Jau sēdes darba kārtības pirmais jautājums izvērtās garās diskusijās. Tam vajadzēja attiekties tikai uz piecu papildu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā, taču drīz vien saruna aizvirzījās pavisam citā gultnē.

«Opozicionāram» Marisam Martinsonam uzreiz bija priekšlikums – lēmuma projekts attiecībā uz pusmiljonu eiro kā nozīmīgu summu. Tas attiecās uz domes priekšsēdētāja Andra Kraujas izteikumiem attiecībā uz pusmiljonu eiro kā pašvaldībai būtisku summu. Kā norādīja opozīcijas deputāts, pašvaldības budžetā nebūtu jāpastāv nebūtiskām summām.

Jāatgādina, ka tā ir atsauce uz Valsts kontroles jūlijā publiskoto revīzijas ziņojumu par Ogres novada pašvaldību. Revīzijā secināts, ka pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība, bet neatbilstoši izlietoti vismaz 434 000 eiro, kas veido aptuveni 0,32% no novada pamatbudžeta izdevumiem. Savukārt A. Krauja iepriekš bija norādījis, ka «pārkāpumi mūsu izpratnē ir nebūtiski», skaidrojot, ka par būtisku summu pašvaldība uzskata tādu, kas sākas no 500 000 eiro. 

Tam sekoja ilgāka stīvēšanās par procedūru, darba kārtību un balsošanas kārtību. Gints Sīviņš atgādināja, ka darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs, vienlaikus norādot arī uz Saeimas vēlēšanu tuvumu. Viņaprāt, ir skaidrs, kāpēc tapis šāds priekšlikums un kā tas vēlāk tiks izmantots deputātu publicitātei sociālajos tīklos.

Runu karstumā Uldis Skudra aicināja A. Krauju beigt nodarboties ar demagoģiju. Savukārt pēdējais atbildēja, ka to atgādināšot īstajā brīdī, kad tāds pienākšot. Viņš arī uzsvēra, ka lēmuma projekts jāiesniedz likumā noteiktajā kārtībā, bet konkrētajā gadījumā runa esot tikai par priekšlikumu, nevis lēmuma projektu. Galu galā deputāti priekšlikumu noraidīja. Tomēr opozīcijas deputāti pie pusmiljona eiro tēmas dažādās variācijās atgriezās vēl vairākas reizes, tāpēc A. Krauja kādā brīdī atgādināja, ka arī šo domes sēdi apmaksā novada iedzīvotāji.

Atgriežoties pie pieciem papildu darba kārtības jautājumiem, U. Skudra izteicās, ka nevienam no tiem nav pienācīgi pamatota steidzamība, savu uzrunu izvēršot gana plaši un piesaucot pat propagandu. A. Krauja savukārt atbildēja, ka ar šādu apzīmējumu vajagot būt uzmanīgiem, un ironizēja, ka vienīgi tiesisko nihilismu varot piekabināt katra vārda galā bez bažām. 

G. Sīviņš notiekošo vēlreiz nodēvēja par izrādi un priekšvēlēšanu kampaņu atsevišķiem deputātiem, kuri kandidē Saeimas vēlēšanās. Viņam piekrita Jānis Iklāvs – domes sēde ir vieta darbam, nevis savu Facebook kontu apkalpošanai.

Kādā brīdī A. Krauja konstatēja: «Kāds viens ir, tāds otrs izliekas.» Tas izskanēja pēc M. Martinsona pārmetumiem, ka viņam netiekot ļauts izteikties un ka domes priekšsēdētājs vairāk vērojot opozīcijas deputātu uzvedību, nekā klausoties teiktajā. Jāpiebilst, ka arī pats Martinsons gana daudz runāja no vietas. Tiesa, viņš piebilda, ka inteliģents cilvēks tā nerīkojoties.

Iespējams, bija klausītāji, kuriem šī ņemtne šķita interesanta un aktuāla. Citus iemeslus gandrīz stundu klausīties strīdos par darba kārtību gan bija grūti atrast. Ja atļauts izteikties cilvēkam no malas, tad gribētos novēlēt deputātiem vairāk cienīt savu vēlētāju laiku un pacietību. Ne katrs būs gatavs noklausīties gandrīz stundu ilgu diskusiju, lai darba kārtībā nonāktu pie otrā jautājuma.

Vārdu cīņas

Jā, pie otrā darba kārtības jautājuma deputāti ķērās tikai pēc nepilnām 50 minūtēm, bet visu pulveri vēl nebija izšāvuši. Turpmākajā sēdes gaitā ne reizi vien izcēlās verbāli dueļi.

Piemēram, skatot jautājumu par Ogres novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.–2034. gadam un Ogres novada Attīstības programmas 2022.–2027. gadam īstenošanas 2022.–2024. gadu periodā apstiprināšanu, A. Krauja aizrādīja U. Skudram, ka viņš atvēris diskusiju klubiņu. Jāatzīst, ka U. Skudra ļoti aktīvi iesaistījās diskusijās. Vienubrīd gaisotne uzkarsa tiktāl, ka divi tautas kalpi pat atteicās no ierastās pieklājības formas «kungs» un viens otru uzrunāja vien pēc uzvārda: Sīviņš un Skudra.

G. Sīviņš vaicāja U. Skudram, cik lēmumprojektu vai iesniegumu viņš iesniedzis izpilddirektoram. Atbilde bija skarba: opozīcijas deputāts apgalvoja, ka pretī saņemot ignoranci, juridiskas manipulācijas vai atteikumus. Turpinājumā U. Skudra izteica cerību kādreiz redzēt koalīciju, kas nebaidītos diskutēt ar opozīciju un sadarboties. «Darīsim, ko varēsim,» piebilda opozīcijas deputāts, sēdes klausītājiem radot iespaidu, ka tas varētu būt attiecināms uz Saeimas vēlēšanu iespējamo rezultātu. Domes priekšsēdētājs vairākkārt aizrādīja, ka U. Skudra jautājumu sadaļu izmanto kā debašu sadaļu. Ar šo pārmetumu opozīcijas deputāts nebija mierā, tāpēc abu domstarpības turpinājās.

Kritikā iesaistījās arī M. Martinsons, kuram, kā ierasts, netrūka komentāru par pozīcijas darīto un nedarīto. Kādā brīdī A. Krauja pat retoriski ierunājās, sak, jānoskaidro, vai no tribīnes drīkst debatēt par jebkuru jautājumu vai tomēr tikai par konkrēto darba kārtības punktu.

Diskusijā iesaistījās arī Santa Ločmele, kura kritizēja komiteju darbu, norādot, ka tās nestrādājot pietiekami efektīvi. Vienlaikus viņa aizrādīja arī sēdes vadītājam, ka pats pārgājis uz debatēm laikā, kad tās vēl nav paredzētas.

Savukārt M. Martinsons atkal atgriezās pie jau iepriekš skartās tēmas par papildu darba kārtības jautājumiem, uzsverot, ka deputātiem nav bijis pietiekami daudz laika ar tiem iepazīties. 

Valsts kontroles ziņojums, kas kā sarkans pavediens vijās cauri visai sēdei, tika pieminēts atkal un atkal. J. Iklāvs ironizēja, ka dažu deputātu izteikumi rada iespaidu, it kā viņi paši būtu strādājuši ar Valsts kontroli un personīgi piedalījušies visās pārbaudēs, ja jau tik labi zina, kas un kā noticis. Uz to D. Kļaviņa atcirta, ka Iklāvs peldoties rozā uzpūtenī, idealizējot novadā paveikto un zīmējot pārāk rožainu ainu par pašvaldības sasniegumiem.

Arī G. Sīviņš atzina, ka šīs sēdes galvenais diskusiju objekts patiesībā ir Valsts kontroles ziņojums. Viņš uzskaitīja novada sasniegumus, runāja par uzņēmējdarbības attīstību un statistikas rādītājiem, uzsverot, ka Ogres novadā ir lielākais uzņēmumu skaits un arī lielākais to pieaugums pēdējos piecos gados. Deputāts pārmeta kolēģiem nemitīgu vienu un to pašu jautājumu atkārtošanu komiteju un domes sēdēs un aicināja strādāt konstruktīvāk, koncentrējoties uz lēmumprojektiem, nevis blakus tēmām.

S. Ločmele nekavējās paziņot, ka Valsts kontroles ziņojums tikšot pieminēts ilgi un bieži, kamēr konstatētie pārkāpumi nebūs novērsti, atbildīgās personas nebūs sauktas pie atbildības un līdzekļi atgriezti pašvaldības budžetā. Viņa arī atgādināja, ka pašvaldība saņem līdzekļus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas diezin vai ir pamats pašapmierinātībai ar novada attīstības rādītājiem.

Tie bija jautājumi, par kuriem deputāti ilgāk krustoja argumentus.

Savukārt, skatot jautājumu par finansējuma piešķiršanu SIA «Ikšķiles māja» esošā maģistrālā ūdensvada posma pārbūvei Ikšķilē, Daugavas prospektā, garas un būtiskas vārdu cīņas neizvērtās. Balsojumā valdīja apskaužama vienprātība. A. Krauja pat ironizēja, ka gribētos, lai tāda saskaņa valdītu visās pašvaldībās. 

Toties nākamais jautājums par satiksmes drošības uzlabošanu Rīgas ielas un Kalna prospekta krustojumā Ogrē atkal radīja augsni strīdiem. Ziņotājam Raivim Ūzulam un S. Ločmelei izvērtās asa vārdu apmaiņa par savulaik trīs reizes Daugavā daļēji iegrimušo un laikus neizcelto kuģīti «Līgo» laikā, kad Ločmele vadīja Lielvārdes novadu. Temats šķietami bija tālu no apspriežamā jautājuma, tomēr emociju netrūka.

Drīz vien deputāti jau strīdējās par prioritātēm, proti, kam pašvaldībai izlietot naudu. U. Skudra vaicāja, vai kārtējo reizi netikšot lemts par vides objektiem vienā un tajā pašā rotācijas aplī Ogrē, kamēr citi projekti gaida finansējumu. G. Sīviņš atbildēja, ka šādi objekti simbolizē latviskās tradīcijas un vērtības, kas svarīgas gan valstij, gan novadam.

Vārdu kaujas turpinājās arī pie jautājuma par Ogres valstspilsētas simtgades programmas «Gadsimts Ogrē» izstrādes uzsākšanu un simtgades sagatavošanu. Arī šeit deputāti atgriezās pie iepriekš apspriestajām tēmām, tostarp Ogres estrādes projekta. Atgādināsim, ka opozīcijas deputāti bija iesnieguši lēmumprojektu uzsākt darbu pie Ogres estrādes atjaunošanas. 

Daļa laika tika veltīta pat atsevišķu dokumentos lietoto terminu skaidrošanai. Īpašas debates izraisīja formulējums par stratēģiskas nozīmes starpnozaru attīstības projektu. Deputāti centās noskaidrot, kāpēc projekts ir tieši starpnozaru un kāpēc tas definēts kā stratēģisks. M. Martinsons pauda bažas, vai ar šādiem formulējumiem netiek veidots sava veida politiski administratīvs «zaļais koridors», kas izpildvarai ļautu ar mazāku kontroli un sabiedrības uzmanību rīkoties ar pašvaldības resursiem.

Tautas kalpu prātulas

A. Kraujas teikto «Kāds viens ir, tāds otrs izliekas» jau pieminējām. Bet šajā sēdē izskanēja ne viens vien spilgts izteikums. Dace Kļaviņa sacīja, ka domes darbība izskatās kā šaušana ar pirkstu mākoņos, M. Martinsons konstatēja, ka paēdusi pele neēdušu nesaprot. Un, protams, izskanēja arī acīm redzama fakta konstatācija: «Simtgade ir reizi simts gados.»

Tā kā dažādos locījumos tika piesauktas arī propaganda un demagoģija, izmantosim skaidrojošās un sinonīmu vārdnīcas tezaurs.lv sniegtos skaidrojumus atbilstoši domes sēdes kontekstam. Lai lasītājiem un arī pašiem deputātiem būtu skaidrs, ko viņi saka. Tātad propaganda ir uzskatu, ideju un zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus. Demagoģija ir maldināšana ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml. Tiesiskais nihilisms ir attieksme, kad cilvēks vai institūcija noliedz tiesību normu nozīmi, ignorē likumus vai izturas pret tiem ar nievām, uzskatot, ka tie nav jāievēro vai nav svarīgi, kā arī pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.