Konteksts aicina nevērsties pret sistēmu, kas nepieciešama labai dzīvošanai: ražošanai, gudrai, ērtai pārvaldībai, kārtībai, drošībai! Tāds konteksts skaļi kliedz pret to nejēdzību, kas ar sistēmas tiesībām un varu mūs tik ilgi tur materiālā un garīgā nabadzībā!

Par lietu runā uzņēmējs, investors Ģirts Rungainis. Par viņa ekonomista lietpratību diez vai vērts šaubīties, bet arī pilsoniskā stāja tieša, neliekuļota. Ekonomists uzskata, ka Latvijā trūkst uzņēmēju, trūkst uzņēmējdarbības talanta, attīstības un mums vajadzētu iet, norādīt un bakstīt birokrātu degunus tajā substrātā, ko viņi ir radījuši, kā to dara ar maziem kaķēniem vai kucēniem. Viņiem ir jādara savs darbs un jābeidz «čakarēt» visu sistēmu.

Savukārt politiķi, kas ir saražojuši likumu un regulāciju blāķus, baidās no birokrātiem. Tie darbinieki, kas sēž ministrijās, tajā skaitā Finanšu ministrijā, aptuveni 20 gadus jebkuru finanšu ministru, ja tas nedzied viņu stabulē vai atbilstoši neizpilda viņu meldiņu, var viegli jebkurā brīdī «iznest» no ministrijas. Bet viņi var arī ļoti labi «papaijāt» un vajadzīgajās vietās atrast partijai un visam citam vajadzīgos līdzekļus, un viņi jau to dara. Ģirts Rungainis piebilst: «Sistēma tā nedrīkst darboties, jo notur mūs nabadzībā.»

Augstā līmeņa ekonomists ir pavisam tiešs: «Es nevaru lasīt starp rindām, bet skaidrs ir tas, ka aizņemties, uzkraut izdevumus ilgtermiņā, pirmām kārtām atkal uzņēmējiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir vieglāk par vieglu! Uzkraut pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, tajā skaitā mūsu bērniem un mazbērniem, kas par to maksā jau tagad un maksās nākotnē! Tas ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā uzlabot sistēmu un sākt pelnīt vairāk! Un lielākā daļa no tiem cilvēkiem savu mūžu nav sapratuši, kā ir godīgi nopelnīt naudu ar uzņēmējdarbību vai konkurētspējīgā darbībā, nevis pārdalot resursus.»

Tas tā ir iegājies jau no komunistu laikiem, ka, ja katrs darbs maksā konkrētu naudu – par projektu, materiāliem, darbu, darba organizāciju, tad to visu var pārdēvēt nevis par darbu, bet naudas apgūšanu, attiecīgi notērēšanu jeb, Rungaiņa vārdā saucot, par naudas izpļekarēšanu. Un te nu valstisku pļekarētāju netrūkst. Tie «apgūst» naudu nekam nederīgos projektos. Piemēram. LSM ziņo, ka ilgtermiņa risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, tā arī nav izveidots, secinājusi Valsts kontrole (VK), kas atzinusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) finanšu revīzijā sniegto ieteikumu kā neieviestu. Tādējādi ieguldītie 4,3 miljoni eiro ir palikuši bez cerētā rezultāta. Tas nu gan pārāk maigi teikts, ka bez cerētā rezultāta. Patiesībā vējā izkaisīta nauda!

Neticu savām acīm, ko tik nepēta un par cik apaļām summām! Piemēram! «Baltijas noturības stiprināšana: caur tehnoloģijām uz izpratni un rīcību» – Latvijas Universitāte, 300 000 eiro. «Demokrātijas plaisu mazināšana – no polarizācijas uz saliedētu sabiedrību» – Vidzemes Augstskola, 300 000 eiro. «Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides» – Latvijas Universitāte, Aivita Putniņa, 300 000 eiro. «ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā» – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Kārlis Vērdiņš, 300 000 eiro. Cik aktuāli dženderisma kaisles pārņemto darbiņi!

Komentāros īpaši emocionāls Guntara skatījums: «Vēlētāj! Ir pienākusi jauna kārta jauniem daudzmiljonu vērtiem pētījumiem, kurus segsi Tu, vēlētāj! Jā, jā, arī ES fondi, vēlētāj, ir TAVA nauda! Skaidrojot, kāds labums no projektiem, norādīts, ka projekta rezultāti sniegšot ieteikumus politikas veidotājiem par starpgrupu konfliktu mazināšanu un demokrātijas stiprināšanu. Murgs, ko varētu uztvert kā ņirgāšanos. Bezgalīgi pētām, pētām, atdeve – nulle!»

Tas viss notiek īpašas taupības apstākļos. Vēsturnieks Valdis Klišāns: «Tikmēr Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) gluži kā balss no aizvēstures turpina darboties agrāko laiku «referātu, prezentāciju un pētījumu» kultūras paradigmā un tērē milzu līdzekļus šīs iedomu realitātes aprakstīšanai.» Visbeidzot – vai kādam vēl jāšaubās, no kurienes tāda neuzticība sistēmai?