Lai noskaidrotu, apkopojām diskusijas sociālajos tīklos.
Tomēr, kā ziņo aģentūra LETA, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) novērojumi liecina, ka zemo cenu groza produkti ir pieprasīti un atsevišķi veidi bieži tirdzniecības vietās tiek izpirkti. Tirgotāji cenšas operatīvi papildināt plauktus ar iztrūkstošajām precēm. PTAC novērojis, ka zemo cenu grozs tiek noteikts uz nedēļu, tomēr produkti var mainīties - daļa tirgotāju nedēļas ietvaros maina groza sastāvu, taču sagaidāms, ka šī tendence ar laiku stabilizēsies.
PTAC monitoringā secināts, ka tirgotāji pārsvarā cenšas nodrošināt pa vienam zemo cenu groza produktam katrā kategorijā. PTAC ieskatā pozitīvi vērtējams, ka dažas ķēdes iekļauj zemo cenu grozā ne tikai memorandā minētos produktu veidus, bet arī citus produktus, piemēram, rīsus, makaronus. Ņemot vērā, ka preces no zemo cenu groza tiek biežāk izpirktas, veikaliem jānodrošina tieši šo produktu pieejamība visos veikalos, īpaši reģionos, uzsver PTAC.
Tāpat monitoringā secināts, ka katra tirdzniecības ķēde izvēlas konkrētus produktus, kurus iekļaut desmit pamata kategorijās, piemēram, dārzeņu kategorijā, gurķi vai tomāti, kas sniedz patērētājiem plašākas izvēles iespējas un iespēju ietaupīt, iepērkoties dažādos veikalos.
PTAC novēroja, ka sākotnēji zemo cenu groza produkti dažās lielveikalu ķēdēs nebija labi identificējami, taču situācija uzlabojas un norādes kļūst skaidrāk pamanāmas. PTAC uzsver, ka svarīgi turpināt izcelt zemo cenu grozu produkciju ne tikai digitāli, bet arī fiziski uz vietas veikalos, lai patērētājiem būtu skaidras un saprotamas izvēles iespējas. Monitoringā arī secināts, ka vienlaikus vairākām precēm, piemēram, pienam, piena produktiem (biezpienam, kefīram) un rupjmaizei, baltmaizei, dažādās ķēdēs ir identiskas cenas.
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite norāda, ka, KP vērtējumā, zemo cenu groza iniciatīva var veicināt cenu konkurenci pārtikas mazumtirdzniecībā, ja tirgotāji, sekojot konkurentu piedāvājumam, cenšas patstāvīgi piedāvāt patērētājiem izdevīgākus nosacījumus.
Šmite skaidro, ka novērojums, ka dažās preču kategorijās dažādās tirdzniecības ķēdēs izveidojas līdzīgas vai pat identiskas cenas, pats
par sevi vēl neliecina par konkurences pārkāpumu, bet var liecināt par to, ka tirgotāji rūpīgi monitorē viens otra piedāvājumu veikalos, cenšoties neatpalikt no konkurentu piedāvājuma.
Tā kā pārtikas mazumtirdzniecība ir viens no KP prioritārajiem uzraudzības virzieniem, KP rūpīgi seko tirgus attīstībai un nepieciešamības gadījumā veiks padziļinātu analīzi, lai pārliecinātos, ka tirgus dalībnieki darbojas godīgas konkurences apstākļos, informē Šmite. Jau tagad KP ir sākusi jaunu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību, pētot pašvaldību teritoriālo plānojumu un mazumtirdzniecības vietu pieejamību.
PTAC novērojis, ka šajā nedēļā zemo cenu grozos lielveikali bija iekļāvuši aptuveni 30-40% vietējo produktu. Vietējo produktu plašāka pieejamība veikalos kopumā, ne tikai zemo cenu grozā, PTAC ieskatā ir vērtējama kā pozitīva tendence.
Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību mērķis ir veicināt pieejamību būtiskākajām pārtikas produktiem par zemākām cenām Latvijas iedzīvotājiem. To parakstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.Tāpat memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri.
