Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi, ka visu ar krievijas un Moskvas nosaukumiem piemēsloto ceļazīmju nomaiņa maksātu 400 000 eiro. Tā vien šķiet, ka tas ir formāls arguments, kādēļ neko nedarīt. Tikmēr cilvēki dara paši, rādot atbildīgajām institūcijām pamācošu piemēru, kā problēmu risināt bez milzu finansējuma. Pirms neilga laika, Moskvas norādes tika aizkrāsotas Tīnūžu aplī.
Jautājums par daudzajām ceļa norādēm uz Moskvu aptuveni 60 kilometru garajā ceļa posmā no Tīnūžiem līdz Koknesei publiskajā telpā aktualizēts jau vairākkārt. Arī «Ogres Vēstis Visiem» vēl nesen rakstīja, ka «Visi ceļi ved uz Moskvu. Joprojām!» Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, daudziem tās šķiet ne vien liekas, bet pat aizskarošas. Tomēr reālas izmaiņas līdz šim nav sekojušas. Vienīgais dabā redzamais žests, kas liecina par sabiedrības attieksmi, pašlaik novērojams Tīnūžos pie apļveida krustojuma.
«Latvijas Valsts ceļu» Komunikācijas nodaļa, atbildot uz jautājumu, kā rīkosies šai situācijā, vispārināti skaidro – ja tiek konstatēts, ka noticis vandalisms, «Latvijas Valsts ceļi» informē policiju, tiek rakstīts iesniegums, un tālāk šo situāciju risina policija. Atklāts paliek jautājums – vai arī policija to klasificēs kā vandalismu?
Šis notikums liek atminēties pāris gadus senu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājs, zemnieks un uzņēmējs, no padomju memoriāla Jēkabpilī patvaļīgi aizvāca lielgabalu. 2021. gada 24. februārī plkst. 2 naktī tas tika demontēts un, izmantojot frontālo iekrāvēju, aizvests uz Krustpils novadu, kur iemests Daugavā. Izvērtējot apsūdzētā sniegtās liecības kopsakarībās ar citiem pirmstiesas izmeklēšanā iegūtajiem un nostiprinātajiem pierādījumiem, tika secināts, ka viņa darbībās objektīvi nav konstatējama konkrētā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīme – subjektīvā puse, un krimināllieta tika izbeigta. Lielgabalu tā arī neizdevās atrast.
Pazuda motivācija kaut ko mainīt
Par ceļa norādēm uz Maskavu tiek diskutēts jau gadiem. 2023. gada nogalē Latvijas Televīzijas raidījums «4. studija» aktualizēja šo jautājumu, vēršot uzmanību uz to, ka agresorvalsts galvaspilsētas nosaukums uz ceļa zīmēm daudziem var izraisīt negatīvas emocijas. Satiksmes eksperts Pauls Timrots uzsvēra, ka šādas norādes kara laikā ir nevēlamas un tām nevajadzētu atrasties uz Latvijas ceļiem. Viņš norādīja, ka simboliem un vārdiem ir liela nozīme, un, ja Latvija spējusi pārdēvēt ielas un nojaukt padomju pieminekļus, tad arī Maskavas norādes būtu iespējams aizstāt ar citiem nosaukumiem, piemēram, kādu Latvijas pilsētu pirms robežas vai pat tālākas, draudzīgākas, vietas austrumu virzienā.
Pērn, aprīlī, TV24 raidījumā «Uz līnijas» skatītāji uzdeva jautājumu par šīm ceļa zīmēm «Latvijas Valsts ceļu» valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lazdovskim. Viņš, atbildot uz jautājumu par šo zīmju iespējamo noņemšanu vai maiņu, norādīja, ka juridiski tās ir daļa no starptautiskā maršruta TEN-T tīklā, kur Maskava ir galapunkts. Līdz ar to ceļa norādes tiek uzturētas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tāpat viņš piebilda, ka jebkādas izmaiņas būtu iespējamas tikai pēc attiecīgu normatīvo aktu (European agreement on main international traffic arteries) grozīšanas, kas būtu Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē.
«Latvijas Valsts ceļu» mājaslapā norādīts, ka TEN-T ir Eiropas Savienības dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls. TEN-T politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienoto tirgu, nodrošinot preču un cilvēku netraucētu plūsmu, un veicinātu izaugsmi, jaunu darba vietu rašanos un Eiropas Savienības konkurētspēju. Visi Latvijas valsts galvenie autoceļi, tostarp autoceļš «Tīnūži–Koknese», ir iekļauti TEN-T.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs un Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs jau iepriekš «Ogres Vēstis Visiem» publikācijā apstiprināja, ka jautājums par ceļa zīmēm uz Maskavu parādījās Saeimas dienas kārtībā, kad to aktualizēja partijas «Nacionālā apvienība» deputāti. Toreiz Satiksmes ministrijas ierēdņiem tika uzdots meklēt risinājumu, kā to var izdarīt, taču tad pamainījās valdības, un pazuda arī motivācija kaut ko mainīt. Viņa kolēģis Artūrs Butāns bija sagatavojis vēstuli bijušajam satiksmes ministram Kasparam Briškenam, taču ierēdņi atbildējuši, ka nav plānots neko darīt, lai šīs zīmes aizvāktu.
Zīmju nomaiņa – dārgs pasākums
Lai noskaidrotu, vai šo jautājumu plānots risināt un ko tieši nepieciešams mainīt likumdošanā, lai šīs norādes no ceļiem pazustu, sazinājāmies ar Satiksmes ministriju, kas ļauj noprast, ka nekādas būtiskas izmaiņas netiek plānotas. Satiksmes ministrija informē, ka ceļa zīmēm atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 «Ceļu satiksmes noteikumi» 247. punktam jāatbilst noteiktām prasībām, tas ir, valsts galveno autoceļu maršrutos ir jānorāda ne tikai pilsētas Latvijas teritorijā, bet arī maršrutā ietilpstošo ārvalstu galvaspilsētas vai ārvalstu reģiona centrālās pilsētas. Autoceļu maršruti, to nosaukumi, un maršrutos ietvertās pilsētas, ir noteiktas Eiropas nolīgumā par galvenajām starptautiskajām automaģistrālēm.
Satiksmes ministrija norāda, ka valsts autoceļu tīklā kopumā ir 235 virzienu rādītāji un informācijas ceļa zīmes, kurās ir norādītas agresorvalstu pilsētas. Šo zīmju kopējais laukums ir aptuveni 1500 m2, tādējādi to nomaiņas izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli var sastādīt aptuveni 400 000 eiro. Izmaiņas nacionāla līmeņa normatīvajos aktos nav jāveic, jo Krievijas republikas un Baltkrievijas Republikas pilsētu attēlošana ir saistīta ar vienotu principu, kā ataino Eiropas ceļa maršrutus un to galamērķus.
Kamēr ierēdņi lepni vicina karogus pie Brīvības pieminekļa, demonstrē savu «stingro» attieksmi pret agresorvalstīm, bet aizbildinās ar Eiropas nolīgumiem, normatīvajiem aktiem un lielām izmaksām, šķiet, sabiedrība protestē, kā nu māk, cenšoties mainīt sistēmu atbildīgo institūciju vietā.
