Ceturtdiena, 25.07.2024 07:37
Jēkabs, Žaklīna
Svētdiena, 16. oktobris, 2022 09:06

Senioru deju kolektīvs "Ķegums". Dziesmu svētku iedvesmots

Ogres Vēstis Visiem
Senioru deju kolektīvs "Ķegums". Dziesmu svētku iedvesmots
SDK «Ķegums» savos otrajos Dziesmu svētkos – XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos – 2018. gadā Rīgā.
Svētdiena, 16. oktobris, 2022 09:06

Senioru deju kolektīvs "Ķegums". Dziesmu svētku iedvesmots

Ogres Vēstis Visiem

"Ogres Vēstis Visiem" sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, lai stiprinātu vienotības un Latvijas mīlestības sajūtu, kas it īpaši svarīgi kļuvis Ukrainas kontekstā, turpina rubriku "Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem". Pēdējos gados pašdarbniekiem periodiski nebija iespējas sanākt kopā uz mēģinājumiem, nemaz nerunājot par koncertiem.

Centīsimies rast atbildi, kā tas viņus ietekmējis. Kā atgūsimies? Vai iespēsim iekavēto? Vai mūsu kultūras un tautas namos atkal atgriezusies dzīvība? 

«Dziesmu svētki ir katra dejotāja zvaigžņu stunda. Emocionālais pacēlums, kas ir šajā notikumā, tas ir pāri visam,» tā teic senioru deju kolektīva (SDK) «Ķegums» dalībnieks Eižens Kanskis. «Tā ir alga un balva par paveikto mēģinājumos, dejai veltīto laiku un mīlestību.»


SDK «Ķegums» dalībnieki ar lepnumu atklāj, ka 2012. gada 20. augustā kolektīvs dibināts ar mērķi, lai piedalītos XXV Dziesmu un XV Deju svētkos. Mērķis ir tik liels un cēls, ka tiek darīts viss iespējamais, lai pēc gada nokļūtu starp tūkstošiem dejotāju no visas Latvijas un ar saviem deju soļiem piedimdinātu Rīgu.
Tas arī izdodas. Jau pirmajā skatē 2013. gada 24. martā kolektīvs saņem diplomu par iegūto augstāko pakāpi ar 47,4 punktiem un ierindojas 5. vietā valstī. Ceļš uz Dziesmu svētkiem ir vaļā…


Visu mūžu pavada deja
«Senioru deju kolektīva «Ķegums» iesākumā ir četri pāri, kuri līdz tam bija dejojuši Lēdmanē, bet dzīvoja Ķegumā. Izveidojās situācija, ka senioru deju kolektīvs «Lēdmane» sadalījās, un šie pāri nolēma dejot atsevišķi. Pavisam drīz viņiem pievienojās vēl citi dejotāji, un jau bija pavisam desmit pāru,» atceras ilggadējā dejotāja Alda Bērziņa. «Kolektīvs ļoti noturīgs, pārsvarā visi dejo no pašiem pirmsākumiem.»


Kā jau katram kolektīvam, sākums nav viegls. Daļa dejotāju dejojuši gandrīz visu mūžu, daļa tikai jaunībā, bet ir arī tādi, kas deju soļus mācījušies tikai skolā, un tas ir sen aizmirsies. «Es arī kopš skolas laikiem nebiju dejojusi, jo darbs maiņās traucēja iesaistīties kādā amatierkolektīvā,» atklāj A. Bērziņa.
Arī pašreizējam SDK «Ķegums» prezidentam Donātam Škaparam līdz atnākšanai uz SDK «Ķegums» bija tikai ballīšu pieredze. Donāts ir viens no jaunākajiem dejotājiem kolektīvā. Uz kolektīvu viņu pirms diviem gadiem atvilināja sieva Inese, kura ir aizrautīga dejotāja un ieinteresējusi arī dzīvesbiedru par tautas dejām. «Esmu ķegumietis, atbalstu amatierkolektīvu darbību, un, protams, arī pašam patīk izkustēties,» stāsta D. Škapars. «Mūsu kolektīvs ir ļoti vienots. Ilggadējie dejotāji palīdz man arī prezidenta pienākumu pildīšanā. Esmu vairāk kā reprezentatīva figūra. Ļoti draudzīgi visu darām kopā. Ja ir laba sadarbība, viss notiek.»


SDK «Ķegums» kodols ir trīs bijušie Tautas deju ansambļa «Kalve» dejotāji – Maija Priževoite, Eižens Kanskis un Juris Apsis. Lielāks pārtraukums ir bijis Eiženam, bet Maija un Juris kādā no kolektīviem dejojuši visu laiku. Maijas dejotājas biogrāfijā ir arī VPDK «Lāčplēsis», savukārt Juris dejojis Lēdmanē un Jumpravas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā. Jumpravas kolektīvu tolaik vadīja pašreizējais SDK «Ķegums» vadītājs Juris Driksna, un atkal abi satikušies Ķegumā.


«Ja visu mūžu ir dejots jau no 1. klases skolā, tad bez dejas nevar,» atzīst Maija. «Ja mūzika skan, kājas pašas cilājas,» piebilst Alda.
Divus vakarus nedēļā uz mēģinājumu Ķeguma Tautas namā ierodas dejotāji ne tikai no Ķeguma, bet arī no Rembates, Lielvārdes, Ikšķiles, Tīnūžiem un Ulbrokas.


SDK «Ķegums» krustvecāki – Mirdza un Roberts, kolektīva dvēsele – Maija
Senioru deju kolektīva Ķegumā veidošanas iniciatore bija Mirdza Dzerkale, kas teju 35 gadus vadīja SDK «Lēdmane» un kuru šobrīd pazīstam kā dāmu deju kopas «Rasa» vadītāju. Viņa arī oficiāli tiek uzskatīta par kolektīva krustmāti. Savukārt tā laika Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols līdzdalīgs pie vārda došanas. Dalībnieki atklāj, ka kolektīva nosaukums ticis vairākkārt apspriests. Izskanējuši dažādi priekšlikumi, tostarp «Daugava», «Daugavietis», «Ķegumietis». Pēc priekšsēdētāja jautājuma: «Vai tad Ķegums nebūs?», izšķīrušies par labu nosaukumam «Ķegums».


Kolektīva jubilejā dejotāji teica paldies arī tā laika pašvaldības izpilddirektorei Neldai Sniedzei, kura palīdzēja sakārtot finansiālos jautājumus, kas nebūt nav mazsvarīgi jauna kolektīva izveidē, jo pirmajos koncertos kolektīvs dejoja ar aizlienētiem tērpiem, ko draugiem atvēlēja SDK «Sidrabaine» no Ķekavas.
Katram kolektīvam neiztrūkstoši ir arī sava dvēsele – SDK «Ķegums» tā ir Maija Priževoite, kura jubilejas reizē saņēma daudz sirsnīgu pateicības vārdu un apsveikumu.


«Mūsu kolektīva dvēselīte ir trausla, apgarota, bet, ja visi striķi trūkst, viņa pārņem vadību,» tā par Maiju saka dejotāji. Ja koncertmeistaram noklīdušas vajadzīgās notis, viņa sāk dziedāt, ja dejotājiem aizmirsušies soļi, viņa sāk tos demonstrēt. Neaizvietojama Maija bija arī desmit gadu jubilejas koncerta sagatavošanā, jo neilgi pirms svinīgā notikuma vadītājs Juris Driksna nokļuva slimnīcā un deju noslīpēšana bija jaunās repetitores ziņā. Viesu kolektīva – SDK «Senči» no Madonas novada Sarkaņu pagasta – vadītājs Viktors Leimanis ieteica Maiju oficiāli pieņemt darbā par repetitori. Tas nebija tikai draudzīgs humors, jo V. Leimanis studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē kopā ar Maiju savulaik dejojis Tautas deju ansamblī «Kalve» un novērtējis viņas dejotprasmi. Maijai ir arī pedagoģiskā darba pieredze, jo pēc studiju beigšanas viņa vadījusi deju kolektīvus arī Jelgavas izglītības iestādēs.


Vadītājs jubilejas koncertu skatās tiešsaistē no slimnīcas
Juris Driksna, kurš kopā ar SDK «Ķegums» ir bijis no pirmās tā dibināšanas dienas, šoreiz savējos vēroja no slimnīcas gultas. Par šo iespēju rūpējās koncertmeistare Liene Seržante.


Kolektīva dalībniekiem veltītos Jura Driksnas apsveikuma vārdus nolasīja pasākuma vadītājs, Dailes teātra aktieris Aldis Siliņš.
«Desmit gadu. Tas nav daudz, bet nav arī maz. Ticēju, ka varu to izdarīt un sasniegt kopā ar kolektīvu. Nekas nespēj nostāties mūsu ceļā, lai dejotu nākamajos Dziesmu un deju svētkos. Katru dienu, sevišķi šobrīd, gulšņājot slimnīcas gultā, pārskatu savu atmiņu krātuvi un domāju, ko no sirds izdarīt tādu, kas veiktu spilgtāko sapņu piepildījumu. Nevienam no sapņiem nav vērtības, ja tiem neseko rīcība. Lai prieks sirdī un kājas nerimstoši cilājas deju ritmos. Priecīgus svētkus!» – savējiem vēlēja Juris Driksna.


Paldies par kopā nodejotajiem gadiem savam vadītājam teica arī kolektīvs: «Juris ir vadītājs ar lielo burtu. Tas, ko viņš un kā viņš dara, viņš to dara uz simts procentiem. Paldies tev, Juri, par stingrību, sirsnību un mīlestību uz deju, kuru tu dod saviem dejotājiem. Mums katram dzīvē ir brīži, kad ir jāapstājas un jāpadomā par sevi, savu veselību. To, savedot kārtībā, varam atkal iet uz priekšu. Vēlam stipru veselību un ar nepacietību gaidām tevi ierindā!»


Kolektīvs, kuram horeogrāfi velta dejas
Ogres novada deju kolektīvu virsvadītāja Iluta Mistre, sveicot SDK «Ķegums» desmit gadu jubilejā, uzteica kolektīva vadītāja Jura Driksnas spēju ne tikai uzturēt augstu māksliniecisko kvalitāti, bet arī izkopt ansambļa oriģinalitāti, uzdrīkstoties iestudēt jaunas dejas un piedaloties ar tām Jaunrades deju konkursā. 2017. gadā XX Jaunrades deju konkursā Valmierā SDK «Ķegums» ar horeogrāfa Ilmāra Dreļa deju «Sābru padespaņ» izcīnīja 3. vietu kategorijā «Latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares», bet horeogrāfa Jāņa Purviņa deja «Es redzēju visu jūru» kategorijā «Latviešu skatuves dejas» šajā pašā konkursā apbalvota ar Veicināšanas diplomu. Deja «Es redzēju visu jūru», ko pirmie izpildīja ķegumieši, ieguvusi atzīstamu popularitāti arī citu deju kolektīvu vidū. YouTube kanālā «Dejo seniori» šogad jūlijā tā bija 3. skatītākā deja.


Savukārt 2020. gadā XXII Jaunrades deju konkursā, kas notika Ogrē, SDK «Ķegums» iekļuva finālā ar Jāņa Purviņa deju «Deviņdancis» kategorijā «Latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares». Konkursa finālā ķegumiešu sniegumu vēroja un vērtēja arī pats dejas autors – horeogrāfs Jānis Purviņš.
«Lieliski. Manuprāt, dzīves un skatuves pieredze dod atbrīvotu un reizē precīzu priekšnesumu, kas ļauj priecāties līdzi tam visam, kas notiek uz skatuves,» pēc SDK «Ķegums» uzstāšanās sacīja J. Purviņš. «Man ir sadarbība ar daudziem Latvijas deju kolektīviem. Viena no spēcīgākajām draudzībām ir ar Ķeguma Tautas nama senioru deju kolektīvu «Ķegums». Šajā gadījumā mums ar «Ķegumu» kopā ir tapusi deja «Deviņdancis». Neraugoties uz nosaukumā ietverto vārdu «seniori», kolektīvs ir ļoti atvērts, radošs un dzirksteļojošs. Vadītājs Juris Driksna ir ļoti enerģisks. Tas ir tas, kas nepieciešams, lai horeogrāfs ar savu vīziju nāktu pie kolektīva un pēc tam taptu deja.»


Laba sadarbība kolektīvam izveidojusies ar horeogrāfi Ilutu Mistri. «Modris Krūmiņš uzrakstīja mūziku, un mēs lūdzām Ilutai izveidot horeogrāfiju. Viņa brauca pie mums un iestudēja deju,» stāsta Maija Priževoite. Pirmoreiz plašākai publikai šī deja tika demonstrēta SDK «Ķegums» piecu gadu jubilejas koncertā. Jāteic, ka tajā brīdī dejai vēl nebija nosaukuma un tā tika nodēvēta par «Brīnumu», bet jau pēc laiciņa ieguva oficiālo nosaukumu «Vidzemnieku dancis». I. Mistre atklāj, ka «Covid-19» pandēmijas laikā atcelts Jaunrades deju konkurss, tāpēc žūrijas vērtējums šai dejai vēl jāgaida.
Speciāli SDK «Ķegums» dejas veidojis arī horeogrāfs Jānis Šķēle, tostarp – «Apkārt kalnam ar līkumu» un «Pījaucēju motes meitu».


Kopā augšup uz Dziesmu un deju svētkiem
Savas pastāvēšanas laikā SDK «Ķegums» piedalījies divos Dziesmu un deju svētkos – 2013. un 2018. gadā. Nākamgad jau būs trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki kolektīva vēsturē. Abos svētkos SDK «Ķegums» godam nesis savas pilsētas vārdu. 2013. gadā SDK «Ķegums» dejo arī Senioru koru un deju kolektīvu koncertā «Zem treju loku varavīkšņu tilta» Starptautiskajā izstāžu zālē Ķīpsalā. Šo koncertu noskatās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Deju lieluzvedumā «Tēvu laipa» SDK «Ķegums» dejo pirmajās rindās blakus tādiem pieredzējušiem kolektīviem kā Ogres novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs «Ogrēnietis» un citiem. Arī nākamajos, 2018. gada, svētkos SDK «Ķegums» dejo ne tikai Daugavas stadionā, bet arī koncertā «Simts gadu dejai», kas norisinās hallē «Arēna Rīga». Šoreiz skatītāju vidū Valsts prezidents Raimonds Vējonis.


Par kolektīva labo sagatavotību Dziesmu un deju svētkiem liecina skates rezultāti – SDK «Ķegums» sniegums allaž novērtēts ar augstāko pakāpi. Sagaidot 2023. gada svētkus, šopavasar Lielvārdes kultūras namā notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» metodiskais seminārs repertuāra pārbaudei, kur netika piešķirti punkti un pakāpes, SDK «Ķegums» saņēma apliecinājumu, ka repertuārs ir apgūts.
Svētku starpposmā deju kolektīva mēģinājumi «Covid-19» pandēmijas ierobežojumu dēļ nenotika ierastajā veidā – dejots tika gan laukumā pie Ķeguma Dienas centra, gan arī Daugavas krastā. Deju kolektīvs piedalījies arī virtuālajā tautas tērpu gājienā par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinībām 4. maijā.


Ogres novada deju kolektīvu virsvadītāja Iluta Mistre atzina, ka SDK «Ķegums» ir viens no Latvijas labākajiem kolektīviem, jo aicināts piedalīties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncertā «Kopā augšup» Mežaparka Lielajā estrādē. 


Aina Trasune, Ogres Vēstis Visiem

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta  "Senioru deju kolektīvs "Ķegums". Dziesmu svētku iedvesmots" saturu atbild laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" redakcija. Tēmturis #SIF_MAF2022._