Tomēr, kā atzīst daudzi iedzīvotāji, tieši šis 1,5 km posms atrodas pie ieejas mežā, pa kuru jau gadiem ierasts uzsākt pastaigas. Tagad šī teritorija noteikta kā suņu pajūgu trases daļa ar īpašiem ierobežojumiem, kas daļai sabiedrības nešķiet pieņemami.

Ieraksta komentētājs Ivars uzsver: “Kā viens privāts bizness, ietekmē vietējo iedzīvotājus… Šajā tekstā ir daži atslēgvārdi, kuri var atrisināt šo iedzīvotāju staigāšanu...

Citāts" Tā kā suņi saimnieki nomā tikai 1.5km, no visām dabas takām"......Tie 1.5km atrodas tieši dabas takas ienākšānai mežā, tāpēc daudzi cilvēki , kas ir aktīvi un vēlas izbaudīt mežu, svaigu gaisu, kas atrodas netālu no viņa nopirktā īpašuma, Ogres centra, novieto savu auto, tur ir placis, vai atnāk ar kājām un iet pa šo ceļu, kas tur ir jau gadiem, tāds, kāds viņš ir tur tagad (agrāk tur varēja braukt pat ar auto).

Risinājums ir ļoti vienkāršs, tie trases nomnieki, nesāk veidot trasi pie pašas ieejas, bet kilometru tālāk, tur ir pietiekami daudz vietas lai izveidotu trasi un netraucētu cilvēkiem pastaigāties tur, kur tie staigā gadiem. Pa to ceļu, cilvēki iet līdz pagriezienam, kas ved uz trepēm uz skatu torni, tas ceļš ved arī līdz pagriezienam , kas ved uz Dubkalnu ūdenskrātuvi...un uzzreiz aiz šiem pagriezieniem veidojiet to trasi. 

No vienas meža puses nevar staigāt , jo ir slēpotāji, no otras puses suņu pajūgi un no Ikšķiles puses zirgi nāk pastaigā... Kur tad var staigāt Ogres pamatiedzīvotājs, kas vēlas vienkārši pastaigāties gan ar savu suni vai vienkārši?

Esmu suņu mīlis, cienu cilvēkus, kas rūpejas par suņiem, staigā ar suņiem, uztur labbēlīgos apstākļos, arī šos Haskijus cienu, ka viņiem ir dota iespēja izlādēt savu enerģiju… Par to paldies. Bet...ir arī cits stāsts. Ka jau nav noslēpums un to daudzi dzird, kā šie Haskiji gaudo katru vakaru starp daudzām mājām...iedomājaties, ja kāds kaimiņš būtu tik ļoti nepacietīgs un sāktu aizliegt šo gaudošanu… Gribēju teikt, esiet arī iecietīgi, un būs pret jums iecietīgi, nevis jūtaties kā 1.5km valsts dabas takas īpašnieki. [..] Bizness, lai attīstās esmu tikai par, bet nevajag ierobežot daudzu gadu cilvēku iekoptās trādīcijas.”

“Vispār pēc likumiem tas ir dabas parks, un šajā ceļā priekšroka ir gājējiem un visiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Aizliegt gājējiem pagaidām te neko nevar, bet izskatās ka šajā postā parks mēģina pateikt citādi,” piebilst Emīlija.

Viņa teiktajam pievienojas Gaļina: “Pilnīgi piekrītu – cilvēks parastais vairs nezina, kur lai iet – te pajūgs, tur slēpotāji, te zirgi, tur ragavbraucēji, te skrējēji, tur velobraucēji, te vēl vienmēr ar dzīvi neapmierināta apkopēja... Uf... kā lai izstrādā pastaigas maršrutu, lai nevienam nepatraucētu...?”

“Atvainojos, bet... ievazājušies mūsu kalnos un vēl diktēs savus noteikumus? Mēs tur staigājām 100 gadus un staigāsim. Ja mēs jums ar jūsu pajūgiem, kuri te mūsu pastaigu taciņās pret mūsu gribu pēkšņi uzradušies, traucējam, tad aizvāciet savus pajūgus tur, kur mūsu nav. Vēl janoskaidro, cik likumīgi izmantot neaizsargātus dzivniekus biznesam peļņas gūsanai, Kur jums tur meža stāv kases aparāts, cik čeki izsniegti un kādas summas nodokļos samaksātas?” ar savu aso komentāru dalās Daina.

Tikmēr ieraksta komentētāja Agnese uzsver, ka tur vispār nav problēmu pa paralēlām takām visur nokļūt. “Beidziet tukši demagoģēt,” viņa dusmīgi piebilst.

Arī Baiba norāda: “Bieži vien rodas sajūta, ka jebkurā situācijā kādam kaut kas nešķiet pareizi — gan tad, ja kāds rīkojas, gan tad, ja nerīkojas. Mežā ir iespējams ieiet arī, izvēloties citu virzienu no stāvlaukuma, tāpēc nav nepieciešams doties tieši pretī suņiem. Ar prieku redzu, ka dzīvniekiem, kuri iepriekš bijuši pamesti citu cilvēku neapdomīgas rīcības dēļ, tiek atrastas jaunas mājas un nodrošināta viņiem tik nepieciešamā kustība. Tas ir īpaši svarīgi šai suņu šķirnei un vienlaikus sniedz pozitīvu pienesumu mūsu pilsētai.”

Ko darīt, ja esi nokļuvis takā?

Iveta Preisa-Imaka sociālajos tīklos publicētajā ierakstā dalās ar drošības noteikumiem gadījumam, ja tomēr sanāk nokļūt Suņu pajūgu takā:

• kad tuvojas suņu pajūgs, mierīgi stāvi takas malā vai, ja iespējams, pārvietojies uz to takas pusi, pa kuru nebrauc konkrētais pajūgs;
• ja esi kopā ar bērniem, parūpējies par viņu drošību, lai bērni neatrastos suņu pajūgu ceļā, kā arī neatstāj uz takas bērnu braucamrīkus – velosipēdus, ragavas, skrejriteņus u.c.;
• netrokšņo un citādi nebiedē pajūga suņus, piemēram, kaut ko metot viņu virzienā.