Jautājuma būtība

Jautājums, kura dēļ tika sasaukta ārkārtas domes sēde, bija saistīts ar iespēju pārjaunot telpu nomas līgumu uzņēmumam SIA «E.K.J.» par telpām Lielvārdes Kultūras nama ēkā, kur tuvākajā laikā plānots atvērt kafejnīcu «Spoon Cafe». Situācijas pamatā bija kļūda, kuru vajadzēja novērst ar domes lēmumu.

Iesniegumā norādīts, ka uzņēmuma pārstāvis nomas tiesību izsolē piedalījās kā fiziska persona, nevis kā uzņēmuma pārstāvis. Sēdē piedalījās arī pats uzņēmējs Jānis Ķepiņš. Viņš skaidroja, ka tā bijusi cilvēciska kļūda – pieteikšanās brīdī viņš pieņēmis, ka pēc autentificēšanās sistēmā vēlāk būs iespējams norādīt uzņēmumu, kura vārdā piedalīties izsolē. Tā kā šāda iespēja nav bijusi paredzēta, nomas tiesības tika iegūtas uz fiziskas personas vārda, lai gan sākotnējais mērķis bijis tās iegūt uzņēmuma SIA «E.K.J.» vajadzībām.

Uzņēmējs atzina, ka 12 gadus dzīvojis Norvēģijā, līdz ar to viņam nav bijusi pieredze ar šādām procedūrām Latvijā. Taču uzņēmums esot reģistrēts jau pirms dalības izsolē, un viņa sākotnējais nodoms bijis piedalīties tieši uzņēmuma vārdā. «Nav slēptu nodomu,» viņš uzsvēra, atkārtoti norādot, ka situācija radusies kļūdas dēļ.

Ne jau par kafejnīcu vien

Deputāts Uldis Skudra šaubījās par to, vai viss patiešām skaidrojams tikai ar cilvēcisku kļūdu. Viņš vairāk koncentrējās nevis uz konkrētā uzņēmēja nodomiem, kurus neapšaubīja, bet gan uz pašu procedūru. Deputātu interesēja, vai normatīvajos aktos nebūtu iespējams paredzēt kārtību, kas ļautu izsolē uzvarējušai privātpersonai bez atsevišķa domes lēmuma nodot nomas tiesības savam uzņēmumam. Pašreizējā sistēma nozīmē, ka salīdzinoši neliela jautājuma atrisināšanai jāsasauc ārkārtas domes sēde, kas rada papildu darbu gan pašvaldībai, gan uzņēmējam.

U. Skudra norādīja, ka šajā gadījumā situācijas risinājums ir nepieciešams arī praktisku apsvērumu dēļ. «Spoon Cafe» iecerējusi darbu sākt jau Lielvārdes pilsētas svētku laikā, tāpēc uzņēmējam tagad nākas publiski skaidrot un attaisnoties par procesuālu kļūdu, kuru, iespējams, varētu novērst ar elastīgāku regulējumu. Deputāta ieskatā svarīgākais jautājums ir, kā panākt, lai nākotnē šādu situāciju dēļ nebūtu jāsasauc ārkārtas domes sēdes. 

Savukārt sēdes vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Iklāvs, skaidroja, ka ar sagatavoto domes lēmumu netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības. Netiek mainīti ne izsoles rezultāti, ne nomas nosacījumi. Uzņēmumam netiek piešķirtas papildu priekšrocības, ne arī samazināta nomas maksa, kā arī netiek grozīti sākotnēji noteiktie noteikumi. Pēc viņa teiktā, dome šajā gadījumā rīkojas tiesiskā regulējuma ietvaros. 

Ja domājat, ka šāds skaidrojums deputātiem šķita loģisks, lai sāktu balsot, tad nekā nebija!

Kacinātāji uzkurina sevi un citus

Sēde, kas sākotnēji bija sasaukta, lai labotu neveiksmīgu pieteikšanos izsolē, arvien vairāk pārvērtās diskusijā par pavisam citām lietām, ieskaitot deputātu savstarpējās attiecības. J. Iklāvs un U. Skudra iesaistījās apmaiņā ar viedokļiem par to, kurš kam tic vai netic saistībā ar notikušo. Brīdī, kad savu viedokli no vietas pauda arī Mariss Martinsons, J. Iklāvs atgādināja, ka tieši viņš vada sēdi. Debatēs M. Martinsons vairāk pievērsās sēdes vadīšanas procesam nekā lēmumprojektam, pārmetot J. Iklāvam nespēju to organizēt. J. Iklāvs atcirta pretjautājumu, vai M. Martinsons spējot uzdot vismaz vienu konstruktīvu jautājumu par izskatāmo lietu.

Tā jautājums, kuru varētu izlemt dažās minūtēs, pamazām pārauga plašākā diskusijā par procedūrām, uzticēšanos un domes darba organizāciju.

Eļļu ugunī pielēja Santa Ločmele. Viņa savu uzstāšanos sāka nevis ar darba kārtības jautājumu, bet ar aizrādījumu sēdes vadītājam. Proti, gadījumā, ja Egils Helmanis atļaušoties izsaucienus vai piezīmes no vietas, tad sēdes vadītājam būtu jāaizrāda arī viņam, ne tikai citiem deputātiem. Un, kad E. Helmanis mēģināja izslēgt cita deputāta mikrofonu, deputāte izsaucās: «Turi rokas pie sevis, Helmani!» 

Kādā brīdī pacietību zaudēja E. Helmanis. Viņš opozīcijas argumentus nodēvēja par tukšmuldēšanu, norādot, ka deputāti jau ilgstoši apspriež jautājumu, kuru iespējams atrisināt ar vienkāršu balsojumu. Viņa aicinājums bija lakonisks – pateikt «jā» vai «nē» un virzīties tālāk.

Lai izbeigtu strīdus par procedūru, vārds tika dots pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītājam Jānim Liepiņam. Viņš īsi paskaidroja, ka dome savulaik lēma par izsoles organizēšanu un pilnvaroja izpilddirektoru slēgt nomas līgumu, taču pieņemtajā lēmumā nebija paredzēta iespēja veikt līguma pārjaunojumu. Tādēļ, lai izpilddirektors nepārsniegtu viņam piešķirtās pilnvaras, nepieciešams domes lēmums, kas šādu iespēju paredz.

Ar šo skaidrojumu S. Ločmele bija vairāk nekā apmierināta. Viņa pateicās sēdes vadītājam par iespēju uzklausīt juristu un piebilda, ka, iespējams, daļa diskusiju būtu izpalikusi, ja šāds skaidrojums būtu izskanējis jau pašā sākumā. Tādējādi, viņasprāt, būtu izdevies izvairīties arī no oponenta pieminētās tukšmuldēšanas.

Šķita, ka šajā brīdī nu gan atliek vien balsot. Gandrīz prasījās atcerēties Raiņa atziņu, ka runas mēdz būt garas, bet darbs īss, un tieši no darba varas likten’s trīs. Taču deputāti vēl nebija gatavi pielikt punktu runām.

Par spīti vairākkārtējiem aicinājumiem balsot, sēde uzņēma gaitu kā vilciens, kurš jau sen pabraucis garām pieturai, bet pasažieri joprojām strīdas, vai bija jānospiež stop poga.

Blakusstrīdi

Gints Sīviņš centās stūrēt diskusiju atpakaļ pie telpu nomas jautājuma. Viņš norādīja, ka tiek tērēts laiks, kamēr uzņēmējs sēž un gaida, un aicināja atgriezties pie lēmumprojekta. S. Ločmele pateicās uzņēmējam par gatavību attīstīt sarežģītu un riskantu biznesu, vienlaikus atvainojoties par nepieciešamību klausīties debatēs, kuras, viņasprāt, jau sen vairs neattiecās uz izskatāmo jautājumu.

Savukārt U. Skudra pārmeta pozīcijas deputātiem, ka tie pat loģiskus jautājumus spējot pārvērst farsā. Viņaprāt, opozīcijas jautājumi bijuši konstruktīvi un vērsti uz procedūru pilnveidošanu.

Ar to E. Helmaņa pacietība atkal bija galā. Viņš iebilda, ka tieši opozīcija sēdi sākusi ar aizdomām un neticību uzņēmēja skaidrojumam par cilvēcisko kļūdu. 

J. Iklāvs mēģināja sarunu noslēgt ar aicinājumu balsot. Jau kuru reizi. Tomēr tas neapturēja debatētājus. U. Skudra vēlējās vēlreiz īsi izteikties, atkārtojot iepriekš pausto domu par pašvaldības procesu efektivizēšanu. Sēdes laikā to viņš paguva izdarīt vairākas reizes, un J. Iklāvs ikreiz norādīja, ka situācija pēc iesnieguma un pievienoto dokumentu izskatīšanas esot skaidra, bet jautājumi, kuri tieši neskar lēmumprojektu, tikai pagarina sēdes norisi.

Tad vārdu atkal prasīja S. Ločmele un pārmeta E. Helmanim mēģinājumus diskreditēt opozīcijas deputātus un sagrozīt viņu teikto. Savukārt J. Iklāvam viņa lūdza nodrošināt kārtību zālē: «Iklāva kungs, lūdzu, nodrošiniet, lai man Helmanis netraucē. Saturiet Helmaņa rokas, lai viņš negrābstās gar mikrofonu.»

G. Sīviņš neatlaidīgi mudināja pielikt punktu ieilgušajai diskusijai. Viņš retoriski vaicāja, vai nevarētu vienoties ļaut uzņēmējam doties strādāt un pārtraukt atkārtoti runāt par vienu un to pašu. Viņa ieskatā deputāti paši dara to, par ko viens otru pārmetumos vaino – pārvērš sēdi farsā.

Pēc 57 minūtēm kopš sēdes sākuma deputāti beidzot nonāca līdz balsojumam. Taču pat tas vēl nebija īstais fināls. Tūlīt pēc balsojuma sākās jauna diskusija par to, vai M. Martinsons saņēmis pietiekamas iespējas izteikties debatēs. S. Ločmele paziņoja, ka balsos tikai tad, kad tiks nodrošināta kārtība un Martinsonam dota iespēja atkārtoti uzstāties. Tāda iespēja netika dota. 

Tādējādi sēde, kas bija sasaukta tehniska lēmuma pieņemšanai un kura varēja beigties dažu minūšu laikā, noslēdzās pēc stundas ar strīdiem ne vairs par nomas līgumu, bet par blakus jautājumiem.