiskās vai autorprogrammas. (..)

Tajos pašos Preiļos vecāki iesaistās arī ar savu finansējumu, protams, kā jau parasti privātajās skolās. Un tas nebija liels, tie bija 100 eiro. Es pieņemu, ka Rīgas, Pierīgas skolām tas būtu ļoti smieklīgs finansējums. Laukos tā ir liela summa.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 27. novembrī, 3. decembrī