Pērn tapušais vides objekts "Lūsis" atrodas Brīvības un Dolomīta ielu satiksmes aplī pirms iebraukšanas Jēkabpilī, braucot pa autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils (P76).
"Lūša" metāla siluets ir pildīts ar dolomīta šķembām, simbolizējot Dolomīta ielu un bijušo dolomīta karjeru, kur tagad ir Radžu ūdenskrātuve. "Lūša" silueta aizpildīšanai izmantotas aptuveni deviņas tonnas dolomīta, bet tā karkass izgatavots no "COR–TEN" tērauda loksnēm. Šā materiāla īpašības nodrošina, ka tas laika gaitā pārklājas ar patinas slāni, nodrošinot izturību pret laika apstākļu un vides iedarbību. Materiālam nav nepieciešama krāsošana, kas to padara videi draudzīgu. "COR–TEN" tērauda patinas pārklājums laika gaitā maina krāsu, kļūstot tumšāks. Objektu papildina arī tādas metāla detaļas kā acis un lūšiem raksturīgie lāsumiņi uz ķermeņa.

Vides objekts pašvaldībai izmaksājis teju 30 tūkstošus eiro. 

Par "Lūsi" var priecāties ne vien no attāluma, bet pienākt arī tuvāk pa speciāli izveidotu taciņu, protams, darot to uzmanīgi, jo objekts atrodas intensīvas automašīnu satiksmes zonā.

Jautāts, kā radās ideja par šādu vides objektu, V. Barkāns stāsta, ka sadarbība ar Jēkabpils novada domi bijusi jau iepriekš, veidojot koka skulptūras, un pašvaldības pārstāvji ieminējušies, ka vēlētos kādu vides objektu arī satiksmes aplī. Zinot, ka lūsis ir Jēkabpils simbols, J. Barkāns piedāvāja izveidot lūša figūru – lūša bērniņu. "Ņemot vērā, ka tas ir Dolomīta ielas sākums, bija doma, ka lūsēns varētu it kā dzenāt akmentiņus, tos vienviet sadzenot blīvi vietā, kur sākas Dolomīta iela," stāsta idejas autors, piebilstot, ka šāda formāta metāla karkasa skulptūru, kas pildīta ar dolomīta akmentiņiem, viņš izlolojis pirmo reizi. Tiesa gan, dažas detaļas nedaudz atšķiras no tēlnieka iecerētā galarezultāta, tomēr lūsēns izdevies ļoti simpātisks.

Ideju dzīvē realizēja SIA "Vasaris". Mākslinieks Visvaldis Asaris skaidro, ka vissarežģītākais bijis darbnīcā iepriekš izveidotās metāla konstrukcijas atvest un uz vietas salikt kopā jaunā veidolā.

Jautāts, kas pašam šajā idejā un darbā šķita vissaistošākais, V. Barkāns atzīst, ka vispirms bija jāizdomā, kā realizēt lūša ideju, tad jāsavelk līnijas figūras metāla karkasam, lai izceltos formas, raksts, lai veidotos dinamika. Bija jāizdomā arī, kurās vietās izvietot lāsumiņus uz lūša ķermeņa, ko pēc tam karkasa metinātāji piemetina noteiktās vietās. Tas interesantākais tēlniekam šķitis tieši viss novatoriskais.

Lūsēns pēc saviem izmēriem ir visnotaļ iespaidīgs – tas, iekaitot astīti, sasniedz sešus metrus, 80 centimetru un augstumā, augstākajā vietā, ir ap diviem metriem, taču arī rotācijas aplis pēc saviem izmēriem ir iespaidīgs – vairāk nekā 14 metru diametrā.

«Domāju, šīs pirms pāris gadiem aizsāktās lūša idejas rezultāts sanācis labs. Varbūt vienīgi lūsēna acis būtu risinājis citādi, bet kopumā esmu apmierināts. Tā bija ideja, kas iedvesmoja darbam. Man ļoti patika arī, kā Rolands Šteinboks savā darbnīcā izveidoja lūša palielināto modeli. Es uz darbnīcu aizvedu savu mazo modelīti, kas bija kādus 20 centimetrus garš, un viņi no tā izveidoja dabiska lieluma modeli, uz kura pēc tam tika metināts metāla karkass,» lūsēna radīšanas niansēs dalās V. Barkāns, piebilstot, ka tobrīd, kad tapa lūša figūra, līdzās esošajā Rolanda brāļa Ernesta darbnīcā tika lieta Jūlija Mārsona figūra, kas šobrīd atrodas Ogres dzelzceļa stacijas laukumā un arī ir V. Barkāna darbs.

Jāpiebilst, ka jau vairāku gadu garumā V. Barkānam un viņa studentiem ir izveidojusies laba sadarbība arī ar Ogres slimnīcu, kā rezultātā pie medicīnas iestādes radies akmens skulptūru dārzs. Jautāts, vai to plānots papildināt arī šogad, V. Barkāns teic, ka papildinājums būs. Iespējams, arī Ogres Zilajos kalnos varētu tapt jaunas koka skulptūras, bet nule kā Lielvārdē atklāta V. Barkāna veidotā Edgara Kauliņa skulptūra.