Sarunā ar sertificēto pediatri un miega speciālisti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Martu Celmiņu tiek meklētas atbildes uz jautājumiem - kā tikt galā ar miega izaicinājumiem, uzsākot bērnudārznieka gaitas un kā nodrošināt mierīgu naktsmieru visai ģimenei?

Speciāliste uzsver, ka lai veidotu stabilu pamatu bērna miegam, ir vērts atcerēties trīs pamatprincipus, ko varētu dēvēt par miega ABC. Šie principi ir universāli un attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī uz pieaugušajiem.

A – Režīms. Tas ir daudz vairāk par gulētiešanas laiku. Režīms aptver visu dienas ritmu – no pamošanās brīža līdz vakara rituāliem. Tam ir milzīga ietekme uz miega kvalitāti. Svarīgs ir ne tikai dienas cēliens, bet arī tas, kā bērns jūtas emocionāli, kādas bijušas attiecības ar vienaudžiem un vecākiem, kādas aktivitātes veiktas. Pat uzturam ir nozīme – kofeīnu saturoši produkti, piemēram, kakao vai šokolāde, var traucēt iemigšanu. Mierīga vakara gaisotne, kurā ir laiks sarunām un kopīgām spēlēm, ir daudz vērtīgāka par aktīvu skraidīšanu pa istabām tieši pirms gulētiešanas.

B – Rutīna. Otrs stūrakmens ir paredzama un nomierinoša gulētiešanas rutīna. Tās ir patīkamas darbības, kas katru vakaru notiek vienā un tajā pašā secībā, piemēram: vanna, pidžamas uzvilkšana, zobu tīrīšana un pasaciņas lasīšana jau gultā. Šāda paredzamība bērnam sniedz drošības un kontroles sajūtu, kas ir īpaši svarīgi vecumā, kad pasaule ir pilna ar jauniem, reizēm nesaprotamiem un satraucošiem notikumiem. Rutīna palīdz nervu sistēmai pārslēgties uz miera režīmu. Taču šeit ir būtiski, lai vecāki spētu noteikt stingras robežas. Viena pasaciņa nozīmē vienu, nevis piecpadsmit, un desmitkārtēja skriešana uz tualeti nav pieņemama rutīnas sastāvdaļa.

C – Individuāla pieeja. Trešais, bet ne mazāk svarīgais punkts, ir skatīties uz savu bērnu, nevis uz interneta tabulām. Katrs bērns ir unikāls, un nepieciešamais miega daudzums var krasi atšķirties. Mēģinājumi iespiest bērnu standartizētos "nomoda logos" var radīt vairāk problēmu nekā labuma. Pati labākā pazīme, kas liecina, ka bērnam miega pietiek, ir viņa pašsajūta dienā. Ja bērns ir omulīgs, priecīgs un enerģisks, visticamāk, ar miega daudzumu viss ir kārtībā, pat ja viņš mostas sešos no rīta un šķiet "mazgulētājs".

Sarunā būtiska daļa tiek veltīta daudziem vecākiem svarīgajam jautājumam par diendusu - vai šis laiks ir draugs vai ienaidnieks bērnam.

Speciāliste norāda, ka, lai adaptācijas process noritētu vieglāk, vecāki jau laikus var palīdzēt bērnam iemācīties aizmigt patstāvīgi, bez nepārtrauktas fiziskas klātbūtnes. "Ja bērns ir pieradis aizmigt, tikai turot vecāka roku vai esot šūpinātam, viņam var būt grūti to izdarīt bērnudārza gultiņā. Šo ieradumu var mainīt pakāpeniski – sākumā sēžot blakus un turot roku, pēc dažām dienām tikai sēžot blakus, vēl pēc laika – jau nedaudz tālāk no gultas. Tā bērns iemācās, ka drošību sniedz gultiņa, nevis tikai vecāka klātbūtne."

Taču ir situācijas, kad diendusa bērnam nav nepieciešama vai pat ir kaitīga. Ir divu veidu bērni, kas pretojas diendusai:

Tie, kuriem diendusa ir nepieciešama, bet viņi to negrib. Šie bērni, izlaižot diendusu, pēcpusdienā kļūst noguruši, kašķīgi un viegli aizkaitināmi. Viņiem dienas miegs ir būtisks, lai atjaunotu resursus. Tie, kuriem diendusa patiesi vairs nav vajadzīga. Ja šāds bērns tiek spiests gulēt diendusu, viņa iekšējais pulkstenis tiek "sabojāts". Rezultātā vakarā viņš nespēj aizmigt līdz pat vēlai naktij, bet no rīta ir grūti pamosties uz dārziņu. Veidojas apburtais loks. Šādos gadījumos diendusa mākslīgi izraisa miega ritma traucējumus.
Svarīgi zināt, ka neviens normatīvais akts nenosaka, ka bērnam bērnudārzā ir obligāti jāguļ – ir jānodrošina atpūtas iespēja. Bērna piespiešana stundām ilgi gulēt gultā nomodā var radīt negatīvu asociāciju ar gultu un nākotnē veicināt bezmiegu. Šis ir jautājums, kas vecākiem jāpārrunā ar bērnudārza vadību, meklējot bērna labsajūtai labāko risinājumu.

Miega speciāliste atzīst, ka ļoti bieži bērnudārza vecumā gulētiešanas process pārvēršas stundu garā cīņā par uzmanību. Bērns pēkšņi grib vēl vienu pasaku, padzerties, pačurāt, samīļot brāli – jebko, lai tikai paildzinātu laiku kopā ar vecākiem. Nereti tas ir vienīgais laiks dienā, kad viņš saņem nedalītu mammas vai tēta uzmanību.

"Šeit risinājums slēpjas vecāku spējā noteikt un ievērot robežas. Ir svarīgi, lai abi vecāki būtu vienisprātis par noteikumiem. Var palīdzēt vizuāli materiāli, piemēram, kopā ar bērnu izveidotas kartītes, kas attēlo vakara rutīnas soļus. Efektīva var būt arī "gulētiešanas caurlaižu" metode – bērnam iedod divas vai trīs kartītes, kuras viņš var "iztērēt" papildu lūgumiem, bet, kad tās beigušās, ir jāpaliek gultā. Galvenais ir konsekvence. Ja vecāks ir pateicis, ka ies prom no istabas, ja bērns turpinās mest mantas ārā no gultas, tad tas ir jādara. Pēc brīža atgriežoties un paslavējot bērnu par palikšanu gultiņā, tiek nostiprināta vēlamā uzvedība."

Viņa uzsver, ka bērna miega problēmas gandrīz nekad nav izolētas. Tās ir cieši saistītas ar dienas notikumiem, bērna uzvedību un emocijām, kā arī ar kopējo atmosfēru ģimenē. Ja bērns ir dusmīgs un satraukts pa dienu, ir naivi gaidīt, ka naktī viņš gulēs mierīgi.
Vissvarīgākais speciālistes ieteikums vecākiem – padarīt miegu par prioritāti ne tikai bērnam, bet arī sev. Atpūties un mierīgs vecāks ir laimīgas ģimenes pamats.