Veide stāsta, ka pirms došanās uz slimnīcu vecmāmiņai tika noformēta invalīdu stāvvietu izmantošanai nepieciešamā atļauja. Ierodoties slimnīcas teritorijā, automašīna novietota “Mobilly” stāvvietā, un aiz stikla novietojot attiecīgo atļauju.
Tomēr drīz vien radies jautājums, kā praktiski tiek atcelta maksa par stāvvietu cilvēkiem ar invaliditāti, ja izbraukšana no teritorijas iespējama tikai pēc apmaksas veikšanas.
“Pirmā stunda ir bez maksas, bet bija skaidrs, ka ar invalīda apliecību un atļauju par stāvvietu nebūtu jāmaksā. Tikai neviens nevarēja īsti paskaidrot, kā tad šo sistēmu izmantot,” raksta Veide.
Sākotnēji B korpusa reģistratūrā viņai ieteikts vienkārši pēc stundas izbraukt un iebraukt vēlreiz, jo citādi būtu jādodas uz A korpusu, lai anulētu maksājumu. Sieviete norāda, ka attālumi starp korpusiem ir ievērojami, īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Situācijai kļūstot nopietnākai ar veselības stāvokli un vecmāmiņai nonākot uzņemšanā, Veide centusies noskaidrot stāvvietu jautājumu arī A korpusā, taču tur saņēmusi vēl mulsinošāku atbildi. “Man pateica - vispirms izbrauciet no stāvvietas un tad nāciet ar apliecību, lai varam kancelēt maksājumu. Bet kā izbraukt, ja barjera nepaceļas bez samaksas?” neizpratnē bijusi rakstniece.
Viņa norāda, ka informācija par cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto kārtību esot neskaidra arī slimnīcas mājaslapā, savukārt Neatliekamās palīdzības centrā neviens nav spējis palīdzēt.
Pēc vairākām stundām slimnīcā, dodoties prom, ģimene atdūrusies pie aizvērtas barjeras. Tikai pēc sarunas ar apsargu izdevies noskaidrot, ka cilvēkiem ar invaliditāti vajadzējis izmantot citus vārtus, lai automašīnu novietotu slimnīcas teritorijā bez maksas.
“Pie šiem vārtiem bija zīme, ka atļauts tikai operatīvais transports. Nekur nebija norādīts, ka tur drīkst iebraukt arī cilvēki ar invaliditāti,” uzsver Veide. Arī sazinoties ar “Mobilly”, viņai paskaidrots, ka uzņēmums nevar atvērt barjeru, jo tā esot slimnīcas noteiktā sistēma. Situāciju beigās atrisinājis apsargs, kurš sazinājies ar atbildīgajiem darbiniekiem un palīdzējis ģimenei izbraukt no teritorijas.
“Paldies apsargam! Bet slimnīcai tiešām vajadzētu sakārtot šo sistēmu. Ja ne pēc būtības, tad vismaz ar skaidrām norādēm un saprotamu informāciju,” raksta Veide.
Viņa uzsver, ka cilvēkiem ar invaliditāti nevajadzētu piedzīvot papildu birokrātiju un neizprotamu “riņķa danci” ap stāvvietām laikā, kad viņi ierodas ārstniecības iestādē veselības problēmu dēļ. “Taisni brīnums, cik daudz nevajadzīgu neērtību šeit gatavi pievienot cilvēkiem, kuri tā jau gana daudz moku izcieš,” secina rakstniece.
Kāda ir citu pieredze?
Kristine Svike saka tā: "Bardaks, piedodiet par tādu vārdu. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (tā te Anglijā dēvē) "īpašs" serviss. Noteikti, ka daudzi maksā par stāvvietām, vai arī nebrauc ar auto, bet sēž mājās..."
Dace Voitkevica pateicas, ka šo problēmu Ieva aktualizē. "Diemžēl, privātas autostāvvietas var arī iekasēt maksu un ar īpašu zīmi tikai rezervēt stāvvietas vietu. Patiešām bez maksas ir tikai pašvaldības stāvvietas. Labi, ka nebija jāmaksā."
Vaira Strautniece: "Un Stradiņu teritorija ir kā lidlauks. Ja kājas neklausa, ratiņu nav, pārvietojies ar 2 spieķiem, tad cik tālu aiziesi šajā karaļvalstī?
Līva Caune aicina pārņemt labo Bērnu slimnīcas pieredzi. "Bērnu slimnīcas reģistratūrā piereģistrē auto nr. bezmaksas stāvēšanai. Viņi arī izmanto Mobilly. Viss strādā lieliski.
Man arī šī problēma ir aktuāla,jo bērnam tūliņ paliks 18 gadi un būs jādodas uz Stradiņiem. Pie tam Stradiņos ir nežēlīgi dārga stāvvieta.
Ligita Keršbaumere arī apstiprina, ka "Jā, bijām ar māsu arī saskārušās ar šo jautājumu, mums tā bija neiespējama misija!"
"Tik traki jau nav!"
Sandra Bokisha komentējot šo ierakstu, atklāj savu pieredzi. "Pie A korpusa ir autostāvvieta. Paņem to talonu iebraucot, korpusā ieejot priekštelpā ir automāts kā piem. Gaiļezerā. Tur reģistrē mašīnas numuru un invalīda stāvvietas kartes numuru. Un izbraucot pat nekas nav jāuzrāda, šlāgerus paceļas un izlaiž, jo tur ir videokameras un ja esi piereģistrējies tai aparātā ar visu invalīda kartes numuru, nav nekādu problēmu."
Arī Anita Kleinberga norāda, ka tik traki jau nav, kā aprakstīts, jo "Vienīgi problēma, ka informācija skaidri nekur nav norādīta un , ja ir vecaks cilvēks bez pavadoņa, tad tas varbut apgrutinoši. Ka arī muļķīgi, ka maksu var atcelt tikai A korpusā nevis visās reģistratūrās. Es dodos uz A registratūru, nestavu pat rindā, eju pie brivās meitenes un lūdzu lai atceļ maksu izrādot apliecības foto. Pēc tam 15 min laikā ir jaizbrauc no stavvietas. Man ir automātiskā mobilly aplikācijas apmaksa, lidz ar to iebraucot bomis paceļas automātiski."
