Otrdiena, 16.04.2024 20:45
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Pirmdiena, 11. septembris, 2023 08:16

Saimnieks Juris no Ogresgala līgaviņas meklējumos

Ilona Noriete, Ogres Vēstis Visiem
Saimnieks Juris no Ogresgala līgaviņas meklējumos
Pirmdiena, 11. septembris, 2023 08:16

Saimnieks Juris no Ogresgala līgaviņas meklējumos

Ilona Noriete, Ogres Vēstis Visiem

Drīzumā pie skatītājiem nonāks šova "Saimnieks meklē sievu" jaunā sezona. Skatītāji redzēs šīs sezonas piecus brašus saimniekus un daiļo saimnieci, kas līdz šim tika turēti noslēpumā, ļaujot potenciālajām līgaviņām un līgavaiņiem visupirms iepazīt šova dalībnieku personību, kā arī apskatīt viņu saimniecības. Viens no saimniekiem ir Juris Veliks no Ogresgala.

Mīlestība pret dzimto pusi kopš bērnības

Šova pieteikumā 57 gadus vecais Juris raksturots sekojoši: "Sportiskajam un aktīvajam saimniekam Jurim ir paša rokām celta māja Ogres upes krastā, viņam ir arī savs viesu nams. Juris ir dienējis Afganistānā, savām rokām uzcēlis ne vienu vien māju un izaudzinājis divas meitas. Brīvajā laikā labprāt dejo tautiskās dejas, iet uz sporta zāli, spēlē tenisu. Vēlas satikt tikpat aktīvu, skaistu dāmu, ar kuru kopā gan slēpot, gan doties romantiskos randiņos." Īsi un lakoniski, savukārt Juris pats par sevi atklāj daudz vairāk.

"Esmu Ogresgala vietējais aborigēns," Juris Veliks iesmejas. "Šeit esmu piedzimis un arī visu mūžu nodzīvojis. Man ir vēl divi dvīņubrāļi, kuri pasaulē nāca 11 mēnešus vēlāk. Vienu mēnesi gadā mums visiem pat ir vienāds vecums. Agrāk, kad mazi bijām, kalna galā blakus manai tagadējai saimniecībai bija māja "Indrāni", kurā tolaik dzīvojām. Kad mācījāmies kādā sestajā klasē, vecāki uzcēla māju Ogresgalā, un mēs pārvācāmies uz turieni. Tuvojoties pilngadībai, rudenī mūs visus trīs vienā laikā iesauca padomju armijā. Ar vienu brāli kopā karojām Afganistānā, bet pēc diviem gadiem bijām atpakaļ. Deviņdesmitajos gados, kad visiem deva atpakaļ kādreizējos īpašumus, "Indrāni" pienācās vieniem represētajiem. Viņi vēlējās šo īpašumu pārdot, un es to nopirku, jo "Indrāni" man asociējās kā dzimtā bērnības māja.

Šis senais un lielais nams bija iespaidīga būve ar astoņām istabām," Juris Veliks turpina. "Tolaik gan tā atradās ļoti bēdīgā stāvoklī, bet es pamazām šo māju atjaunoju. Blakus uzbūvēju pirtiņu, bet mazliet tālāk, upes krastā, iekopu apkārtni un uzcēlu viesu namu. Taču kādā brīdī es lielo māju pārdevu, jo aizgāju uz Ogri un tur nopirku foršu dzīvoklīti jaunā projekta ēkā. Beigās gan sanāca, ka ar sievu izšķīros, un dzīvoklis palika viņai. Kādus gadus trīs padzīvoju pie mammas, līdz sapratu, ka man vajag atsevišķu mitekli, un tad pusgada laikā netālu no sava viesu nama uzcēlu jaunu māju."

Piedalīšanās šovā var nest tikai labumu

Tā nu Juris viens pats saimnieko savā sētā. Nekādu palīgu viņam nav, ja neskaita apkopēju, kas palaikam nāk veikt tīrīšanas darbus. Viņš teic, ka upes malā kopumā viņam pieder trīsarpus hektāri zemes un, lai to uzturētu kārtībā, regulāri lielu laiku nākas veltīt zāles pļaušanai. Pēc tam ar traktoriņu arī viss jāsakopj. Meitas jau sen pieaugušas, un viņām sava dzīve – vecākā, kurai jau 32 gadi, ir precējusies un dzīvo Rīgā, audzina pusotru gadu veco mazmeitiņu Anci. Savukārt jaunākajai meitai ir 27 gadi, viņa tagad pārcēlusies uz Atēnām, un ap gadumiju gaidāms mantinieks. Kā Juris nosmej, Jaungada pārsteigums salūta vietā.

Juris Veliks atzīst, ka uz domu par startu "Saimnieks meklē sievu" jaunajā sezonā viņu pamudinājuši kaimiņi, sakot – ko es viens pats tur visu laiku sēžu. «Viņi teica – ja arī nedabūsi to saimnieci, vismaz pareklamēsi viesu māju, aizbrauksi ceļojumā. Paraugoties uz to visu no šāda rakursa, beidzot piekritu. Jo lielas cerības atrast savējo saimnieci neloloju. Tā kā man tiek dotas tikai tās, kuras izvēlējušies citi, maz ticams, ka starp viņām būs tā īstā.» Juris uzdod retorisku jautājumu: "Tas ir tāpat, kā ejot pa ielu – vai tad tu apprecēsi kādu no pirmajām meitenēm, kuras satiksi?"

Aktīvs dejotājs un sportists

Juris Veliks uzskata, ka pieder pie tiem cilvēkiem, kam pastāvīgi jābūt kustībā, un viņa otrajai pusītei vajadzētu būt ar līdzīgu raksturu un temperamentu. "Esmu aktīvs džeks, kopumā jau vismaz 30 gadu dejoju tautiskās dejas Ogres kolektīvos "Raksti" un "Aija". Kopā ar "Aiju" nesen piedalījos Dziesmu svētkos, kas tika sarīkoti uz goda. Bija ļoti patīkami iegūt veselu lērumu jaunu, pozitīvu emociju, ir bildes un daudz kas cits, būs, ko atcerēties."

Juris arī labprāt nodarbojas ar sportu. "Tagad Ogrē atklāja sporta halli, un mans brālis, kas ir zemessargs, uzaicināja turp piedalīties basketbola mačā. Mēs tur arī spēlējām – kā veterāni pret zemessargiem. Bet vēl es mīlu arī tenisa bumbiņu padzenāt. Mums Jaunogrē ārā ir korts, kur vasarā bieži to darām. Es arī pamācu draugiem, kā labāk spēlēt tenisu, jo tu nevari pats to iemācīties, tev vajag arī otru cilvēku, kas dod padomus un parāda, kas un kā darāms. Ogrē ir arī pēc rekonstrukcijas atvērta sporta zāle "Celtnieks", kur darbojas tenisa klubs. Tur arī cenas normālas, nav tā kā Rīgā, un, ja rodas vēlme, arī aukstajā gadalaikā var atnākt uzspēlēt."

Juris Veliks labprāt brauc arī ar riteni. Viņš smejas: "Man ir divi velosipēdi – viens trenažieris, kas stāv pie televizora, bet ar otru var pa āru pabraukāt." Ziemā Juris arī vismaz reizi nedēļā obligāti iet uz Ogres baseinu. Parasti tas sanāk trešdienās, turklāt kopā ar pirtiņu. "Iedomājieties, tu 45 minūtes nopeldies un vēl vari arī ieiet pirtiņā! Man ļoti patīk, ka Ogrē ir vieta, kur ziemā var peldēt. Papildus visam vēl ir arī Zilo kalnu slēpošanas trase – tādā ziņā Ogre ir ideāla."

Uz mūsu piebildi, ka Latvijā tagad nereti sniega ir gaužām maz, Juris tikai parausta plecus un attrauc: "Jebkurā gadījumā ziema jāizmanto. Kad ir sniegs, tad tu slēpo. Siltākā laikā dodies uz peldi baseinā un ej uz sporta zāli uzspēlēt tenisu. Vienmēr jāpielāgojas. Es vēl reizi gadā cenšos aizbraukt uz lielajiem kalniem – uz Itāliju, Austriju, kur konkrētā reizē trāpās. Tur var izbaudīt īstas kalnu slēpošanas priekus. Parasti turp vienmēr braucam draugu kompānijā."

Savulaik karots Afganistānā

1985. gadā Juris Veliks ticis iesaukts padomju armijā. Pirmo pusgadu dienējis Turkmenistānas galvaspilsētā Ašhabadā, no kurienes pa taisno aizsūtīts karot uz Kandaharu Afganistānā. Tur viņš bijis izlūks. "Es varēju arī neiet dienēt un nebraukt uz Afganistānu, bet tad mani ieliktu cietumā," viņš teic. "Nu labi, es tur nosēdētu un no tagadējā skatupunkta būtu varonis. Kad atnācu no Afganistānas, man bija četri ievainojumi, divi sarkanās zvaigznes ordeņi un medaļu kaudze. Bet tagad sākās karš Ukrainā… Agrāk es varēju būt lepns par dienestā sasniegto, ka Afganistānā esi karojis un izgājis cauri tai visai gaļasmašīnai. Bet pēc pēdējiem gājieniem, ko viņi tagad Ukrainā dara, man vispār kauns, ka esmu krievu armijā bijis."

Saimniekam tīk arī citi darbi

Juris Veliks savulaik beidzis Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu, taču savā profesijā nav darbojies nevienu dienu. Toties daudzas lietas viņš ir apguvis paša spēkiem. Savulaik 11 gadu nostrādājis policijā, bet vēlāk sācis nodarboties ar savām lietām. "Tagad es saimniekoju, bet, ja vajag, arī dažādus būvdarbus veicu," Juris saka. «Būs apritējuši pieci gadi, kopš vairs neesmu policijā. Tagad nodarbojos galvenokārt ar būvēšanas un remontēšanas darbiem, man ir visi nepieciešamie instrumenti, un es daudz ko māku darīt šajā jomā. Es pats sev piecas mājas esmu uzcēlis, arī citiem vēl kaut ko. Būvniecības darbi man palīdz arī fizisko formu uzturēt, nav nepieciešamības iet uz sporta zāli un papildus trenēties."

Jura būvētajai viesu mājai ir jau 18 gadu, un laika gaitā viņš to pastāvīgi attīstījis un uzlabojis. «Man tur šobrīd ir arī pirtiņa, kubuls, terases, lapene, laukumi sporta spēlēm, kur viesi var uzsist pludmales volejbolu, futbolu, basketbolu un vēl visu ko. Piedāvāju klientiem pavizināties arī ar SUP dēli, viņi ļoti novērtē šādu iespēju un ir priecīgi."
Uz nenopietnu piebildi, ka tagad viesu nams būs tiktāl izreklamēts, ka dāmas bariem sāks braukt ciemos, Juris atsaka: «Nekas tur nebrauc. Turklāt es saskaņā ar televīziju noslēgtā līguma noteikumiem nedrīkstu būt nekādos iepazīšanās portālos. Bet Ogrē pazīstamie jau nereti, ejot garām, piemiedz ar aci un teic – o, saimnieks meklē sievu! Vairākums jau zina, jo pazīst manu viesu māju un mani kā tās saimnieku."

Ogresgals kā paradīzes stūrītis

Juris Veliks dzīvo savā dzimtajā pusē lielākoties tāpēc, ka viņam ļoti patīk Ogresgals. Viesu māja atrodas skaistā vietā pašā upes krastā. "Ir apmēram tā, ka tu pa kāpnēm iznāc no pirts un attopies jau pie upes," Juris teic. "Vai arī – vari stāvēt uz terases un iemest makšķeri upē. Vieta ir patiešām jauka un pateicīga, tādēļ arī klienti bieži atstāj sirsnīgus novēlējumus viesu grāmatā. Piemēram, vienreiz tika rīkots kāds klases vakars, uz kuru atveda arī skolotāju. Viņa uznāca uz terases, kur upe blakus met līkumu, un teica: «Jūs te mani uz paradīzi atvedāt?" Tas bija labs kompliments. Ne velti manam kaimiņam māju sauc "Paradīzes". Patīkami, ka gan pašam visa apkārtne sakopta, gan blakus atrodas pievilcīgi, labi sakārtoti īpašumi. Cilvēki to uzreiz novērtē."

Uz mūsu izbrīna pilno jautājumu par to, kā var pagūt gan vadīt saimniecību, gan atrast laiku dejošanai un sportošanai, gan piestrādāt, Juris atteic: «Nav tik traki. Es savu ikdienu organizēju – paņemu kladīti, sarakstu visus darbus, kas nedēļas laikā jāpaveic. Brīžiem paskatos, ko izdaru – izsvītroju, ja kas jauns pēkšņi uzrodas – pierakstu. Ja labi saplāno, visu var paspēt.

Parasti pirmdienas rītā, dzerot kafiju, visu pārdomāju un izveidoju sarakstu. Bieži vien arī agrāk piefiksēju, kas tuvākajā laikā jāizdara. Piemēram, man nereti piecas stundas uz traktora – zāles pļāvēja jāsēž, lai hektāru zāles nopļautu, un pēc tam vēl ar rokas trimeri jāapskrien ap krūmiņiem, lai viss būtu kārtībā. Rudenī, kad mājās mazāk darbu, biežāk aizbraucu un pastrādāju. Pasūtītāji jau vienmēr rindā gaida, nereti prasa jau vasarā, bet es tādas lietas parasti atlieku uz oktobri. Arī ziemā pašiverējos ar dažādiem darbiņiem, papildus vēl divreiz nedēļā ir dejošana, pa reizei arī baseins un teniss. Neteikšu, ka baigi noskumis vai garlaikots esmu. Tāpat arī viesu mājā viss jāsagatavo, jāuzkurina kubuls, pirtiņa, un beigās viss jāsavāc."

Juris Veliks piebilst: "Kad pa mājām šiverējos, varu atļauties arī ilgāk pagulēt, mierīgi celties pusdesmitos. Pēc tam varu izbaudīt labu kafiju, ko uztaisu automātā. Parasti dzeru baltu kafiju ar šķipsniņu kanēļa un nedaudz medus. Šāda kombinācija ir ļoti garšīga. Medu man piegādā draugs Andis, kurš ir rūdīts bitenieks un dažreiz atved savas bites arī manās pļavās paganīties. Bet īstenībā viņam Tīnūžos ir sava "Medotava", kur var dabūt piecu sešu veidu medu. Ir, no kā izvēlēties."

Tad nu gaidīsim TV šovu "Saimnieks meklē sievu", lai vēl vairāk iepazītu Juri Veliku un viņa saimniecību.