"Protams, kritiķi iebildīs - redz, nav jau tik traki, svarīgi, ka cilvēki socializējas, apmainās ar domām, idejām, diskutē, tīklojas un citādi kopojas. Protams, tas vienmēr ir labi! Pats galvenais viņu karogs - tā pilsoniskā sabiedrība (un viņi, pašsaprotami, ir šīs sabiedrības gudrākā un gaišākā daļa) izdiskutē, kopīgi atrod valsts, sabiedrības attīstības labākās idejas. Varbūt, nestrīdos," tā O.Ozols.
Viņš savā Facebook ierakstā turpina ar ES datu aktualizēšanu no Eurostat, kur "mēs redzam, ka no šīs gadiem ilgās tīklošanās nav bijusi pilnīgi nekādas jēgas - šie smalkie ļaudis, savstarpēji izrādījušies, notusējuši vienu kopīgu vasaras nedēļas nogali pa Cēsīm, atgriežas Rīgas kabinetos un krogos, lai turpinātu tieši tādā pašā garā - apkalpojot dažādus oligarhus, interešu grupas, paaugstinot sev algas, izdomājot piemaksas un politiskā tūrisma maršrutus pirmajā klasē vai privātlidojumus. Protams, protams, neaizmirstot par komandējuma naudām."
Komentētājs uzsver, ka nemainīgi Eurostat apliecina, ka Latvija kā bija, tā joprojām ir palikusi vājākā no Baltijas valstīm un viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienībā. Viņš asi kritizē, ka šāds pasākums "nav devis nekādus vērā ņemamus intelektuālus pienesumus valsts attīstībai, politikas kvalitātei. Tātad no vēlētāju viedokļa tas ir vienas ļaužu grupas tusiņš, nekas vairāk.
Bet tai pašā laikā dažādas politiķu kontrolētas iestādes tur notērē brangus līdzekļus, kas būtu lieti noderējuši valstij, sabiedrībai - mediķiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem, karavīriem, zinātniekiem."
Viņš cerot, ka "kādreiz vēlēšanās uzvarēs politiskie spēki, kas rūpīgi un principiāli pārbaudīs visus šāda veida tēriņus, to jēgu un pievienoto vērtību."
Ko cilvēki saka par cepiena pēcgaršu?
"Politiķu cepienā" kā piesaka paši organizatori - četri komiķi uz skatuves pēta, preparē un ķidā visu, ko paveikuši (un nav paveikuši) četri Latvijā zināmi politiķi. Ierocis katram tikai viens – viņa atbildes runa. Šogad "Cepienu" nemainīgi vadīja komiķis Jānis Skutelis. Savukārt politiķus "cepināja" dramaturģe Anete Konste, komiķis Rūdolfs Kugrēns, aktieris Jānis Kronis un šī gada debitants – aktieris un režisors Matīss Budovskis. Politiķi, kuri tika "cepināti" bija reklāmas speciālists, Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks, bijusī Saeimas deputāte, bijusī kultūras ministre un bijusī Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, Saeimas deputāts no Mazsalacas Harijs Rokpelnis un Saeimas sekretārs un uzņēmējs Jānis Grasbergs. Tieši par pēdējo politiķa preparēšanu sociālajos tīklos uzvirmoja "citi cepieni". Cilvēki saklausīja necienīgus izteikumus par politiķa kā daudzbērna tēva izvēlēm un kristīgo pārliecību. Kā zināms, J.Grasbergs ir septiņu bērnu tēvs.
Reinis Pētersons raksta: "Ja “Politiķu CEPIENĀ” tiktu ilgstoši un pazemojoši izsmieta politiķa seksuālā orientācijā tikai tāpēc, ka viņš ir gejs vai viņa lesbiete, vai sabiedrība to uzskatītu par pieņemamu politisko humoru? Ja atbilde ir NĒ, tad rodas jautājums- kāpēc būtu pieņemami izsmiet cita politiķa reliģisko pārliecību, ģimenes seksuālo dzīvi, agrākas atkarības vai citas personiskas dzīves epizodes."
Baiba Karpova norāda, ka "Klausoties "politiķu cepienu" arī man nelikās īsti vietā iesmiet par to, ka politiķim ir kupla ģimene. Gribam, lai Latvijā uzlabotos demogrāfiskā situācija, bet tad skaisti par to iesmej. Bet nu- tā ir pašu "cepinātāju" kompetence."
Ilze Andriksone pēc J.Kroņa uzstāšanās, kurā viņš it kā ar humoru un satīru runāja par deputātu J.Grasbergu jautā: "Nav arī skaidrs, kāpēc apņirgtie tam ļaujas, pat mēģinot smieties ne vien, sanāk, par sevi, bet arī dažbrīd ģimenes locekļiem."
Arvids Bobinskis uzskata, ka "apņirgtajam politiķim pēc šādas attieksmes manuprāt vajadzēja vienkārši iet no turienes prom. Lai tad šie "cepinātāji" turpina paši cepties, kā nu viņiem tīk."
Inese Silabriede saka, ka katru gadu attiecībā par šo cepienu ir liela neizpratne. "Pirmkārt, kāpēc politiķi izlemj tur piedalīties, zinot, ka tiks publiski pazemoti un izķēzīti. Vai ir kādi noteikumi, kāpēc nevar no tā atteikties? Otrkārt, kā garīgi brīvs cilvēks var atļauties pacietīgi noklausīties, ka tev tiek izgāzts spainis mēslu, personīgi un ģimeni skaroši apvainojumi. Vai tiešām nevar piecelties un vienkārši klusējot aiziet? Katram cilvēkam taču ir savs lepnums, par ko viņu arī var cienīt."
Inta Inta raksta, ka "bija kauns un nepatīkami to upuru vietā un es gaidīju, ka sevi un savu ģimeni cienoš cilvēks piecelsies un pārtrauks to murgu, bet kā viņš jutās, bija lasāms viņa apjukumā."
Zalamans Zeltkalns analizē tā: "Tur viss bija tā puslīdz ciešami. Ēriku labi uzcepa, šis pat bija redzamā šokā, tāpat, kā Makgregors tajā vakarā ringā. Bet Grasbergam vajadzēja pēc tā zemiskā joka par gumijas cimdu guļamistabā, piecelties un iedot tam Kronim tādu progresīvu pļauku,(stiprāku jau neko šis neizturētu) kā to izdarīja Vils Smits, kad komiķis Roks Oskara ceremonijā tizli pajokoja par Smita sievu."
PR jomā strādājošais speciālists Kristians Rozenvalds garākā analīzē apkopo savas domas šādi: "Var mērīt temperatūru sabiedrībā ar socioloģiju vai vēlēšanu rezultātiem, taču man ļoti nozīmīgi šķiet arī joki, spēja pasmieties par šodien notiekošo un jo īpaši par sevi. Tāpēc ar lielu interesi arī šogad vēroju “Cepienu” Sarunu festivāls LAMPA noslēgumā.
Ja citkārt interesantāki bija politiķi, kamēr mūsu pašu "cepēji" vēl mācījās "cept", mācījās jokot, nevis izsmiet, tad šogad jau bija otrādi.
Jā, arī šogad "cepējiem" dažubrīd arvien bija šabloniska vienveidība, piemērām, izpatīkot progresīvajam skatītājam ar Stambulas konvencijas pārmērīgu pieminēšu, izsmejot "cepamā" bērnu skaitu vai cenšoties marginalizēt Aināru Šleseru āpat vien, vietā un nevietā. Taču, jāatzīmē, ka šogad bija arī ļoti gaumīgi kariķējumi, tā, ka man vairs nebija žēl, ka "cepēji" par šādu "cepšanu" saņem arī honorārus."