Sarežģīti? Nu nē, vienkārši! Jo tas ir Latvijas Republikas Satversmes konstitucionālais pamats, kura pirmais un otrais pants nosaka, ka – «1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai». Kā tagad iegājies sacīt, «atslēgas vārds» šim Satversmes kodolam ir «demokrātija», kas nozīmē valsts varas, pārvaldes sistēmu, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākās valsts dzīves lietas. Šādā veidā pārvaldīta valsts dēvējama par demokrātisku. Piebildei – demokrātiska valsts var būt tikai tiesiska valsts un otrādi.
Kā un cik demokrātiski mūsu šā brīža valsts darbojas reāli?
Dzīves pieredze rāda, ka tikt pie reāla referenduma (tautas nobalsošanas) vairāk šķiet nereāli nekā reāli. Ziņo, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs janvāra beigās sasaucis uz izlēmīgu sapulci visus 14. Saeimas frakciju vadītājus, iepazīstinājis ar paša prezidenta iecerēto likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis būtu palielināt sabiedrības iesaisti politikā. Tikai tagad? Tādam mērķim nebija jābūt visus – teju 34 atjaunotās neatkarības gadus? Kādā tempā tad esam rāvušies, ja esam turpat, kur sākām? Piedevām tik pieticīgi, ka tikai «palielināt sabiedrības iesaisti», nevis izveidot reālu tautvaldību, kurā sabiedrībai sen zināma, pienākoša un nešķobīga vieta? Tā ir vienīgā likumdošanas iniciatīva Edgara Rinkēviča portfelī? Ā, vēl Evika Siliņa, kas paķiķina ar Broku par birokrātijas mazināšanu, bet uz karstām pēdām to atsauc!
Politologi un citi «logi» papļāpā, ka prezidents tikai tāds valsti reprezentējošs (šlipses) amats, reālas varas viņam neesot. Jā? Bet ko saka Satversmes panti? «46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. 47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība. 48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.»
Radikāliem soļiem trūcis iemeslu?
Kuru no šīm tiesībām būtu kaut mēģinājis izmantot Edgars Rinkēvičs? Nevienu. Nebija iemeslu? Nebija Kariņa lidojumu? Nebija Kadžuļa, nebija Kampara? Labi, lieta tiesā: Kampars saka, ka apmelots, Kadžulis: «Par to, ko es medijos esmu iepriekš izteicis, es atbildu par katru vārdu, uzliekot roku uz sirds. Par to atbildu un varu apzvērēt to, un neatsakos no saviem vārdiem.» Kampara prasība par apmelošanu iesniegta tiesā jau pērnā gada maijā: klusums un tukšums. Priekšā vēlēšanas: kā skaitīsim balsis?... Nebija labsirdīgā drona, nebija vairāku dronu lidostas debesīs, nebija «Rail Baltic», nebija «Air Baltic»? Sabiedrība nav tiesīga zināt, kāpēc kapa klusums no valsts augstākajām amatpersonām sakarā ar žurnālista, publicista Lato Lapsas aizturēšanu? Nebija ilgās un komiskās Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izraudzīšanas procesa? Kazāks, izrādās, nemaz nav pazemots: uz katru svilpienu neskrien, bet allaž mudīgi klāt…
Rinkēvičs tagad piedāvājot tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo balsu skaitu no 150 000 parakstu uz «pagaidām nenosauktu skaitli»… Nu, kas tās par «aklo vistiņu» spēlēm? Ko saka vienkāršā tauta? Viktors Vasiļjevs, izglītības darba veterāns, kuru dažas reizes intervēju arī šeit OVV rindās: «Jāmaina Satversme. Latvijas Satversmei jau vairāk nekā 100 gadu! Jārada jauna, moderna, laikmetam un nākotnei atbilstoša konstitūcija! Visi taču redz, ka ar Satversmi, ar esošo vēlēšanu likumu nekādas attīstības nav. Politiskā sadrumstalotība sīkpartijās, «elites» augstprātība un aprobežotība, alkatība, varaskāre, partiju kašķi nevairo kopēju darbu tautas labā. Politiska nolemtība un depresīvs pagrimums valstī! Cik ilgi vēl?» Valsts vara ir pazaudējusi pilsoņu uzticību. Politiskās atbildības jēdziens kļuvis par izsmieklu, bet tiesiskā atbildība, šķiet, nav sākusies. Saucieni pēc tautvaldības pagalam vāji un nedzirdami.
