A.Kulbergs skaidro, ka atverot šo dokumentu, var redzēt un izlasīt, ka budžetā ir ielikti iekšā 8,2 miljoni, un turpina “valsts kase veido Latvijas gada pārskatu, ko paraksta finanšu ministrs. Tur jūs atradīsiet, ka zem bilancē ir 1,112 miljardi saistības līgumos noslēgtas par railBaltic projektu. Vai jūs vispār zinājāt, ka Saeima neapstiprina reālo budžetu. Jūs apstiprināt tikai naudas plūsmas tabulu – cik ienāk un kam aiziet.”

Kulbergs komentē, ka, ja privātā sektorā šādi rīkotos biržā kotēts uzņēmums, finanšu direktors reāli sēdētu aiz restēm, un neviens auditors neapstiprinātu šādu dokumentu. “Pēc biržas standartiem Saeima šobrīd rīkotos kā valde, kura slēpj finanšu riskus no akcionāriem, bet akcionāri ir sabiedrība. Jūs katrs piedalāties atklātā maldināšanā, finanšu datu falsificēšanas pārkāpumos. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valsts un tās vadīšanas sistēma ir reāli uzkārusies,” tā deputāts.

Viņš bilst, ka Latvijai ir vajadzīgs politikas, ierēdniecības un ekonomikas restarts, kā arī – politikas un valsts vadīšanas restarts, bet visvairāk sabiedrības uzticības valstij restarts. “To nevar izdarīt tie, kuri šo sistēmu ir radījuši. Viņi ir pārkarsējuši un turpina apgalvot, ka viss ir kārtībā. Budžetā nav atspoguļotas reālās saistības, kas būtiski ietekmē nākotnes fiskālo telpu,” un A.Kulbergs uzskaita daļu no tām –

RailBaltica – 1,1 miljards € līgumos, bet budžetā tikai 8,2 miljoni parādīti

Aizsardzības iepirkumi – 660 miljoni

Pensiju sistēmas saistības – 1,39 miljardi

Finanšu garantijas – 57+ miljoni

Nomas līgumi – 333 miljoni

Procentu maksājumu pieaugums – +165 miljoni €/gadā

Kredītreitinga riski – S&P Global brīdina par paaugstinātiem fiskālajiem riskiem

Deputāta kritika ir par to, ka “neiekļaujot šīs saistības, valsts izvairās no to atzīšanas, kas ļauj “uz papīra” samazināt deficītu vai uzrādīt lielāku fiskālo telpu, nekā patiesībā ir. Rezultātā tiek mānīta Saeima, deputāti, sabiedrība, valsts. Būtiski pasliktinās nākotnes valsts vinansiālā situācija."