A.Krauja uzsvēra, ka pašvaldības prioritāte ir iedzīvotāju labklājība: "Mūsu uzdevums nav mākslīgi palielināt rēķinus. Nepamatoti lielāks maksājums tiek uzlikts uz mūsu iedzīvotāju pleciem. Tā ir cīņa par mūsu novada iedzīvotājiem."
Jau iepriekš domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka viena no būtiskākajām domstarpībām ar VK ir par ūdenssaimniecības tarifiem. Kamēr VK uzskata, ka tarifos būtu jāiekļauj ES fondu finansētās infrastruktūras amortizācijas izmaksas, pašvaldība tam pretojas, jo tas radītu strauju cenu lēcienu. Vietējā vara apgalvo, ka faktiskā finanšu situācija ļauj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu bez šāda sadārdzinājuma.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība, konstatējot trūkumus iepirkumos, budžeta plānošanā un pat saskatot krāpšanas risku pazīmes. VK padomes loceklis Oskars Erdmanis norādīja uz sistēmiskām problēmām un pat pieļāva zaudējumu piedziņas procesu, ja pašvaldība pati neatgūs naudu.
Krauja šādam vērtējumam nepiekrīt: "Ogres novada pašvaldībai tiek pārmesti sistemātiski pārkāpumi. Mēs sistemātiski attīstām Ogres novadu, ieguldām skolās un bērnudārzos, cīnāmies par izglītības saglabāšanu un rūpējamies par iedzīvotājiem." Viņš piebilda, ka pašvaldība ņems vērā kontroles ieteikumus (kopumā sniegti trīs ieteikumi ar ieviešanas termiņu līdz 2031. gadam), taču attīstība novadā netiks apturēta.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, vai projekti ir sadārdzinājušies iedzīvotāju interesēs, Krauja skaidroja, ka tā ir normāla parādība, strādājot ar vecu infrastruktūru: "Bieži vien, veicot projektēšanas darbus, atklājas darbi, kas nebija ieplānoti."
Tāpat pašvaldības vadītājs solīja, ka drīzumā tiks publicēts pašvaldības oficiālais skaidrojums, kuru VK savā gala ziņojumā esot izlaidusi. Pašvaldība jau iepriekš paudusi neapmierinātību, ka ne visi tās argumenti, ko VK sūdzību izskatīšanā atzinusi par pamatotiem, ir atspoguļoti gala dokumentā.
Komentējot VK publiskoto informāciju par to, ka par konstatētajām krāpšanas riska pazīmēm iepirkumos un finansējuma piešķiršanā biedrībām ir informētas tiesībsargājošās iestādes, Krauja skaidroja: "Mums no tiesībsargājošajām iestādēm nav informācijas par lietas uzsākšanu. Tiklīdz būs papildu jautājumi, varēsim komentēt vairāk." Savukārt par VK minēto nepamatoti iztērēto summu – aptuveni 434 000 eiro – Krauja atzīmēja, ka tas ir tikai viens kopējs skaitlis, kas sastāv no vairākiem projektiem, un patlaban trūkst precīzas informācijas, par ko tieši ir runa.
Domes priekšsēdētājs uzskata, ka nevienai amatpersonai politiskā atbildība šajā situācijā nav jāuzņemas. "Mums viss ir noritējis tiesiski, tie pārkāpumi mūsu izpratnē ir nebūtiski. Tie visi ir skaidroti no mūsu puses, daļu no šiem skaidrojumiem VK neņēma vērā," rezumēja Krauja.
Vairāk par VK revīzijas secinājumiem lasi šeit.
