Tikmēr sabiedriskie mediji nevis skaidro un apgaismo, bet ļauj izteikties tikai vienai pusei, lejot eļļu sabiedrības šķelšanas ugunī. Jo kamēr cilvēki strīdas, neviens nejautā, kāpēc jau desmito gadu valdības prioritāte numur viens ir nevis austrumu robežas slēgšana, nevis rūpes par nācijas demogrāfisko situāciju, veselību un izglītību, bet viendzimuma pāru civiltiesiskais regulējums un Stambulas konvencija. Un nejautā arī par ārējo parādu, iekšējo nekārtību un to, kāpēc valsts faktiski nespēj aizsargāt cietušos no vardarbības, lai gan likumi to jau sen paredz.
Lai saliktu punktus uz "i", pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" līdzdibinātāja Inga Spriņģe ir publicējusi skaidrojumu "Kā mediji un sabiedriskās organizācijas iekrita populistu slazdā", kur apgalvo, ka diskusijas par ģimeni, tradicionālām vērtībām un Stambulas konvenciju ir "populistu manipulācija", kuras mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no īstām problēmām (mazas algas, nesakārtota veselības aprūpe utt.).
Tiesa, pētniece nevis analizē faktus, bet sniedz metodiskus norādījumus un stratēģiskas instrukcijas, piemēram, neiesaistīties diskusijās, lai neiekristu slazdā. Vienlaikus tiek paziņots, ka ikviens, kas runā par vērtībām un konvenciju, ir populists un manipulators. Tātad sekotāji tiek mudināti nevis analizēt oponenta argumentus un atspēkot tos ar pretargumentiem, bet piekarināt oponentam birku un apspriežamo tematu pasludināt par neleģitīmu.
Vienīgais avots, uz ko autore atsaucas, ir viņas pašas 2015. gada pētījums, kur esot pierādīts, ka "tikumības grozījumi" ir "mīts", kam "kājas aug no Krievijas" (nez, kuras valodas ietekmes sfērā atrodas teksta autore, lietojot šādu izteiksmi?).
Sasaiste ar Krieviju, protams, ir emocionāli iedarbīgs "arguments" labākajās propagandistu tradīcijās (Krievija ir ļaunums, tātad arī NA un Stepaņenko savulaik ierosinātie "tikumības grozījumi" ir ļauni), taču autore noklusē faktu, ka diskusijas par tradicionālo vērtību nozīmi notiek arī Polijā, Slovākijā, Čehijā un pat Vācijā, Zviedrijā un Dānijā.
Šādas diskusijas rodas ik reizi, kad juridiskajos tekstos nepārprotamā jēdziena "dzimums" (sex) vietā parādās izplūdušais "dzimtes" (gender) vārds vai kad izglītības saturā tiek iekļauti ideoloģiski strīdīgi temati. Reducēt to visu līdz "Kremļa mītam" nozīmē ignorēt Eiropas realitāti. Turklāt par ģimeni Latvijā runā ne tikai politiķi. Runā vecāki un skolotāji, runā cilvēki, kas nekad nav balsojuši ne par NA, ne par Stepaņenko vai Šleseru.
Tomēr pats galvenais – tiek uzsvērts pretnostatījums: "mēs", racionāli domājošie intelektuāļi, un "viņi", populisti, kas manipulē ar emocijām. Vienlaikus autores sekotāji tiek instruēti neiesaistīties sociālo tīklu diskusijās, lai "nebarotu algoritmus". Šāds pamudinājums uz pašcenzūru faktiski veicina sabiedrības šķelšanos un skaidri parāda, kā intelektuāla demagoģija, uzdodoties par kritisko domāšanu, pārvērš antipopulisma retoriku par populisma formu.
Šādā situācijā dialogs ir īpaši svarīgs. Gan tādēļ, lai argumentēti atspēkotu to, ar ko neesi vienisprātis, gan tādēļ, lai noskaidrotu, uz kāda pamata oponents balsta savus apgalvojumus.
Pirms kāda laika mācītājs Mārtiņš Kalējs feisbuka diskusijā bija iezīmējis manu vārdu. No konteksta nopratu, ka oponents viņam bija pārmetis dalīšanos ar maniem rakstiem.
Mārtiņš Kalējs: "Es turpināšu dalīties ar Vijas Beinertes rakstiem, jo viņa argumentēti, mierpilni un cieņpilni izsaka savu viedokli (un tas pilnībā sakrīt ar manējo), un ja šajā jautājumā Šleseram ir tāds pats viedoklis, tas nekādā ziņā nemazina Vijas Beinertes viedokļa patiesumu un svaru. Ja Tu domā, ka tāpēc, ka Šlesers arī dalās ar šo informāciju, ar to vairs neviens nevar dalīties, tas ir smieklīgi un reizē skumji, jo pierāda, ka Tu nesaproti ne to, kas ir demokrātija, ne to, kas ir diskusija. Tu vienkārši vēlies mums, saviem oponentiem, aizbāzt muti. Tā Tu parādi, ka tieši Tu esi neiecietīgs pret citu uzskatiem. Ja Tev ir argumenti atspēkot Beinertes pausto viedokli un vari tos pamatot, dari tā. Es gaidu, kad beidzot būs!? Bet šāda argumentācija, piedod, ir demagoģija. Avots Beinertes publikācijām ir pati Beinerte, nevis Šlesers. Ceru, ka saproti atšķirību."
Oponents (sauksim viņu par A.K.) atbildēja: "sarunāts, es varu iziet cauri, bet lūdzu iedod vienu viņas rakstu, jo es aizgāju uz viņas profilu un viņa raksta vienā laidā. Faktu pārbaude un analīze prasa laiku. Lūdzu ieliec šeit vienu rakstu, es pa nākamās nedēļas vakariem izskatīšu."
Un tad es, cerot uz dialogu, uzrakstīju: "Piedodiet, kungi, ka iesaistos jūsu sarunā. Esmu pārliecināta, ka neviens no mums nav par vardarbību pret sievietēm. Taču nojaušu, ka Stambulas konvencijas jautājumā A.K. viedoklis atšķiras no Mārtiņa un mana viedokļa. Tā nu ir iznācis, ka šo konvenciju esmu pētījusi kopš 2018. gada, tagad esmu uzrakstījusi tādu kā kopsavilkumu. Ja Jūs, A.K., atrastu laiku to izlasīt, es labprāt uzklausītu Jūsu iebildumus. Un varbūt atrastos arī kāds punkts, kur esam vienisprātis. Piemēram, ar prof. Baibu Belu mums izdevās atrast vienu tādu: pasludināt heteroseksuālu balto vīrieti par visa ļaunuma sakni ir labākajā gadījumā tuvredzīgi. Varbūt izdosies arī ar Jums. Man šķiet, ka patlaban mums visiem ir ļoti vajadzīgs dialogs. Jau iepriekš pateicos par Jūsu laiku!"
Vai A.K. man atbildēja? Nē. Tad Mārtiņš Kalējs oponentam adresētā komentārā ielika saiti uz manu izpēti "Prāta okupācija: kam ir izdevīgi šķelt sabiedrību, un ko darīt?".
https://www.la.lv/vija-beinerte-prata-okupacija-kam-ir-izdevigi-skelt-sabiedribu-un-ko-darit
Nedēļu vēlāk mācītājs atsūtīja man saiti ar mana raksta "ātro analīzi un faktu pārbaudi", kā A.K. pats to bija nodēvējis:
Tikai vēlāk uzzināju, ka saitei A.K. bija pievienojis arī mācītājam adresētu komentāru (ortogrāfija saglabāta): "Īsumā - nekā citādi kā dezinformāciju es šo nevaru traktēt. Tas īsti nav arī viedokļu raksts, jo autore to mēģinājusi rakstīt ar tādu nedaudz pētniecisku pieeju (ir kaut kādi dati, kaut kādas atsauces). Bet visur, kur iespējams sagriež pa savam, necik nemēģinot pa īstam analizēt. Un tā jau ir noziedzība pret lasītāju. Atvaino - visam rakstam analīze nav, bet patiešām, ejot vienu rindkopu pēc otras, ātri jūtams, ka uz neko citu, kā manipulāciju ar lasītāju autore nav pretendējusi. Ļoti ceru, ka Tu iziesi mierīgi cauri manai analīzei un noskatīsies/pārlasīsi katru manu atsauci, lai nav tā, ka darīju to velti. Liekot punktu uz i - man kopumā ļoti sāp, ka konservatīvās vērtības piekritējus uzskata par aunu baru un baro ar nepatiesībām, puspatiesībām un uzdodas šo vērtību aizstāvjiem. Un tad ir viens brīdis, kad labs, konservatīvs cilvēks būdams pēkšņi rej pret Vairu Vīķi-Freibergu, Daini Īvānu, Kulebu vai Bļodoni. Kā var neredzēt, ka skrienot un aizstāvot savas vērtības nokļūsti bariņā, kas sen vairs nav Tavs?"
Tā kā tobrīd es par šo komentāru nezināju, atbildēju tikai uz to, kas bija lasāms "ātrajā analīzē".
Vija Beinerte: Paldies, ka atradāt laiku iedziļināties un izanalizēt mana raksta pirmās deviņas rindkopas! Un prieks, ka šajās rindkopās ir viens punkts, kas Jums nav izraisījis iebildumus, – tas, ka komunistu saukļi un solījumi vienmēr radikāli atšķiras no rezultāta realitātē. Novērtēju Jūsu drosmi! Jo progresīvais ministrs Švinka jau ir apsveicis Ņujorkas jaunievēlēto mēru Zoranu Mamdani ar uzvaru. To pašu Mamdani, kas sevi pozicionē kā demokrātisko sociālistu, bet sociālisms, kā zināms, ir pārejas posms ceļā uz komunismu; Latviju savulaik okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, kurā atļauta bija tikai viena partija – komunistiskā.
Kas attiecas uz pārējo: ja uzdevuma noteikumos ir kļūda, arī atrisinājums būs nepareizs.
Par Jūsu pirmo premisu. Tieslietu ministrija 2016. gadā publicēja Stambulas konvencijas juridisko analīzi, ko pēc ministrijas lūguma bija veikusi Dr. iur. Baiba Rudevska. Kamēr tieslietu ministrs bija Dzintars Rasnačs (NA), šī analīze bija atrodama ministrijas mājaslapā, un ar to varēja iepazīties ikviens interesents. Kad par premjeru kļuva Kariņš (JV) un ministrija pārgāja vispirms Bordāna (JKP), tad Lībiņas-Egneres (JV) pārziņā, analīze pazuda. Taču ir resursi, kur tā joprojām ir atrodama.
https://pietiek.co/files/05052016/TMinf_250416_Stambulkonv.pdf
Juridiskā analīze atklāj, ka "Stambulas konvencijas pamatā ir ielikta radikālā jeb "gender" feminisma ideoloģija, kas balstās marksisma postulātos par šķiru cīņu".
Trīs svarīgākie secinājumi: "Satversmes 1. pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas – radikālā feminisma – idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvo tikai saskaņā ar šo ideoloģiju."
"Stambulas konvencija klaji ignorē gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā."
"Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā, a priori padarot vīriešu diskrimināciju (tātad, diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma) par leģitīmu, turklāt, bez racionāla pamata."
Tieši tāpēc ne 12., ne 13. Saeima nenobalsoja par šīs konvencijas ratifikāciju. Un tieši tāpēc 14. Saeimas vēlēšanu laikā attieksmei pret konvenciju bija tik liela nozīme. Rezultātā vairums vēlētāju nobalsoja par tiem sarakstiem, kas solīja pārstāvēt un aizstāvēt konservatīvas vērtības un neatbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju.
No liberāli noskaņotām partijām 14. Saeimā iebalsotas tika vien divas (JV un PRO), kopā savācot 25 procentus balsu un iegūstot 36 vietas Saeimā. Par sarakstiem, kas solīja aizstāvēt konservatīvas vērtības (ZZS, AS, NA, LPV), nobalsoja 39 procenti vēlētāju, piešķirot tiem 53 vietas Saeimā. Tāpēc var teikt, ka pārliecinošu atbalstu saņēma konservatīvie spēki. Ar piebildi, ka tos, kas apvienojušies zem "Stabilitātes" karoga, savācot 6,8 procentus balsu un iegūstot 11 vietas Saeimā, es nepieskaitu ne pie liberālajiem, ne pie konservatīvajiem.
Šāds spēku samērs nespēja nodrošināt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tāpēc "Vienotība" izdomāja veiklu manevru – Valsts prezidenta maiņu un jaunas valdības veidošanu, kas tai ļāva panākt, ka ZZS deputāti lauž vēlētājiem doto solījumu. Tā 2023. gada 30. novembrī par Stambulas konvencijas ratifikāciju nobalsoja JV, PRO un ZZS deputāti, kā arī tobrīd jau "neatkarīgie" Rajevs un Burovs, kas Saeimā bija iekļuvuši caur AS un LPV sarakstu.
Par konvenciju balsojušie deputāti lieliski zināja, ka Latvijas Krimināllikumā ir pilnīgi visas normas, par kādām tiek runāts konvencijā. Vienīgais, kā tur nav, bet kas ir konvencijā, – "džendera" jēdziens, kas dzimumu traktē nevis kā bioloģiski determinētu, bet kā brīvu izvēli. Un viņi, protams, zināja arī to, ka konvencijas 3. un 14. pants paver šīm idejām ceļu uz "visu izglītības līmeņu mācību programmām", tātad pat uz bērnudārziem.
Mūsu valsts Satversme paredz, ka suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Vai balsojums par konvenciju neliecina, ka 32 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā varu ir pārņēmis mazākums, kas nepārstāv vēlētāju vairuma viedokli? Vai varas īstenotāji darbojas leģitīmi, rīkojoties pretēji vēlētāju interesēm? Un vai vēlētāju pienākums nav paust savu viedokli par to?
Otrā lieta. Satversmes 68. pants nosaka: "Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums."
Ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija daļu no valsts institūciju kompetences nodod konvencijas uzraudzības grupai GREVIO, kas kontrolē, piemēram, izglītības satura maiņu saskaņā ar džendera ideoloģiju.
Tātad Satversmes 68. pants attiecas uz Stambulas konvencijas ratifikāciju. 2023. gada 30. novembrī balsojumā par šo konvenciju piedalījās 53 deputāti, no kuriem 51 nobalsoja par un divi nobalsoja pret. Pārējie deputāti bija izņēmuši balsošanas kartītes un balsošanā nepiedalījās, tādēļ viņu vārdi neparādās protokolā.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/4D1A8B4A951F2C07C2258A7800107BC1
Satversmē noteikto kvorumu – "divas trešdaļas Saeimas locekļu" – 53 deputāti nenodrošina. Jautājums: vai Valsts prezidents, izsludinot likumu, kas pieņemts pretēji Satversmē noteiktajam, nav rīkojies antikonstitucionāli?
Par Jūsu otro premisu. Eiropas politiskie līderi gadiem ir sēdējuši Putina kabatas uzņēmumu valdēs (Šrēders, Aho, Renci, Varnings, Prodi, Šisels, Liponens u.c.). Eiropa gadiem ir pirkusi no Krievijas gāzi un naftu, 2024. gadā vien – par 23 miljardiem dolāru, kamēr Ukrainai tā ir sniegusi palīdzību tikai par 19 miljardiem dolāru. Vienlaikus notiek masīva Eiropas islamizācija, arvien pieaugoša birokrātiskā kontrole un vārda brīvības ierobežošana, Eirokomisārs Bretons pat piedraud slēgt sociālos medijus pilsonisku nemieru laikā. Līdz ar to Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas "brīdinājums par Kremļa propagandas naratīviem" ir ne vien divkosīgs, bet arī bīstams, jo tas veicina nevis brīvu domu apmaiņu, bet oponentu nomelnošanu un infantilu apsaukāšanos.
Uz šā fona visas pārējās Jūsu "ātrajā analīze un faktu pārbaudē" pieļautās neprecizitātes un kļūdas šķiet mazāk svarīgas. Vērsīšu Jūsu uzmanību tikai uz dažām.
Faktu, ka Somija, Zviedrija un Dānija, kas konvencijai pievienojās pirms desmit gadiem, joprojām vardarbības izplatības ziņā ir līderes, Jūs mēģināt attaisnot ar ziņošanas iespējām. Tas atbilst konvencijas virzītāju izplatītajam naratīvam, bet neatbilst patiesībai: problēmas ar ziņošanu varētu būt attiecināmas uz Balkānu valstīm, taču ne uz Somiju, Zviedriju un Dāniju.
Tas, ka Jūsu "nekur neatrodat informāciju" par konvencijas autentisko tekstu divās valodās, nenozīmē, ka šāds formulējums neeksistē. Ievadiet meklētājā: "Done at Istanbul, this 11th day of May 2011, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the..."
Par termina "gender" lietošanas biežumu. Atbildot uz Baibas Belas apgalvojumu, ka konvencijā vārds "gender" lietots tikai divas reizes, pārbaudīju konvencijas angļu tekstu, izmantojot funkciju Ctrl+F. Rezultāts bija 25. Skaidrojošā ziņojumā – 126.Tas, vai vārds lietots nominatīvā, ģenitīvā vai savienojumā ar citu vārdu, pieminējuma skaitu nemaina. Taču kas patiešām ir svarīgi: abos autentiskajos tekstos "gender/genre" nozīmē nebūt ne to pašu, ko "sex/sexe" (atšķirā, piemēram, no Romas Statūtiem, kur termins "gender" lietots tikai un vienīgi kā bioloģiskā dzimuma apzīmējums).
Secinājums. Prieks, ka draudzējaties ar ChatGPT. Mākslīgais intelekts ir noderīgs rīks – tiem, kas draudzējas arī ar dabisko intelektu. To Jums no sirds novēlu."
Vai A.K. man atbildēja? Nē. Viņš bija nolēmis diskutēt tikai ar Māriņu Kalēju, pārmetot viņam gan tuvredzību un augstprātību, gan neiecietību. Līdz secināja: ja mācītājs "neredz cauri tam savārstījumam, ko Beinerte atbildē raksta", tad ar viņu "patiesi ir grūti sarunāties". Mārtiņš, atvadoties no oponenta, uzrakstīja: "Ceru ka, Vija Beinerte no atbildes izveidos plašāku rakstu, kas būs pieejams ne tikai tiem, kuri šeit lasa komentārus." Un tad A.K. nolēma kaut ko adresēt arī man.
A.K.: Sveika, Vija Beinerte! Mīļš paldies, ka esat gatava uzrakstīt tik garu komentāru, tik dziļā sociālo tīklu nostūrīti, ko plašākas publikas acs vairs neredz! Novērtēju.
Tas, ko nekādi nespēju novērtēt ir saturs. Acīmredzot mani komentāri bijuši precīzi un trāpīgi, tādēļ atbildē esat izvēlējusies “runāt pa tēmai”, bet neatbildēt. Peldat no nule kā ieceltā Ņujorkas mēra Mamdani uz Satversmes kvoruma trūkumu, tad pēkšņi piepeldat pie Putina kabatas uzņēmumu valdēm, Eiropas islamizācijas un finišējat ar apvainojumu par ChatGPT. Nē, Jums par brīnumu ir cilvēki, kas tomēr domā līdzi un veido argumentāciju cieņpilni, necenšoties sagrozīt pretējās puses apgalvojumus. Ja Jums ir patiesa vēlme atrast kļūdas vai pretargumentēt manu analīzi Jūsu rakstam, tad lūgums spēlēt pēc tiem pašiem noteikumiem. Paņemiet katru manu komentāru/analīzi rindkopu pa rindkopai (man tur nebija divas mistiskas “premises” uz ko Jūs atsaucaties), neizlaižot nevienu un atbildiet pēc būtības, bez faktu sagrozīšanas un temata maiņas. Tad es izskatīšu un, ja būs korekti atspēkoti apgalvojumi - atzīšu savu kļūdu, bet, ja nē - noargumentēšu pretī.
Šobrīd nevaru nepamanīt, ka pat šajā abstraktajā savā komentārā balstaties aplamībās. Proti uz 2016. gada Ingas Kačevskas advokātu biroja analīzi. Par tā reputāciju labklājības ministrija jau tolaik skaļi brīdināja sabiedrību (“Ministrijas ieskatā Tieslietu ministrijai ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt šī nodevuma atbilstību kvalitātes prasībām” un “informatīvā ziņojuma pielikums lielā mērā ir veidots kā kompilācija no publiskajā telpā atrodamajiem materiāliem, tādēļ apšaubāms to autoru oriģinālais un pamatotais sniegums un var rasties aizdomas par plaģiātu”). Lūk šeit argumentēti variet pāriet pāri visām tām aplamībām, ko šis dokuments sludina: https://www.lm.gov.lv/lv/media/2299/download?attachment
Vēlāk arī Satversmes tiesa lēma, ka konvencija atbilst Satversmei (pretēji, kā to apsūdzēja šis šaubīgais dokuments: https://www.lm.gov.lv/lv/media/2299/download?attachment)."
Lai gan īsti par dialogu šādu atbildi saukt nevar, tomēr vairāk nekā nekas. Tāpēc nolēmu saraksti turpināt.
Vija Beinerte: "Paldies par atbildi! Jums taisnība par "dziļo nostūri", jo pat šo Jūsu komentāru, kur esat iezīmējis manu vārdu, es ieraudzīju tikai pirms brīža un tikai nejaušības pēc.
Savu "ātro analīzi un faktu pārbaudi" Jūs sākat ar divām premisām: pirmajā Jūs apgalvojat, ka "turpat divus gadus sabiedrība netika tracināta šajā jautājumā", otrajā atsaucaties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas brīdinājumu, kurā iebildumi pret Stambulas konvenciju tiek pasludināti par "Kremļa propagandu" un "dezinformāciju".
Pirmais apgalvojums neatbilst patiesībai, jo kopš 2016. gada visdažādākie cilvēki (juristi, mediķi, valodnieki, mācītāji), organizācijas ("Vīru biedrība", asociācija "Ģimene") un kristīgo konfesiju vadītāji ir brīdinājuši par konvencijā ietvertās džendera ideoloģijas bīstamību. Pilsoņi ir pauduši savu attieksmi pret konvenciju 14. Saeimas vēlēšanās.
Tas, ka Latvijas mediju telpā izskan tikai konvencijas atbalstītāju viedoklis, liecina nevis par vienprātību vai vairuma viedokli, bet par to, ka sabiedriskie mediji, varas iebaroti un piebaroti, apkalpo "progresīvo vienotību", nevis ievēro likumā noteikto prasību "nodrošināt viedokļu daudzveidību un savā darbā ievērot objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti".
Par to, ka Jūsu otrā premisa balstās uz divkosīga un bīstama pamata, kas veicina nevis brīvu domu apmaiņu, bet oponentu nomelnošanu un infantilu apsaukāšanos, esmu skaidri norādījusi jau iepriekšējā atbildē.
Saprotu, ka asociatīvu domāšanu un spēju ieraudzīt kopsakarus Jūs vērtējat kā "peldēšanu", tāpēc atkārtošu vēlreiz: ja uzdevuma noteikumos (premisās) ir kļūda, arī atrisinājums būs nepareizs.
Par radikāli atšķirīgo redzējumu un tā saknēm. Esmu izlasījusi arī Mārtiņam adresētos komentārus. "Dezinformācija", "noziedzība pret lasītāju", "manipulācija ar lasītāju", "nepatiesības", "puspatiesības", "savārstījums" – to visu Jūs "pazemīgi un iecietīgi" inkriminējat man. Taču svarīgākā apsūdzība ir Mārtiņam: vienā komentārā atslēgas vārdi ir "man kopumā ļoti sāp", citā – "sāpīgi trāpīji sirdī". Secinājums ir nepārprotams: Mārtiņš ir varmāka, bet Jūs – varmākas sāpināts upuris.
Un arī es, kā izrādās, esmu Jūs apvainojusi, pieminot chatGPT. Interesanti būtu zināt, vai tad, kad Jūs rakstāt, ka neesat atradis informāciju par Stambulas konvencijas divām autentiskajām valodām, Jūs šo informāciju meklējāt bukletos vai kantora grāmatās? Un kad Jūs apgalvojat, ka vārds "gender" konvencijā un ziņojumā ir lielākoties lietots savienojumā "gender based", vai Jūs to atklājāt, pārlapojot abus šos dokumentus ar zīmuli un skaitīkļiem rokā?
Taču pats zīmīgākais ir šis Jūsu apgalvojums: "Latvijas Satversmes sapulce ir burvīgs piemērs kāda vēsturiski bijusi NEVIENLĪDZĪBA. No 152 deputātiem tikai 6 bija sievietes, jeb 3.9%."
Vai Jūs pats saprot, ka uz šo vēsturisko faktu skatāties no marksistu pozīcijas? Saskaņā arī Jūsu vērtējumu ir varmākas (vīrieši) un ir upuri (sievietes), un ir varmāku īstenota nevienlīdzība, ko Jūs izceļat versāļos jeb kapslokā. Tieši tāds ir marksistu domu gājiens, jo meritokrātija un indivīda brīva izvēle neiekļaujas viņu pasaules ainā. Bet vai Jums tiešām šķiet, ka Latvijas rītausmā visas sievietes gribēja kļūt par deputātēm, taču tikai sešām tas izdevās, spītējot varmācīgo vīriešu (balto, protams) toksiskai maskulinitātei?
Paredzu, ka arī šo Jūs varētu kvalificēt kā "peldēšanu", tāpēc paskaidrošu: marksisti gribēja savest ienaidā proletariātu ar buržuāziju, taču viņu ideja nostrādāja tikai ekonomiski atpalikušajā Krievijā un Ķīnā. Attīstīta kapitālisma valstīs Marksa idejas pa lielākai daļai aizrāva vien dažus intelektuāļus, no turīgām ģimenēm nākušus studentus un lumpeņus. Cerības uz proletariātu kā pasaules revolūcijas virzītāju izgāzās, jo kapitālisms strādniekiem bija pavēris iespējas, ko tie negribēja zaudēt. Tāpēc Marksa sekotājiem nācās pārorientēties un upura lomai izraudzīt citus pretendentus – seksuālās minoritātes, sievietes, radikālas reliģiskās sektas un tos, kuru ādas krāsa nav balta. Markss varas uzurpēšanai plānoja izmantot ekonomiskās sviras, viņa sekotāji – sociālās un kultūras sviras, taču manipulāciju mehānisms – sašķelt sabiedrību, sadalot cilvēkus "upuros" un "varmākās", – ir tas pats.
Un te nu mēs nonākam pie saknes un būtības: ekonomiskais marksisms, radikālais feminisms, kvīru teorija, kritiskā rasu teorija, postkoloniālisma teorija, voukisms – visi šie "progresīvie" strāvojumi – ir uz Marksa ideju celma sazēluši potzari. Bet kopīga tiem visiem ir vēlme sašķelt sabiedrību.
Kas attiecas uz tiesu varu Latvijā, to precīzi ir raksturojis deputāts Aleksandrs Kiršteins: "Latvijas tieslietu sistēma JV vadībā ir uz sabrukuma robežas. Tieslietu ministre un liela daļa tiesnešu pārstāv tā saucamo kreiso aktīvismu, kas viņiem ļauj pieņemt spriedumus, balstoties uz savas revolucionārās pārliecības, nevis uz likumiem. Šādi tiesneši bija pieņēmuši desmitiem lēmumu, atzīstot viendzimuma pārus par ģimenēm vēl pirms tika pieņemts likums par partnerattiecībām. Satversmes tiesa nobalsoja par tēviem domāta pabalsta piešķiršanu sievietei, kura uzdevās par vīru un paguva pamest savu partneri vēl pirms tiesas sprieduma."
Un tieši tāpēc es Jūs vēlreiz mudinu padomāt par dažiem vienkāršiem jautājumiem: vai likuma priekšā visiem nav jābūt vienādiem, neatkarīgi no rases, dzimuma un seksuālās orientācijas? Vai 2023. gada 30. novembra balsojums neliecina, ka 32 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā varu ir pārņēmis mazākums, kas nepārstāv vēlētāju vairuma viedokli? Vai varas īstenotāji darbojas leģitīmi, rīkojoties pretēji vēlētāju interesēm? Un vai vēlētāju pienākums nav paust savu viedokli par to?"
Vai oponents atbildēja kaut uz vienu manu jautājumu? Nē. Tā vietā viņš atsūtīja kārtējo vēstījumu.
A.K.: "Par to, ka konvencijas denonsētāji dzīvo pro-krieviskā informatīvā telpā vislabāk pastāsta Eiropas karte, kur redzamas valstis, kuras ir un kuras nav to ratificējušas. Jo tuvāk Krievijai, jo valstij vairāk jācīnās ar dezinformāciju par šo dokumentu. Malači Ukraiņi, kuri ļoti labi zina, kāds puvuma smārds nāk no austrumiem un jo tālāk prom no tā, jo labāk. Šeit viens pētījums par dezinformāciju ar, ko Ukrainas tauta saskārās, kad tā pieņēma konvenciju. Gandrīz 1:1 kopija tiem mītiem, ko var lasīt Beinertes rakstos vai Šlesera un Stepaņenko sociālo tīklu ziņu lentēs.
https://rm.coe.int/ukr-2020-brochure-ic-myths-and-facts-en-25112020/1680a07ee8
Šeit es arī lieku punktu mūsu sarunai no savas puses, jo Mārtiņš Kalējs vispār atsakās komentēt ar savu galvu, bet Vija Beinerte vai nu nevēlas adresēt manu analīzi (joprojām, no manas garās analīzes kaut kur attāli iekomentēta tikai neliela daļa) vai brīdī, kad pieķeru aplamībās vai nekorektos faktos, atbildē saņemu izvairīšanos no pašas kļūdas ar plūstošu savārstījumu, kurš var ieņemt jebkādu virzienu - no Kiršteina un kvīru teorijas līdz Ņujorkas mēram un Marksa ideju potzariem. Jebko, kas tikai nav pa tēmai - proti cīņu pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā tādu.
Latvijai ir gaiša nākotne, kuru veido kritiski domājoši, patriotiski, pro-eiropiski cilvēki - gan konservatīvi, gan liberāli."
Īpaši aizkustināja "gaišā nākotne", "kritiski domājošie" un "mītu" pieminēšana.
Vai es uzrakstīju oponentam, ka Amerikā nu jau atkal ir tikai divi dzimumi un ir aizliegts izplatīt džendera ideoloģiju bērnudārzos un skolās? Nē. Vai es ieteicu oponentam padomāt par to, ko aizstāv tie 600 000 profesionāļu un brīvprātīgo, kas riskē ar savu dzīvību Ukrainas ierakumos, – korupcijas saēsto valdību un uzblīdušo ierēdniecības aparātu, LGBT idejas par "iekļāvīgo dažādību", globālistu proponēto "zaļo kursu" un Eiropas islamizāciju? Vai tomēr viņi riskē ar dzīvību, aizsargājot savu ģimeni, zemi un valsti – visas tās vērtības, kas globālistiem, kleptokrātiem un visu zemju "progresīvajiem" aktīvistiem pēc definīcijas ir svešas?
Nē, arī šos jautājumus es oponentam neuzdevu. Jo sapratu, ka sarunāties ar propagandas upuri ir tas pats, kā mēģināt pārliecināt sektantu. Loģika un argumenti nedarbojas. Šāds cilvēks ir pārliecināts, ka viņa apziņa ir nepieejams cietoksnis, pat nenojaušot, ka šajā cietoksnī profesionāli ideoloģiskie diversanti jau sen ir iedibinājuši savu kārtību. Viss labais tiek pierakstīts sektai, bet ļaunais un zemiskais – tiem, kas pie sektas nepieder. No tā ceļas pārākuma apziņa un nicinājums pret visiem, kas nevalkā pareizās krāsas šallīti. Aklā apmātībā sektants attaisnos jebkādu sektas darbību, būdams pārliecināts gan par savu nekļūdīgumu, gan par to, ka pārējie ir grimuši dziļos maldos. Taču nespēs atbildēt ne uz vienu loģiski pamatotu jautājumu, jo viņa kognitīvās spējas ir paralizētas.
