Izpilddirektora regulārais ziņojums raisīja ierastas, rutīnas diskusijas, un deputāti to apsprieda un pieņēma nepilnas stundas laikā. Pēteris Špakovskis informēja, ka ziemas apstākļos turpinās lietusūdens kanalizācijas izbūve Jura Alunāna un Akmeņu ielā, bet pārējie pārbūves darbi ir īslaicīgi apturēti. Tiklīdz iestāsies siltāks laiks, plānots atsākt pilnu būvdarbu apjomu. Suntažu vidusskolā telpas tiek pielāgotas pamatskolas vajadzībām – tuvākajā mēnesī paredzēts pabeigt sienu apdari, grīdas seguma montāžu un sagatavot objektu nodošanai ekspluatācijā. Ķeguma vidusskolā notiek grīdu demontāža, betonēšana, flīzēšana, durvju nomaiņa un tualešu izbūve, bet tuvākajā laikā plānota apkures sistēmas nomaiņa, sienu apdare, krāsošana un iekšējo komunikāciju pārbūve.

Darbi turpinās arī Lielvārdes vidusskolā un Ogres futbola stadionā, kur tiek projektēti papildu kanalizācijas tīkli, jo konstatēti bojājumi esošajā sistēmā. Tiklīdz laika apstākļi ļaus, atsāks darbus, kas tika uzsākti pirms sasaluma, kā arī uzstādīs apgaismes stabus. 

Izpilddirektors informēja, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apstiprinājusi sociālo mājokļu atjaunošanas projektu Ogrē.

Runājot par ziemas ielu un ceļu uzturēšanu, P. Špakovskis raksturoja darbus kā sekmīgus. Tīrīšana notiek prioritārā secībā pēc snigšanas, sniegs tiek izvests tikai nepieciešamības gadījumā, piemēram, pie gājēju pārejām un rotācijas apļiem. Segumu līdz galam nenotīra, lai to nebojātu. Deputāte Dace Kļaviņa interesējās par sociālās kafejnīcas «Ogres Zelta liepa» atsavināšanas procesu. Izpilddirektora vietniece Dana Bārbale skaidroja, ka neviens darbinieks nav atbrīvots, taču uzņēmums nedarbojas, kamēr notiek pārņemšanas process ar jauno īpašnieku. Kā esam informējuši, Ogres pašvaldība izbeidz līdzdalību sociālajā uzņēmumā, kafejnīcā «Ogres Zelta liepa», un tās kapitāldaļas pārdotas izsolē.

Diskusijas brīžiem kļuva emocionālas. Uldis Skudra izvērsti runāja par ielu un ietvju tīrīšanas kvalitāti, līdz sēdes vadītājs, domes priekšsēdētājs Andris Krauja, viņu pārtrauca, norādot, ka nav sapratis jautājuma būtību. Deputāti turpināja apspriest, kur ielas ir notīrītas savlaicīgi un kur ne. 

Savukārt Santa Ločmele atkal aktualizēja jautājumu par novada informatīvo izdevumu «Savietis», kas joprojām neesot nonācis viņas un citu iedzīvotāju pastkastītē. Viņa saņēma standarta atbildi – lai ziņo, un pretenzijas tiks iesniegtas pakalpojuma nodrošinātājam.

Noslēgumā deputāti U. Skudra un E. Helmanis apmainījās asākiem vārdiem par to, kurš un kā piedalījies sēdē, ironiski pieminot U. Skudras atrašanos mašīnā, palmu ēnā.

Eksmērs zem lupas 

Domes sēdē izvērtās plašas un asas diskusijas par E. Helmaņa piemērotību Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam. Debates sākās pēc deputātes Daces Kļaviņas jautājuma, kāpēc komisijā nepieciešams tik daudz vietnieku – četri. Pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts skaidroja, ka, ņemot vērā plānotās patvertņu izbūves un infrastruktūras pielāgošanas darbus, komisijai jāspēj ātri pieņemt lēmumus, un šādā situācijā noderīga ir Attīstības un infrastruktūras komitejas priekšsēdētāja E. Helmaņa klātbūtne. Viņš uzsvēra, ka E. Helmanis pārzina infrastruktūras attīstības plānus un tāpēc, kā arī savas iepriekšējās darba pieredzes dēļ varot būt būtisks atbalsts komisijas darbā. J. Eglīts papildināja, ka komisija strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar Ogres un pagastu infrastruktūru, un loģiski, ka komitejas vadītājs ir komisijas sastāvā. Vietnieka nepieciešamību viņš pamatoja ar to, ka krīzes brīdī lēmumus var pieņemt priekšsēdētājs kopā ar vietniekiem, un šādā situācijā svarīga ir informācija par esošo situāciju un nākotnes attīstības plāniem. 

D. Kļaviņa iebilda, ka cilvēkam bez pielaides valsts noslēpumam nevajadzētu zināt kritiskās infrastruktūras objektus, un vaicāja, kāpēc amatam nevirza personu ar pielaidi. Atbildē tika norādīts, ka civilā aizsardzība nav kritiskās infrastruktūras pārvaldība un patvertnes nav klasificējamas kā kritiskā infrastruktūra. Gints Sīviņš piebilda, ka normatīvie akti neparedz obligātu pielaidi komisijas locekļiem un komisija nav politiska institūcija.

Pats strīdu objekts E. Helmanis debatēs norādīja, ka D. Kļaviņas iebildumi esot nekaunīga politiska cīņa, kas tiekot slēpta aiz Civilās aizsardzības komisijas. Viņš uzsvēra, ka komisijai X stundā būs jāpieņem nopietni lēmumi, un viņš savu kandidatūru piedāvājis, jo daudzkārt bijis Ukrainā, organizējis seminārus un iepazīstinājis pašvaldību vadītājus ar situāciju karadarbības apstākļos. Viņaprāt, pieredze šādās situācijās ir būtiska. Viņš arī provocējoši piebilda: «Mēs nezinām, kā katrs no mums rīkosies, darbosies X stundā, tāpēc pieredze ir būtiska. Deputātiem jālemj, vai mana pieredze ir vajadzīga, vai viņi izvēlas Daces Kļaviņas pieredzi. Es uz šo darbu ļoti neraujos. Jūs te daudz izmantojat šo te pielaidi, un priekšā, pakaļā jums ir pielaide. Bet pats būtiskākais ir nepielaist bikses, kad sākas X stunda. Tā ir galvenā pielaide.»

E. Helmanis pārgāja pretuzbrukumā un vaicāja, cik Civilās aizsardzības komisijas locekļiem vispār ir pielaide. J. Eglīts atbildēja, ka pielaide tiek pieprasīta tikai tad, ja tā nepieciešama konkrēta amata pienākumu veikšanai. Toties A. Krauja papildināja, ka astoņu gadu laikā jautājums par pielaidi komisijā nav bijis aktuāls.

S. Ločmele vaicāja, kādu tieši pieredzi Helmanis piedāvā un vai viņš komisijā pildīšot kurjera pienākumus, vienlaikus izpurinot bijušā domes priekšsēdētāja skeletus skapī, atsaucoties uz seniem notikumiem, kuros viņš bija iesaistīts. E. Helmanis atbildēja, ka opozīcija komisiju pārvērš farsā, un pārmeta Ločmelei, ka viņa virzījusi uz amatu «vismazizglītotāko deputātu» Skudru, kuram ir vidējā izglītība, bet kurš ir zemessargs. S. Ločmele savukārt paziņoja, ka neuzticas E. Helmanim un neuzticētu viņam nevienu ziedojumu Ukrainai. U. Skudra sevis aizstāvībai norādīja, ka izglītība nav vienīgais kritērijs, svarīga ir pieredze, zināšanas. «Un emocionālā inteliģence,» viņa teikto papildināja S. Ločmele.

Par skeletiem skapī

Un nu par senajiem notikumiem, par kuriem domes sēdē vairākkārt deva mājienu S. Ločmele. Iepriekšējā Finanšu komitejas sēdē S. Ločmele jautāja par E. Helmaņa reputācijas riskiem un pielaides neesamību, taču saņēma atbildi, ka šādi riski nepastāv. Viņa tam nepiekrita un atgādināja par vairāk nekā 30 gadu seniem notikumiem Zemessardzē, atsaucoties uz Zemessardzes preses dienesta paziņojumu par dienesta izmeklēšanu 1993. gadā. Tajā konstatēts, ka desmit zemessargi, tostarp E. Helmanis un P. Špakovskis, tika atskaitīti par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem un Zemessardzes diskreditēšanu. Incidents noticis Laidzes pagastā, kur zemessargi kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem devās meklēt personas, kas iepriekš bija piekāvušas zemessarga brāli. Zemessargi toreiz nelikumīgi aizturēja cilvēkus, bet konfliktu pārtrauca policija un citi Zemessardzes karavīri. Pēc tam bataljona komandieris izdeva pavēli par ieroču un dienesta noteikumu pārkāpumiem un Zemessardzes diskreditēšanu. S. Ločmeles ieskatā tas ir reputācijas risks. Viņa rosināja Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam virzīt U. Skudru, bet priekšlikums netika atbalstīts. 

Komitejā tika saņemts arī Ogres novada Pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības priekšlikums komisijā iekļaut nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvi, taču J. Eglīts iebilda, norādot, ka novadā ir 904 NVO un šāds princips padarītu komisijas darbu neiespējamu. Viņš arī apšaubīja minētās biedrības politisko neitralitāti.

Par darbu šajā komisijā nav paredzēts atalgojums. 

Visbeidzot domes sēdē tika pieņemts lēmums apstiprināt grozījumus nolikumā un veikt izmaiņas komisijas sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir Andris Krauja, komisijas vadības un locekļu saraksts papildināts ar jauniem pārstāvjiem, toskait E. Helmani un domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Iklāvu, kā arī precizēti vairāku institūciju pārstāvji.