Svētdiena, 23.06.2024 17:08
Līga
Trešdiena, 3. janvāris, 2024 09:16

Tāds bija 2023. gads valstī

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem
Tāds bija 2023. gads valstī
Trešdiena, 3. janvāris, 2024 09:16

Tāds bija 2023. gads valstī

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem

Karš Ukrainā, karš Izraēlā
Jau trešo gadu turpinās krievijas īstenotais pilna mēroga iebrukums Ukrainā, un Latviju šis karš tā vai citādi ietekmē. Latvija bruņojas, Latvija mokās ar savu iekšējo piekto kolonnu, Latvija sūta palīdzību. Tikmēr ukraiņi varonīgi cīnās pret krievu orkiem, taču viņu cīņasspējas ierobežo rietumvalstu ieroču un munīcijas piegādes. Visi saprot – ja Ukraina kritīs vai frontē iestāsies stagnācija, krievi ies tālāk. Viņi sevi uzskata par trešo Romas impēriju, kas pakļaus visu pasauli, un šā mērķa sasniegšanai viņi slaktē gan citas tautas, gan paši sevi. Iznīcinošam uzbrukumam, kas satriektu tumsas valstību, sabiedrotie nav gatavi, jo tādējādi riskētu ar kodolkara izraisīšanu. Līdz ar to kremlis arvien turpina diktēt kara noteikumus. Cits globālas nozīmes karš šogad sākās Tuvajos Austrumos. Izraēla cīnās ar «Hamās» teroristiem. Sauja kristiešu radikālo islāmistu jūrā piedzīvoja šaušalīgu uzbrukumu un tagad cīnās par savu drošību. Abi kari netieši ietekmē viens otru un kopējo globālo politiku. Pasaulē miera laiki ir beigušies. Nemiers arvien tuvojas arī Latvijai.

Austrumu robeža

Noziedznieki, kas cenšas ielauzties Latvijas Republikā, nelikumīgi šķērsojot zaļo robežu. Arī tā ir kara reālija. Sadarbojoties Latvijai naidīgu valstu specdienestiem un mafijai, pret Latvijas valsti tiek īstenota krievijas/baltkrievijas hibrīdoperācija. Trešo valstu pilsoņi no dažādām austrumu valstīm tiek nogādāti uz baltkrievijas – Latvijas zaļo robežu un tālāk cenšas nelegāli iekļūt Šengenas zonā. Kopumā šogad novērsti ap 14 tūkstošu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu. Cik gadījumu nav novērsti, zināt nevar, taču lietuvieši regulāri pārtver caur Latviju Eiropā ieceļojušos noziedzniekus. Daudziem izdodas arī legalizēties – humānu apsvērumu dēļ ielaisti vairāk nekā 400 noziedznieku. Recepte Eiropas cilvēktiesību ekspluatācijai ir elementāra – līdzi jāpaņem kāds bērns vai izvārdzis večuks, un viņa «radiniekiem» iekļūšana garantēta. Taču, cerams, ilgi vairs ne. Austrumu robežu plānots militāri nocietināt. Jo vairāk nekā no migrantiem mums jāsargās no krieviem. 

Stambulas konvencija

Visa gada garumā turpinājās ņemšanās ar cilvēku partnerības regulēšanu, ar bērnu izglītošanu par «tur lejā» tematiku un tā dēvēto Stambulas konvenciju. Gada nogalē šis pretrunīgais dokuments, kas grauj tradicionālo izpratni par diviem nemainīgiem cilvēka dzimumiem, tika pieņemts, un tagad interesentiem ir dota iespēja identificēties ar izdomātiem sociālajiem dzimumiem. Tie iemuļļāti konvencijā, kas formāli veltīta sievietes aizsardzībai no vīriešu vardarbības. Kas attiecas uz homoseksuāļu laulību legalizāciju – šī liberāļu iecere vēl ir darba procesā. Grozījumi Notariāta likumā, kuros ieslēpts jaunais laulības surogāts, ir apturēti. Taču paraksti tautas nobalsošanas rosināšanai, visticamākais, netiks savākti, jo laika par maz. Ja neizdosies – tad viendzimuma personas jau nākamgad varēs stāties partnerībā. Tā gan vēl nebūs gluži laulība ar tiesībām uz bērnu adopciju, bet LGBT+ plānā ir arī šā ierobežojuma atcelšana. Jo arī gejiem taču bērniņus gribas.

Cita valdība, citāds prezidents

Lielā mērā tas bija sabiedroto spiediens – pieņemt Stambulas konvenciju, kas pielika punktu Kariņa valdībai. Nekāda cita iemesla likvidēt pašam savu valdību premjeram nebija. Visas tās runas par vajadzību pēc plašākas koalīcijas bija tīrās muļķības, jo «Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība tika izmesti laukā, lai koalīcijā paņemtu «Progresīvos» un zaļzemniekus. Turklāt tādējādi jaunajai valdībai pakļūstot tieši zem oligarha Aivara Lemberga hūtes. Kariņš mocījās kopš gada sākuma, un galu galā valdība krita, lai jaunais kabinets Evikas Siliņas vadībā sāktu strādāt 15. septembrī. Šogad tikām arī pie jauna Valsts prezidenta. Jūlijā šo amatu uzņēmās netradicionāli orientētais Edgars Rinkēvičs – arī no «Vienotības». Agrāk tik ironiskais diplomāts ātri vien iemanījās runāt ar tautu, sēdēt zem eglītes un pabakstīt valdību, ja tā pati neprotas kādas svarīgas problēmas risināt. Vai tā būtu vieglprātīga attieksme pret valsts nodevējiem vai nepamatota pasu cenas dubultošana.

Kariņš lido atkal

Gada izskaņā par īpaši neglītu skandālu parūpējās ekspremjera, tagadējā ārlietu ministra politiskie konkurenti. Publiskajā telpā tika nolieta Valsts kancelejas rūpīgi slēptā informācija par Kariņa kunga paradumu lidināties ar privātiem reisiem. Tā dažus gadus cītīgi lidinoties, viņš pamanījies notrallināt 1,36 miljonus Eiropas nodokļu maksātāju naudas. Publika, protams, sašutusi, jo kāpēc gan Eiropas politiķis nevarētu lidot parastā darbaļaužu lidmašīnā. Nu labi – kaut vai biznesa klasē. Privāti lidojumi lai paliek visādiem džeimsiem bondiem un krievu bandītiem. Taču Kariņš šādu sabiedrības sašutumu nespēja saprast, sabāra skauģus par «Ministru prezidenta starptautiskās lomas» neizprašanu un pat ieteica savai pēctecei Evikai Siliņai nopirkt valsts lidmašīnu. Siliņa lidmašīnu tomēr nepirks un arī tik bieži kā Kariņš privātus reisus teicās nelietot.

Rusiņa lieta

Pavasarī valsti un tiesībaizsardzības sistēmu satricināja šausmīga slepkavība. 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 40 gadu veca sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi bijušajai sievai draudēja, viņu vajāja – arī fiziski uzbruka. Sieviete regulāri ziņojusi par to policijai, lūdzās palīdzību pat ģenerālprokuroram Stukānam. Rusiņam bija 19 kriminālprocesu, no kuriem 18 – par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību, bet sieviete pasargāta netika. Un Rusiņš joprojām ir uz brīvām kājām. Brīvībā ir arī cits – Ogres tiesas nenovērtēts – varmāka, kurš smagi piekāva divas sievietes. Vispirms piekāva vienu – un par sodu saņēma brīvību ar probācijas uzraudzību. Pēc tam gandrīz nosita otru sievieti. Bet, tā kā pirmās probācijas laikā labi uzvedies, saņēma otru probāciju. Acīmredzot ne visiem Rusiņa lieta kalpojusi par mācību.

Dziesmu un deju svētki

Šis bija gada skaistākais un brīnišķīgākais mirklis nedēļas garumā. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Tie norisinājās 150 gadu pēc pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kas notika 1873. gadā. Šogad tajos piedalījās ap 40 000 dalībnieku un simtiem tūkstoši skatītāju koncertzālēs, pie ekrāniem un, protams, gadsimta skaistākajā būvē – jaunajā Mežaparka estrādē. Dziedātāji, dejotāji, tautas daiļamata meistari – visi latvieši svinēja savu bagātīgo nacionālo mantojumu, savu tēvzemes mīlestību. Tāda kopības sajūta mūsu tautā nav bieža parādība. Rudenī gan politikas darvas karoti pēcsvētku sajūtās ietecināja «Progresīvo» kultūras ministre Logina. Patriotisms mums esot pārāk nacionālistisks, esot jāpārdefinē. Drīzāk jau būtu pēc iespējas ātrāk jātiek pie cita ministra, kam latviešu kultūra, atšķirībā no «Progresīvo» biedrenes Loginas, rūp. 

Sporta iedvesma

2023. gads Latvijai atnesa zelta vērtu bronzas medaļu hokejā. Sākotnēji Pasaules čempionāts tika plānots krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, taču pēc iebrukuma Ukrainā krievijai tika atņemtas rīkotāju tiesības. Šā iemesla dēļ turnīrā nepiedalījās arī Krievijas un Baltkrievijas izlase. Čempionāts no 12. līdz 28. maijam notika Somijā un Latvijā. Ceturtdaļfinālā Latvija uzvarēja Zviedriju, pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija zaudēja Kanādai, taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja ASV izlasi. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Artūrs Šilovs, bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu. Presē komanda tika nokrustīta par «Sapņu komandu 2023». Mājās atgriežoties, sporta varoņus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja desmiti tūkstoši līdzjutēju, un valstī tika izsludināta brīvdiena. 

Kampaņa «Atkrievisko Latviju!»

Šo patriotisko akciju aizsāka un visa gada garumā uzturēja Ogres novadniece, dzejniece Liāna Langa. Latvijā jārunā latviski! Daudzas valsts un pašvaldības iestādes, uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji kampaņas ietekmē ir atteikušies no krievu valodas saziņā ar klientiem. Gadu desmitiem piekoptajai rusifikācijas politikai tikai šobrīd tiek likts punkts, un arī – ne bez pretošanās. Skolas atsakās no divvalodības, bet latviešu bērniem daudzviet joprojām bez izvēles iespējām jāmācās krievu valoda. Savukārt krievu bērniem visur netiek nodrošināti labā latviešu valodā runājoši pedagogi. Arī darba sludinājumos latvieši regulāri tiek diskriminēti, pat apkopēja līmenī pieprasot krievijas valsts valodas zināšanas. Šāda prakse ir nosodāma un izskaužama. Krievi uzbrūk civilizētajai pasaulei. Tāpēc krievu valoda tiek diskvalificēta no publiskās saziņas.

Lieli plūdi, liela krusa 

Māmuļa daba šogad bijusi ļoti daudzveidīga. Lielākos plūdus, Daugavai izejot no krastiem, no 13. janvāra līdz 16. janvārim piedzīvoja Jēkabpils.

Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir otrs augstākais ūdens līmenis novērojumu vēsturē. Plūdu dēļ daļā Jēkabpils izsludināja steidzamu evakuāciju. Cilvēku glābšanā un plūdu seku likvidēšanā iesaistījās visi dienesti, arī armija, un tika galā gana veiksmīgi. 

7. augustā Kurzemi un valsts centrālo daļu pārstaigāja pamatīga vētra, kas pati par sevi nebūtu nekas pārsteidzošs, taču tai līdzi nāca olas izmēra krusa. Kur tie mākoņi pāri gāja, tur sašķīda vecie šīfera jumti un cieta arī daudzas automašīnas. Arī Tērvetes dabas parks tika tā apskādēts, ka ministrs Sprindžuks teica – viss pagalam. Bet atkopa parku, un arī jumti tika salāpīti. Cietušajiem iedzīvotājiem pat speciāli pabalsti tika piešķirti.

Vilcieni un «Rail Baltica»

Pēc desmit gadu ilgušām iepirkumu peripetijām šogad esam tikuši pie vismaz dažiem jauniem «Škoda Vagonka» elektrovilcieniem, kas Latvijā brauc ar zīmolu «Vivi». Nākamgad cerības saņemt tos lielākā skaitā. Plānā ir arī dīzeļu nomaiņa neelektrificētajās līnijās pret bateriju vilcieniem, notiek pat konkurss. Teorētiski šiem vilcieniem jāatbrauc 2026. gada beigās. Ievērojami mazāka ticība ir dzelzceļa superlīnijas «Rail Baltica» uzbūvēšanai. Pamattrase pat vēl nav uzprojektēta, kur nu vēl sākta būvēt. Naudas sadārdzinājuma segšanai nav, Eiropa vairāk par solīto dot negrasās. Jauns dzelzceļa tilts Rīgā būvēts netiks. Arī pašu Rīgu taupības nolūkos, iespējams, metīs laukā no jaunā superdzelzceļa pieturu saraksta. Vienīgais mierinājums – vismaz jauna stacijas nojume galvaspilsētai būs, karkass uzsliets, nost tak nejauks.