Pārliecību pirmajā balsošanas reizē stiprinājusi gan skola, gan sarunas ar draugiem. Katrīna stāsta, ka sociālo zinību padziļināta apguve un diskusijas par politiskajām ideoloģijām palīdzējušas labāk orientēties partiju piedāvājumā arī tiem klasesbiedriem, kuri no politikas nav sapratuši ne drusciņas. Ģimnāzijā pat aizvadītas signālvēlēšanas. Vienā skolas zālē izvietotas kabīnes, kurās katrs skolēns varējis atstāt savu balsi. Pirms tam pārbaudīti arī dokumenti, gluži tāpat kā vēlēšanu iecirknī. Katrīna atklāj, ka īstajās vēlēšanās nobalsojusi par to pašu politisko spēku, kuru izvēlējusies skolā. Arī “par” un “pret” sistēma viņai šķitusi skaidra un saprotama.
Arī jauniešus interesē politika
Jauniete kliedē mītu, ka jaunieši par politiku neinteresējas. Viņas draugu lokā par to tiekot runāts regulāri. Lai varētu piedalīties debatēs ar vienaudžiem, viņa informāciju meklējusi partiju oficiālajās mājaslapās. Tāpat viņa izmantojusi “Partiju šķirotavu”. Zīmīgi, ka partija, kurai viņa atdevusi savu balsi, “Partiju šķirotavā” parādījusies topa augšgalā. Gan Latvijas, gan ārpolitikas jautājumiem un notikumiem viņa seko līdzi arī sociālajos tīklos, īpaši TikTok. No pašmāju politiķiem sociālajos medijos kā aktīvākos Katrīna izceļ Andri Šuvajevu no partijas “Progresīvie” un Aināru Šleseru no partijas “Latvija pirmajā vietā”, tie tur esot redzami visvairāk. Tāpat viņa regulāri pamana citu lietotāju publicētos izgriezumus no priekšvēlēšanu debatēm, kas palīdzot gūt labāku priekšstatu par vērtībām, kuras pārstāv katra partija.
Komentējot vienaudžu pasivitāti un atrunu “mana balss neko nemaina”, Katrīna atgādina par aptuveni 30% iedzīvotāju, kuri nebalso tieši šī paša iemesla dēļ. Viņa uzsver – ja visi šie skeptiķi saņemtos un aizietu līdz iecirknim, vēlētāju aktivitāte ievērojami pieaugtu . Pēc viņas domām, nepieciešams vien uzdrošināties un ziedot kaut vienu vakaru, lai apskatītos debates tā vietā, lai skrollētu TikTok.
Drošība pirmajā vietā
Vērtējot partiju piedāvājumu, Katrīna kā savu pirmo prioritāti izvirza valsts drošību, kam seko ekonomika un sociālā labklājība. Taujāta par to, kādām trim tēmām politiķiem būtu vairāk jārunā, lai spētu iegūt viņas vienaudžu uzmanību, jauniete vispirms min satraukumu par “Skola 2030” reformu. Viņa neslēpj bažas par dabaszinātņu eksāmenu un asi kritizē kārtību, kas semestrī ļauj labot tikai vienu pārbaudes darbu – šāds liegums, viņasprāt, nemācot jauniešiem to, ka drīkst kļūdīties. Kā otru tēmu Katrīna atzīmē drošību sociālajos tīklos. Treškārt, viņa vēlētos, lai politiķi jauniešiem saprotamākā valodā skaidrotu ar ārpolitiku saistītos jautājumus un to ietekmi uz Latviju.
Priekšvēlēšanu solījumiem jauniete pieiet piesardzīgi. Katrīna norāda, ka uzticas partijām, kuras nesola nereālus zelta kalnus, un vienlaikus iezīmē savu sarkano līniju – viņa nekad nebalsotu par politisko spēku, kas pauž labvēlīgu attieksmi pret Latvijai nedraudzīgām valstīm. Ja viņai pirms vēlēšanām būtu iespēja uzdot vienu jautājumu katram kandidātam, viņa lūgtu nosaukt valsts lielāko problēmu un konkrētu plānu tās risināšanai. Pati Katrīna par būtiskākajiem izaicinājumiem uzskata agresorvalsti, kas atrodas mums kaimiņos, un sociālo nevienlīdzību.
Raugoties nākotnē, Katrīna vēlas, lai brīdī, kad viņai būs 30 gadi, Latvijā būtu augstākas algas vai samērīgākas cenas, kas ļautu ikdienas pirkumus veikt bez raizēm. Tāpat viņa cer uz lielāku atbalstu trūcīgām ģimenēm un pieejamāku augstāko izglītību, kas spētu pievilināt vairāk ārvalstu studentu. Taču pats galvenais nosacījums – lai pastāvošā vara uzturētu atklātu dialogu ar Latvijas pilsoņiem un nerīkotos sabiedrībai aiz muguras.
Nobeigumā jaunā vēlētāja kā ceļamaizi gan politiķiem, gan līdzpilsoņiem velta pāris vārdu: “Vēlētājiem novēlu ieguldīt vismaz tikpat daudz laika partiju izpētē, cik jauna telefona vai seriāla izvēlē.” Savukārt politiķiem viņa novēl mazāk runāt un vairāk darīt.
