Runā kā zinātājs

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Un šobrīd tas, kas ir saviļņojis sabiedrību, ir – pieņemsim, «Rīgas satiksme» nāk klajā, ka viņi paceļ augšā latiņu, ka neizbeigs darba tiesiskās attiecības ar vadītāju, kurš ir ieradies darbā ar... līdz 0,5 promilēm alkohola reibumā.

(..) Tātad jautājums ir kāds: viņš atnāk uz darbu, un viņam ir, pieņemsim, kaut vai tur 0 promiles, bet viņam ir tāda stabila pohiņa, kā tautā saka. Viņš iepūš pa nullēm, iziet uz līnijas. Un tad, kad viņš ir, pieņemsim, apsteidzis laika grafiku, pie bibliotēkas viņš apstājas, izkāpj ārā, ieiet «Narvesen» veikalā un paņem džina ar toniku burciņu. Vienu paņem, pēc tam aizbrauc galapunktā, paņem otru, jo viņš zina, ka pārbaude viņam būs tikai maiņas beigās pēc 12 stundām. Beigās pa to starpu viņš jau ir tā salietojies, ka vairs nevar pavadīt. Un notiek smags ceļu satiksmes negadījums.

Dakteri man piekritīs, ka tur vēl var būt pa vidu visādi delīriji un vēl viss kaut kas.»

Bļaustījos un bļaustīšos

VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):

«Debatēs man tika pateikts, ka es esot tukšrune vai bļaustītāja. Vai tiešām? 

(..) Bet es tad bļaušu līdz tam brīdim, kad jūs sāksiet domāt par tautu un Latgali. Jā, bļaušu! Bļaušu arī jums virsū. Bet jūs ar vienu frāzi, ar vienu nekaunīgu izteicienu, ar apsaukāšanu negodīgi tagad aizvainojat Latgales... Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbiniekus, speciālistus, Latgales plānošanas reģiona darbiniekus un jūsu koalīcijas Ekonomikas ministriju. Tad apsauciet visus viņus par bļaustītājiem un neprofesionāļiem!

(..) Tātad, saucot mani par bļaustītāju, faktiski par bļaustītājiem tika nosaukti arī cilvēki, kuri Latvijā reāli piesaista investīcijas.»

Lai nu dievs dod

HARIJS ROKPELNIS (ZZS):

«Kolēģi! Es saprotu, ka liepājnieks Māris Kučinskis ar putām uz lūpām iestāsies par Liepājas interesēm, un tas ir pareizi un saprotami. Tāpat Pleškānes kundze no Rēzeknes – par Rēzekni. Nu man, protams, dzimtā Mazsalaca ir vistuvākā. Diemžēl tur nav speciālās ekonomiskās zonas. Labosim.

Šajā situācijā, mēs redzējām, tie viedokļi atšķiras. Katrs par savu stūrīti iestājas līdz galam, cik spēdams. Bet nu jāskatās tomēr uz to kopainu. Mēs pusei ekonomisko zonu Latvijā esam apstiprinājuši vienotu darbības termiņu – 2050. gadu. Nu un, atsaucoties uz bijušo prezidentu Levita kungu, apmēram pārfrāzējot, – lai dievs dod, ka mēs tik ilgi nodzīvojam.»

Valodas tīrība sākas mājās

LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Mums, ģimenei, kā jau daudzām ģimenēm, ir čats. Šajā čatā jaunā paaudze raksta tā, ka vecajai paaudzei ir jāiztulko. Čatā parādās «Thanks fam par apsveikumiem»... šitāds viss...

Vienkārši – par ko mēs domājam? Mēs nedomājam par to, lai mūsu bērni komunicētu labā, tīrā latviešu valodā. Mēs nedomājam par to. Nē! Mēs tagad sāksim ar likumu koriģēt, kāda būs komunikācijas valoda ar patērētājiem, tajā skaitā ar tiem, kas atlidos, iespējams, no kaut kādas trešās pasaules valsts.»

Krāpnieki zina: Saeimu netraucēt!

AIVA VĪKSNA («Apvienotais saraksts»): 

«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu, ka savstarpējās sarunas ir daudz interesantākas nekā mūsu iedzīvotāju ikdienas jautājumi, jo vakardien, zvanot uz dažādiem novadiem... cilvēki pat četras reizes dienā saņem krāpnieku zvanus. Protams, mēs varbūt neesam saņēmuši.» 

Konsekventā vecmāmiņa 

KRISTAPS KRIŠTOPANS («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Mana vecāmamma, vieglas viņai smiltis, visu mūžu balsoja par LNNK un «Tēvzemei un Brīvībai». Par Krastu, par Grīnblatu, vēlāk arī par Dzintara kungu. Pat tad, kad Vilis Krištopans bija «Latvijas ceļā», kad viņš bija premjers, viņa vienmēr balsoja par LNNK un «Tēvzemei un Brīvībai».

Pēc būtības tā bija vējā izmesta balss, jo, kā 15 gadus atpakaļ risināja vienus un tos pašus jautājumus par valodu, tā tos risina šodien un risinās vēl pēc 15 gadiem.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2026. gada 12. februārī, 26. februārī