Viņš norādīja, ka arvien lielāka daļa digitālajā vidē redzamā satura nebūs cilvēku, bet MI radīta. Saturiski, viņaprāt, saglabāsies līdzīgas tendences kā līdz šim - Krieviju mēģinās atveidot kā spēcīgu, bet Ukrainu - kā vāju valsti. Tāpat varētu notikt centieni sašķelt Eiropu un ASV.

Runājot par nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvijā un ar vēlēšanām saistītajiem dezinformācijas riskiem, Sārts uzsvēra, ka vēlēšanas ir viens no Krievijas mērķiem, lai destabilizētu situāciju un radītu haosu, tādēļ Latvija varētu kļūt par mērķi. Viņš pieļāva, ka varētu tikt izmantots plašs paņēmienu klāsts, tostarp MI izmantošana un mēģinājumi panākt algoritmu labvēlību, kā tas iepriekš novērots citās valstīs.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors norādīja, ka iespējami arī mēģinājumi pārvirzīt MI modeļus Krievijai vēlamā virzienā, izmantojot datu saindēšanu, lai modeļi sniegtu Krievijai izdevīgas atbildes.

Viņš atzina, ka Krievijas informatīvā kara pamatmetodes ir zināmas un, lai gan iespējami jauni eksperimenti, galvenie paņēmieni, kas iepriekš strādājuši, visticamāk, tiks turpināti. Sārts piebilda, ka Krievijas aktivitātes nav vērstas tikai uz vēlēšanām, bet arī uz citiem notikumiem, piemēram, drošības incidentiem reģionā.

Sārts skaidroja, ka MI jau patlaban tiek izmantots dezinformācijas izplatīšanā, tostarp ar robotizētiem sociālo tīklu kontiem, kas uzvedas kā cilvēki, kā arī ar mākslīgi veidotām mājaslapām, lai ietekmētu lielo valodas modeļu atbildes.

Viņš uzsvēra, ka jebkurš cilvēks ir manipulējams noteiktos apstākļos un ka jaunās tehnoloģijas ļauj pielāgot manipulācijas tehnikas katram indivīdam.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors aicināja būt piesardzīgiem sociālajos tīklos, īpaši emocionāli uzlādētās situācijās, un svarīgus lēmumus nepieņemt steigā.