Krištopans no Zabludovkas
VILIS KRIŠTOPANS («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Nu labi, es zinu savu krievu valodu, dzīvoju tur, kā es vienmēr saku, Zabludovkā jeb, kā to tagad sauc, – Priežmale, ja, Latgalē. Nu it sevišķi vecticībnieki. Un pēkšņi kas notika? Mēs tagad sāksim viņiem atriebties par to, ka manus vecākus 1949. gadā deportēja uz Sibīriju? Mēs viņiem visiem atriebsimies! Pat ja viņam ir simts gadi, ja? Nu labi, 75 jūs tur kaut kur esat ielikuši, bet ja 74, lai mācās valodu. Tā ir tā jūsu attieksme pret Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem?
(..) Dīmanis bija tāds varonis, Interfrontes līderis, labāk runāja latviski nekā Dombrava. Un? Kur tur lojalitāte bija pret Latviju?»
Pleškānes loģika
VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):
«(..) ... es neesmu no tribīnes tā, kura pauž savu viedokli. Es paudu cilvēku viedokli, tāpēc par šo es nevaru būt sodīta. Tas ir viens. (..)
Un trešais. Jā, okupācija, jā, deportācija, jā, bija. Es teicu, par to, ka jūsu valdības, tieši jūsu lēmumu pieņemšanas dēļ mēs pazaudējām un tiek pazaudēti cilvēki. Jā, ekonomisko apstākļu dēļ cilvēki pamet Latviju un brauc uz ārzemēm pelnīt.
Paprasiet! Paprasiet viņiem, kāpēc viņi pamet Latviju?»
Pensionāru draugs Šlesers
AINĀRS ŠLESERS («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Šodien es uzskatu, ka pareizais risinājums būtu ļaut tai vecākajai paaudzei nomirt mierīgi, viņiem gadiņš varbūt palicis, divi vai pieci, vai 10, vienkārši aiziet. Tā pagātne, kura ir, tā beigsies pati no sevis. Neviens jaunāks nepaliek. Ja mēs runājam tiešām par pensionāriem, tā ir tā mana pozīcija. Un šajā gadījumā, pasarg dievs, vēl runāt par to, kas ir bijis padomju laikā... (..).
Tā mana baža ir tāda, ka tagad jūs esat ķērušies klāt pensionāriem, paceļot tādu pirms vēlēšanām karogu, sakot: nu mēs tūlīt dzīvosim drošā valstī.»
Butāns rājas
ARTŪRS BUTĀNS («Nacionālā apvienība»):
«(..) jums nepietiek dūšas vismaz atnākt un pateikt: nu, mēs pāršāvām pār strīpu! Un koriģēt savu teikto. Jums pat tam vīrišķības pietrūkst, lai atnāktu un izlabotu sevi. Pie tam, ja jūs negrābstītos par emocijām, bet paskatītos datus šobrīd PMLP, (..) jūs zināt datus, kurus mums prezentēja. Vecākā paaudze, ar ko jūs cenšaties iežēlināt, ir tā, kas vislabāk, vissekmīgāk, visaktīvāk nokārto šīs te prasības (valsts valodas pārbaudījums – redakcijas piezīme), bet tieši vidējā paaudze ir tā, kas to nedara, un tā ir tā pati auditorija, kurai mēs noņēmām ieročus pagājušā gada septembrī, kuriem šeit bija ieroču atļaujas.»
Mūrniece kaunina
INĀRA MŪRNIECE («Nacionālā apvienība»):
«Godātie kolēģi! Šlesera kungs un Krištopana kungs, jums, izmantojot otru reizi debatēm, bija lieliska iespēja atnākt un atvainoties par jūsu teikto, diemžēl jūs to neizmantojāt. Tā vietā izskanēja mājieni, ka gan jau šī paaudze, kura pārcietusi deportācijas, aizies, un tad jau šī problēma tā kā būs projām. Es to sadzirdēju jūsu teiktajā.
Jā, arī manas ģimenes deportētie cilvēki ir jau aizgājuši, bet tas nenozīmē, ka mēs aizmirsīsim mūsu tautas traģēdiju.
Es nesaprotu, kāpēc mums šeit vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir jānievā pašiem savas tautas traģiskā vēsture. Gribu teikt, ka jūs tiešām iespļāvāt sirdī daudzām ģimenēm šodien.»
Par ko sašutis Kulbergs
ANDRIS KULBERGS («Apvienotais saraksts»):
«(..) Vai, satiksmes ministr, jūs tieši tāpat arī citiem investoriem pasniedzat informāciju (un tikai daļēju informāciju) stundu pirms tikšanās? Jo problēma ir tāda, ka mēs vēl joprojām šeit, parlaments, kas ir tieši tādi paši investori, kuriem ir tieši tādas pašas tiesības, neesam iepazīstināti ar informāciju. Mums pat ir... pusplēstu vārdiņu iedota informācija, mums nav kā jebkuram starptautiskam investoram, kurš ir aicināts investēt «airBaltic», dots pilns prospekts par to, ko šīs investīcijas nozīmēs, kas tiek piedāvāts. Nē, mēs tukši strādāsim šeit kā balsošanas mašīna.
(..) Mēs esam valsts naudas turētāji šinī mirklī un taisāmies balsot bez informācijas. (..) Mūs ir jārespektē tieši tāpat, kā respektē jebkuru starptautisko investoru.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2024. gada 2. maijā
