Kokzāģētavu "Norupe" uzņēmums iegādājās 2024. gada aprīlī auditorkompānijas "KPMG" rīkotā atklātā izsolē no pašvaldības SIA "Rīgas meži" par aptuveni sešiem miljoniem eiro. Darījumam bija jālūdz KP piekrišana, un padome darījumam neiebilda.
Savukārt tā brīža KP priekšsēdētājs Gaiķis 2024. gada 15. maijā uzrakstījis vēstuli Rīgas domei kā "Rīgas mežu" kapitāla turētājai. Vēstulē Gaiķis apgalvoja, ka "publiskajā telpā esot izskanējusi informācija par "Stiga RM" valdes priekšsēdētāja Ramoliņa iesaisti kukuļdošanā".
Taču patiesībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi mēģināja no paša Ramoliņa izspiest kukuli, par to viņš tolaik ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). LETA jau ziņoja, ka krimināllietu pret trīs bijušajām VID amatpersonām par organizētu kukuļa izspiešanu no Ramoliņa šobrīd izskata tiesa.
Ramoliņš apgalvo, ka Gaiķis apzināti meloja, sagrozīja faktus un ar šo vēstuli kāda uzdevumā mēģināja ietekmēt kapitāla daļu turētāju.
Par vēstulē pausto Ramoliņš KP un bijušo vadītāju Gaiķi iesūdzēja Zemgales rajona tiesā, un šī tiesvedība pašlaik turpinās. Ramoliņš uzsver, ka procesa laikā Gaiķis taisnojās, ka šādu vēstuli rakstīt viņš neesot gribējis, taču viņu to darīt bija piespieduši citi padomes locekļi - Deniss Ščeulovs, Ēriks Kristiāns Selga un Inese Druviete.
Tāpat Ramoliņš atzīmē, ka tiesvedības laikā Gaiķis atcerējās, ka bija spiests pakļauties, jo viņam esot zvanījis partijas "Latvijas attīstībai" (LA) valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Ramoliņš uzskata, ka vēstule bija paredzēta ar Pūci un Edgaru Jaunupu (LA) saistītajai Elitai Baklānei-Ansbergai, kurai tobrīd bija jākļūst par Rīgas domes izpilddirektores vietnieci un kapitāldaļu turētāju "Rīgas mežos". Pamatojoties uz vēstulē minēto, viņas uzdevums visdrīzāk būtu "Norupes" kokzāģētavas pārdošanas darījumu noprotestēt, pauž Ramoliņš.
Viņš atgādina, ka tieši tad pašvaldībā sākās korupcijas skandāls - KNAB aizturēja Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu. Ramoliņš uzsver, ka politiķi kļuva tramīgi un acīgi, tāpēc aiz Baklānes-Ansbergas pēkšņi saskatīja Jaunupu un Pūci un par viņu nenobalsoja.
LETA jau ziņoja, ka jautājums par 2024. gada sākumā konkursā izraudzītās Baklānes-Ansbergas iecelšanu Rīgas izpilddirektora vietnieka amatā ilgstoši netika virzīts uz domes sēdi, pašvaldībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem risinot savstarpējās attiecības un pārmetot politisko ietekmi uz kandidāti.
Pret Baklānes-Ansbergas kandidatūru iestājās viens no toreizējās koalīcijas partneriem - Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) frakcija. Kā tolaik skaidroja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), frakcijai esot šaubas par kandidātes politisko neitralitāti un sadarbību ar "Latvijas attīstībai" līderiem Jaunupu un Pūci.
2024. gada aprīlī Rīgas domes deputātu vairākums neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā. Par Baklānes-Ansbergas iecelšanu amatā nobalsoja 24 deputāti, pret bija 22 un divi atturējās. Lai ieceltu kandidāti pilsētas izpilddirektora amatā, "par" bija jānobalso 31 deputātam.
Partija "Latvijas attīstībai" savulaik tika izveidota uz biedrības "Latvijas attīstībai" bāzes. Viens no tās dibinātājiem bija mežrūpnieks, uzņēmuma "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns. Tagad viņš ir viens no desmit personām, pret kurām sākts kriminālprocess tā dēvētajā kokrūpnieku lietā un pie kurām šā gada maijā prokuratūra veica procesuālās darbības.
Jau ziņots, ka "Stiga RM" kokzāģētavas "Norupe" vietā Ogres novada Tīnūžu pagastā būvē 92 miljonu eiro vērtu lielformāta un nestandarta bērza saplākšņa rūpnīcu.
"Stiga RM pārvaldība" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 114,658 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa piauga par 8,9% un bija 12,274 miljoni eiro. Koncernā ietilpst "Stiga RM", SIA "Stiga RM nami", SIA "Stiga RM Distribution", SIA "Stiga RM transports", SIA "Stiga RM metāls" un SIA "Stiga RM mežs".
