“Mīļie skolotāji, jūs zināt, par ko jūs šeit esat atnākuši strīdēties? Par ko? Jums algas nepalielināja valdība? Pagājušajā gadā jums nepalielināja minimālo tarifu? Kam nepalielināja? Neredzu rokas!” Evika Siliņa piketā uzrunāja pūli.

“Valdība ir pildījusi visu to, ko ir apsolījusi. Jums šobrīd nav pamata uztraukumam, tāpēc ka valdībā nekas neplānojas tapt pieņemts attiecībā uz jūsu slodžu sabalansēšanu. Es lūdzu uzticēties valdībai, jo, ja jūs neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties arī jums!” viņa norādīja runas nobeigumā un demonstratīvi aizgāja, pūļa izsaucienu pavadībā.

Šis video fragments nav atstājis vienaldzīgu teju nevienu sociālo tīklu lietotāju. 

Pat bijušajai izglītības ministrei Anitai Muižniecei ir kauns par redzēto: “Ak, kāds man ir sveškauns šobrīd... Nesaku, ka pikets ir vietā vai vajadzīgs, bet neviens politiķis, kur nu vēl premjers, tā runāt, manuprāt, nedrīkst.”

“Cilvēks, kura alga mēnesī ir € 8440 + € 1688 reprezentācijas izdevumi, niknā balsī prasa skolotājiem: ”Vai jums minimālo tarifu nepalielināja. Ko jūs vēl gribat?” Nē, šis ir vājprāts,” tērzēšanas platformā “X” par redzēto ir sašutis Normunds Namnieks.

Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs ironizē, norādot, ka premjeres runa ir piemērs, kā skolēns nedrīkst runāt ar pedagogiem: “Premjeres runa ir izrauta no konteksta. Visticamāk, viņa vienkārši demonstrēja, kā pedagogs nedrīkst runāt ar bērniem:
•    pazemojoši (jūs esat idioti, ka te sanācāt);
•    noniecinot sajūtas (jums nav pamata tā justies);
•    ieņemot bērna lomu (ja tu man šitā, tad es tev arī tāpat).”

Tāpat par redzēto kritiski izsakās Anastasija Tetarenko-Supe: “Ja es būtu Siliņas padomdevējs komunikācijā ar sabiedrību, es parakstītos vai nu savā nespējībā nodrošināt labus ieteikumus klientam, vai arī tajā, ka mans klients ir pazaudējis saķeri ar zemi un nesaprot, kas īsti ir premjerministra amats.”

Arī bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir viedoklis par Siliņas uzrunu. Viņš uzdod retorisku jautājumu: “Ja premjere neuzticas skolotājiem un skolotāji saka, ka neuzticas JV premjerei, tad vienam ir jāiet. Kurš tas būs?”

Līdzīgu viedokli paudis arī “X” lietotājs Jānis Plūme: “Ja neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties jums! Tad varbūt ir jāatkāpjas? Vai par premjeri var strādāt cilvēks, kurš neuzticas lielai savas tautas daļai un dusmojas uz to? Kādus lēmumus no tāda var gaidīt?”

“Paēdusī Evika Siliņa nepaēdušos nesapratīs,” norāda vēl kāds “X” lietotājs.

Ansis Pūpols tikai sarkastiski piebilst, ka “var izteikt līdzjūtību Evikai Siliņai par to, cik smagi ir runāt ar to stulbo sabiedrību, kas nejēdz apbrīnot viņas ziedošanos un pūles.”

Vēl kāda sieviete norāda, ka ir pārsteigta par ministres zemisko attieksmi: “Par algām, lai runā skolotāji. Bet esmu šokā par ministres attieksmi!!! Tik zemiska pret Latvijas tautu! Tik riebīgs ministrs nav bijis neviens.”

Tomēr atrodas arī pa kādam atbalsta vārdam, piemēram, kāda “X” lietotāja, kuras lietotājvārds ir Aija, norāda, ka, viņasprāt, Siliņai bijusi adekvāta nostāja, jo valdība solījumus ir izpildījusi. “Šī konkrētā valdība nevar bezgalīgi taisnoties par visām iepriekšējām,” viņa piebilst.

Ministres attieksme burtiski ir "uzspridzinājusi" sociālos tīklus, katram par to ir kaut kas sakāms.

Aģentūra LETA ziņo, ka arī izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) uzstāšanos pavadīja protestētāju neapmierinātība. Protesta dalībnieki ministri sagaidīja ar skaļiem izsaucieniem par atbildību. Savā uzrunā Čakša atkārtoti uzsvēra, ka valdība ir izpildījusi streika vienošanos.

Pie protestētājiem bija iznācis arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), taču viņš atteicās uzrunāt sanākušos.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.