„Meklējam savu Trampu”

Tomsonam šķiet, ka daļai sabiedrības pietrūkst asuma, kāds vērojams citur pasaulē, tāpēc tas tiek radīts mākslīgi. „Meklējam savu Trampu, veidojam savu ekonomisko krīzi, cīnāmies pret savu Orbānu. Tikai ne viens, ne otrs, ne trešais objektīvi vēl nav izaudzis vai izveidojies, tāpēc to radām vismaz savā prātā un savā publiskajā telpā,” viņš raksta.

Žurnālists piekrīt, ka premjers reizēm izmanto populistiskas metodes. Tomēr viņš uzskata, ka mūsdienu politikā bez tām ir grūti iztikt, un viņam svarīgāki ir pieņemtie lēmumi. „Fakts, ka Kulberga kungam tikai pēc vēlēšanām top rīcības plāns, kuram bija jābūt PIRMS vēlēšanām, protams, ir bēdīgs fakts. Bet tā ir arī mūsu vaina, ka esam balsojuši par solījumiem nevis reālu programmu,” raksta Tomsons. Viņš piebilst: „Tomēr salīdzināt viņu ar Donaldu Trampu vai Viktoru Orbānu (par kuriem man ir ļoti negatīvs viedoklis) man pagaidām nav pamata.”

Tomsons pievērsis uzmanību arī ekonomistu piesardzībai, vērtējot premjera aprakstīto situāciju valsts finansēs. „Man liekas, ekonomisti ir gudri arī politikā un apzinās, ka premjers apzināti sabiezina krāsas, lai panāktu pēc iespējas mazāku pretestību lēmumiem, kas politikā vienmēr ir bijuši grūti realizējami,” viņš raksta.

Kļūda virsrakstā

Tomsons atzīst, ka par savu darbu un žurnālistikas kvalitāti viņam izteikties ir nepatīkami. „Es neesmu Dievs, es kļūdos un reizēm nemāku vai nespēju savu darbu izdarīt nevainojami,” viņš raksta. Kā iemeslus viņš min naudas, laika, cilvēku un zināšanu trūkumu. „Bet mums ir jācenšas. Un reizēm par savām kļūdām atklātāk jārunā.”

Par kļūdu viņš uzskata LSM ziņas virsrakstu „Kulbergs budžeta taupības nolūkos rosina pārskatīt pabalstus un nodokļu atvieglojumus”. Tomsons atzīst, ka virsraksts nav nepatiess. Taču, viņaprāt, „zinot, kā mūsdienu sabiedrība patērē mediju virsrakstus, bija jāapzinās, ka tas būs maldinošs”. „Es saprastu, ja šādu virsrakstu uzliktu komercmediji, kam ir svarīgi klikšķi, bet ne sabiedriskais medijs, kurš reklāmas tirgū nepiedalās,” viņš raksta.

Žurnālists uzsver, ka nezina, kā redakcija pamatojusi savu izvēli, un nešaubās, ka kolēģi rīkojušies ar labākajiem nodomiem. Viņu satrauc, kā situācija attīstījusies tālāk: „Tā vietā, lai pārrunātu, vai nevarējām savu darbu izdarīt labāk, mēs esam pagriezuši stobrus pret premjeru, kurš vakara video, atsaucoties uz klikšķu virsrakstiem, aicināja sekot saviem sociālo tīklu kontiem.”

„Protams, ir svarīgi, lai politiķi nenoniecinātu mediju lomu, jo mēs redzam, kādas sekas tas radījis daudzās pasaules valstīs. Bet tā ir arī mūsu atbildība pašiem sevi nediskreditēt. Viens no veidiem, kā neiznīcināt uzticēšanos, ir godīgi runāt par savu darbu un savām neveiksmēm,” raksta Tomsons.

Ieraksta beigās viņš aicina lasītājus komentāros kritizēt arī viņu pašu. Viņš atklāj, ka pirms publicēšanas tomēr parādījis tekstu dažiem kolēģiem, un atvainojas tiem, kurus viņa vārdi varētu sāpināt. „Lai visiem mums izdodas darīt savu darbu arvien labāk!” viņš raksta noslēgumā.