Nu, pirmkārt, kad kāds Latvijas medijs (un dominē mums liberālie) labprāt ir aprakstījis to, kas ir būtisks konservatīvajai un kristīgajai sabiedrības daļai? Vai izgaismojis kādas ietekmīgas konservatīvas organizācijas darbu un personālijas, piedevām, ja tas nāk no Amerikas? Nu ļoti reti. Un teikšu tā, - izrādās, šodien cilvēka nozīmīgumu nebūt nenosaka, vai viņš parādās kādā no ierastajiem medijiem. Šodien uzvaras gājienu iet sociālie tīkli, un tur Čārlijs Kērks ir bijis zināms arī Eiropas daļā un arī Latvijā. Neskaitāmi jaunieši arī Latvijā ir sekojuši līdzi viņa debašu un argumentu prasmju video, viņa sarunām universitāšu pilsētiņās, viņa praktiskajai ticībai. Izrādās pat mana 15gadniece zināja, kas ir Čārlijs un par ko viņš iestājas... Un viņas vienaudži.

Un tas, ko rietumpasaule piedzīvoja nupat, 21. septembrī, kad Arizonas štatā Glendālē notika atvadīšanās...! Neviens mēs nekad neko līdzīgu neesam redzējuši. Klausījos, ko vienā video runāja Čārlija Kērka fotogrāfs. Viņš tik trāpīgi jautājot norādīja - vai mēs zinām vēl kādu, kas ir bijis spējīgs dažas minūtes pirms savas nāves publiski simtiem klātesošo pasludināt Evaņģēliju, citēt rakstus? Tieši tas notika Čārlija atbildē uz pirmo studenta uzdoto jautājumu tajā liktenīgajā dienā.

Pirms šīm nu jau 13 dienām izgaismojās divi simboli. Nezinu, vai aiz tā šāvēja, 22gadīgā nelaimīgā jaunieša, stāvēja kāda organizācija, manipulatīvi cilvēki vai kā, bet viņš kļuva par simbolu šodienas kreiso ideoloģijai un idejai, ka "ja es tev nepiekrītu, tu neesi mans oponents, bet gan – ienaidnieks”. Šī postošā tendence sev līdzi nes postošas idejas, kas pretnostājas Dieva dotajiem principiem un vienīgajam ceļam, ko zina ticīgie – Jēzum Kristum. Mums nevienam vēl nav atbildēti jautājumi par šo puisi, kas šobrīd ir kā vienīgais vainīgais šajā noziegumā, bet tas, kas notika tālāk pašā sabiedrībā, norāda, ka šis jaunais nelaimīgais amerikānis un viņa naida darbs kaut ko simbolizē. Tas savijas kopā ar kādām Amerikas cilvēku uzskatu grupām, kas "var dejot uz oponenta kapa", tas mums parādīja arī to, kas notiek mūsu pašu Eiropas Parlamentā...

Iespējams, viņš bija viens savā nodomā, bet viņš aiz sevis iznesa postošo reakciju vilni, kas pat neslēpās un pat atklāti nicināja Čārliju, viņa ģimeni.

Otrs simbols, ko ieguva pasaule, ir - pats Čārlijs Kērks. Viņš turpinās simbolizēt (un es nedomāju šeit glorifikāciju) šodienas dzīvo un aktīvo ticīgo, to, kas nekaunas no patiesības un no Jēzus Kristus. Viņš simbolizē šo sadursmi. Ticu, ka vienmēr tur, kur ir atklāta vēsts, tur būs arī atklāta pretestība. Un velti mēs likuma pantos kaut ko gribam ierakstīt ...

Čārlijs simbolizē kristīgajai pasaulei saprotamo vienīgo izeju no tumsas un Jēzus Kristus principus cilvēka dzīvē. Tāpat viņš ar savu ģimeni iemiesoja šodienas radikālajam liberālismam derdzošo ideju par ģimeni, bērniem, tikumīgu laulību un konservatīviem fundamentāliem uzskatiem, kas nebūt nav pagātne! Iespējams, taisnība ir jau sen apkārt sastopamajai domai, ka nav ienīstākas personas šodienas sabiedrībā – kā balts, heteroseksuāls vīrietis, kas ir vienas sievas uzticams vīrs un - kristietis piedevām.

Mēs daudzi aizvakar sekojām līdzi tiešsaistē tam, ko kādi varbūt gaidīja par bērēm un sagrautu cilvēku kopā nākšanu...bet pasaule piedzīvoja ko tik pārsteidzošu. Evaņģēlists Franklins Grehems norādīja, ka šajā piemiņas pasākumā Glendālē nemitīgi atkal un atkal tika celts Jēzus Vārds. To darīja neskaitāmie no visas pasaules malām sabraukušie runātāji un mūziķi, kas kāpa uz skatuves. To darīja Amerikas politiķi un tas nebija iestudēts. Tie, kas gaidīja bēres, sagaidīja mūsdienās vēl nepiedzīvotu atmodas pasākumu starp tiem simtiem tūkstošiem klātienē un ticu – tikpat daudzu tiešraides skatītāju. Lasīju, ka straumēja 100 miljoni!

Šajā piemiņas pasākumā vēsturē tika neizdzēšami ierakstīta mūsdienu spēcīgākā runa. Un to šā brīža sašķeltajā, naida pārņemtajā pasaulē teica viena sieviete – Erika Kērka (Eric Kirk), salauzta, aplaupīta no cilvēciskā skatupunkta, bet ieskauta un pacelta savā ticībā no garīgā skatupunkta.

Ir tik daudz neatbildētu jautājumu par šo traģēdiju starp studentiem, par šāvēja motīviem, par jauno puisi, kas bija uz tā jumta, par sabiedrības spilgto diametrāli pretējo noskaņojumu, par visu … bet visi jautājumi šķiet iegūst pilnīgi citu jēgu, kad šī sieviete runāja. Iesaku, noteikti atrodiet un noskatieties šo runu! Arī mūsu pašmāju publiciste Vija Beinerte skaidri un izzinoši apraksta, kas bija šis cilvēks - Čārlijs Kērks.

Mani personīgi pirmajās dienās šis notikums iekšēji apstādināja. Bija ļoti daudz jādomā. Par to, kā mūsdienu demokrātija piedzīvoja ko tādu, pēc kā atgūties var vienīgi pieņemot, ka tas ir pagrieziena punkts! Un ne tikai demokrātija vai debašu kultūra, bet arī daudziem viņu fundamentā kristietība un kristīgais pasaules uzskats. Un nupat šajā šī gadsimta spēcīgākajā uzrunā, ko jelkad kāds ir teicis - Erika Kērka vienaldzīgu neatstāja nevienu. Viņa piedeva jaunajam vīrietim, kurš atņēma viņas vīru un viņas bērniem tēvu. Viņa teica: "ES VIŅAM PIEDODU". Un lūk, tas ir pagrieziena punkts. Sabiedrībā. Cilvēkā. Ticībā. Kristietībā.