Tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis norāda, ka Latvijā joprojām darbojas vairāk nekā 40 pašvaldību administratīvo komisiju, kurās vidēji iesaistīti astoņi locekļi. Lai gan likums pieļauj lēmumu pieņemšanu arī vienpersoniski, praksē 96 procentus lietu pašvaldībās izskata koleģiāli. Šāda kārtība saglabājusies tikai pašvaldībās – valsts pārvaldē līdzīgas lietas izskata vienpersoniski, un arī Igaunijā un Lietuvā no koleģiālās formas atteikušies jau pirms gadiem.
Valsts kontroles veiktā revīzija atklāj, ka īpašu pamatojumu šīs formas saglabāšanai nav: koleģiāla lietu izskatīšana nav ne ātrāka, ne kvalitatīvāka, ne lētāka. Datu analīze rāda, ka koleģiālo komisiju lēmumu pieņemšana aizņem vidēji 61 dienu, kamēr vienpersoniski pieņemti lēmumi – 48 dienas. Tāpat atšķiras izmaksas: viens koleģiāls lēmums pašvaldībām izmaksā 98 eiro, kas ir 7,5 reizes vairāk nekā vienpersonisks lēmums.
Komisiju locekļi ik gadu izskata aptuveni 27 tūkstošus lietu, no kurām 78 procenti ir rutīnas pārkāpumi – par zāles nepļaušanu, teritorijas uzturēšanu, dzīvnieku labturību un citi, kur sods ir no brīdinājuma līdz 50 eiro. Valsts kontroles ieskatā šādu lietu dēļ komisijās tiek tērēts ievērojams darba laiks, bet lēmumu kvalitāte koleģiālajā modelī nav augstāka – arī lēmumu atcelšanas un pārsūdzēšanas rādītāji neatšķiras. Apkopojot datus par diviem gadiem, Valsts kontrole secinājusi, ka atteikšanās no koleģiālās formas ļautu ietaupīt vismaz 165 tūkstošus darba stundu gadā jeb vairāk nekā 1,12 miljonu eiro pašvaldību budžetos.
32 pašvaldības jeb 82 procenti no visām aptaujātajām atzinušas, ka komisiju pašreizējais modelis nav saglabājams. Turklāt daudzas no administratīvajām lietām varētu noslēgt jau iestādes, kas lietu uzsākušas, piemēram, Pašvaldības policija, būvvalde vai Valsts vides dienests. Jautāts, cik ilgā laikā varētu tikt likvidētas administratīvās komisijas, O. Erdmanis skaidro, ka Valsts kontrole ieteikusi Tieslietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt grozījumus vairākos nozaru likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos, lai administratīvās komisijas likvidētu. Kontroles ieskatā optimālais termiņš ir 2027. gads, taču ministrijas piedāvā šīs izmaiņas ieviest līdz 2028. gada sākumam. O. Erdmanis piebilst, ka, likvidējot administratīvās komisijas, Latvijai ir visas iespējas sekot kaimiņvalstu piemēram un pāriet uz vienkāršāku, saprotamāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas modeli.
UZZIŅA
Ogres novadā Administratīvā komisija šobrīd darbojas astoņu cilvēku sastāvā – komisijas priekšsēdētāja un septiņi tās locekļi, kā arī komisijas sekretāre. Administratīvās komisijas pakļautībā ir arī Bērnu lietu apakškomisija, kurā darbojas dažādu jomu speciālisti.
