"Progresīvie" gaidīs uzaicinājumu uz sarunām no Ministru prezidenta amata izvirzītā Andra Kulberga (AS). Sarunas gaitā partijai būs svarīgi dzirdēt Kulberga redzējumu par trim "Progresīvajiem" svarīgiem jautājumiem.

Pirmā tēma ir aizsardzība un drošība. Kā līdzšinējiem aizsardzības jomas pārraudzītājiem partijai būtiski dzirdēt, vai un ko Kulbergs vēlētos mainīt līdzšinējā pieejā. "Progresīvie" vēlas redzēt detalizētu plānu par iespējamām izmaiņām šajā jomā.

Otrais jautājums ir saistīts ar vēlēšanu drošību, kur partija grib uzzināt, kā Kulbergs plāno nodrošināt un kontrolēt vēlēšanu norises drošību, ņemot vērā ap šo procesu samilzušos skandālus.

Tā kā Kulbergs pieteica arī vēlmi pārskatīt budžetu, "Progresīvajiem" svarīgi saprast, par kādām pozīcijām un apmēriem ir runa, jo patlaban iedzīvotāji jau saskaras ar dzīves dārdzību, bet partijai ir savs redzējums situācijas uzlabošanai.

Vērtējot Kulberga izvirzīšanu, Šuvajevs noteica, ka šis ir bijis politiski loģisks Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmums.

Domājot par iespējamiem koalīcijas modeļiem, politiķis uzsvēra, ka arī Rinkēvičam uzsvēris, ka "kokrūpnieku lietai" būtu jādefinē nākamā relatīvi īsā valdība. Šuvajevs ir skeptisks par nepieciešamību jaunajā valdībā ņemt ZZS. Tomēr viņš neizslēdz, ka kopā koalīcijā varētu sanākt JV, NA, AS un arī ZZS, jo ZZS jau līdz šim vairākkārt balsojusi kopā ar līdz šim opozīcijā esošo AS un NA.

"Tas ir reāls scenārijs," norādīja Šuvajevs, gan piebilstot, ka patlaban vēl nav skaidrs, vai JV parakstītos dalībai šādā spēku salikumā. Tomēr, ja tā notiks, Šuvajevs nebūs pārsteigts.

"Progresīvo" valde Kulberga izvirzīšanu un turpmākās rīcības pārrunās valdes sēdē pirmdien, 18. maijā.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs no premjera amata kandidāta Kulberga sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Tāpat ziņots, ka pirmajā sarunu raundā piektdien, 15. maijā, prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš "Progresīvie" aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp "Jauno vienotību".