Sestdiena, 20.07.2024 22:03
Ramona, Ritma
Trešdiena, 12. jūnijs, 2024 20:38

Valsts kontrole paziņojusi, ka "Rail Baltica" projekts ir apdraudēts: kurš par to visu maksās?

OgreNet
Valsts kontrole paziņojusi, ka "Rail Baltica" projekts ir apdraudēts: kurš par to visu maksās?
Foto: Edijs Pālens/LETA
Trešdiena, 12. jūnijs, 2024 20:38

Valsts kontrole paziņojusi, ka "Rail Baltica" projekts ir apdraudēts: kurš par to visu maksās?

OgreNet

Publiskajā telpā sašutumu radījis Valsts kontroles (VK) ziņojums par Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta virzību un milzīgo sadārdzinājumu. Aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā Baltijas valstīs pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu. Tiek izteikti minējumi, kurš un kāpēc pie šīs situācijas vainojams un kurš par to visu maksās.

"Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte. Kā norāda VK, Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai – no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai – no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. 

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis VK ziņojumu par “Rail Baltica” dēvē par graujošu, sevišķi Latvijai. Viņš nosauc galvenos iemeslus, kāpēc sadārdzinājums radies.

mceu_77928067711718211948151.png

Tāpat V. Dombrovskis uzsver, ka daudzi šobrīd vēlas vainot pašreizējo satiksmes ministru, “ilggadējo Rail Baltica līderi” Briškenu. "Viņš tiešām izskatās pēc perfekta ‘grēkāža’, ņemot vērā pašreizējo amatu un vēsturisko darba pieredzi. Tieši tāpēc es viņu par galveno vainīgo neuzskatu. Jā, ilgstoši strādājot RB amatos Kaspars nevarēja neredzēt notiekošo (jo SSE-Riga absolvents nevar būt nekompetents) . Viņš varēja mēģināt publiski pievērst tām uzmanību (ar risku šķirties no amatiem). Bet izvēlējas paklusēt. Pēc Valsts Kontroles ziņojuma nopietnie jautājumi jāuzdod bijušajiem ministriem Tālim Linkaitim un Jānim Vitenbergam," viņš norāda "X" ierakstā.

Viņš turpina: "Un te rodas jautājums. Vai tas nav premjera un finanšu ministra pienākums: sekot līdzi notiekošajam gadsimta galvenajā projektā? Protams ka ir. Un tad ir divas opcijas: 1. Premjers un finanšu ministrs neinteresējas (un nezināja) par notiekošo ar RB. 2. Abiem bija labs priekšstats par notiekošo. Pirma opcija liecina par klāju nekompetenci. Otrā ir kaut kas cits. Tad Kariņa paša iniciēta demisija un mēģinājums par katru cenu valdībā dabūt ‘Progresīvus’ ar “ilggadējo Rail Baltica līderi” sāk izskatīties pavisam citā gaismā. Iespējams, kāds to nosauks par ‘labu politiku’. Bet ko šī ‘mazākā ļaunuma’ politika atnes Latvijas valstij?"

Žurnālists Ivo Butkevičs arī paudis savu attieksmi pret situāciju, par kuru, šķiet, visi ir pārsteigti, lai gan tas norisinājies viņu deguna galā.

mceu_85158395521718211957688.png

Citiem radušās bažas, ka par šīm neizdarībām neviens neuzņemsies atbildību, tā vietā, tāpat kā daudz citu reižu, kad kāds kaut ko nav izdarījis, nāksies maksāt parastajiem cilvēkiem.

mceu_74350640531718211972747.png

mceu_64217423511718212840462.png

Par situāciju savu viedokli paudis arī Igaunijas Valsts kontrolieris Janars Holms. Viņš uzsvēris, ka neviens nevar droši pateikt, kad redzēsim "Rail Baltic" darbībā, jo nav zināms, no kurienes un kad būs nauda, ​​lai šīs animācijas un attēlus iedzīvinātu.

Sašutums jūtams teju katrā komentārā. Jautājumu daudz, taču skaidras atbildes – nevienas.

mceu_81339465321718212932794.png

mceu_94518929931718212943517.png

 

mceu_789035211718213192108.png

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.