Skaidrs, ka lāga cilvēkam – vēlētājam – šis laiks uz kādu brīdi būs beidzies, lai drīz vien atsāktos no jauna, jo arī partijnieki zemnieka tikumu godā ceļ: «kal ratus ziemā, ragavas vasarā»… Smadzeņu skalojamās mašīnas nemainās, mainās vien tehnoloģijas: multimediju, mākslīgā intelekta drošības sistēmas, e-paraksti, «pin», «puk» kodi, e-adreses ir mazmazmeitiņas vecajai klēts atslēgai… Tā vien prasās uz daudz ko paraudzīties ar smaidu…
Pārlieku centība izraisa pārcentību
Pirmsvēlēšanu tā saucamās debates LTV1, kuras virtuozi vadīja Jānis Domburs, noskatījos atkārtojumā, savukārt šīs rindas rakstu tieši vēlēšanu dienā, kad viss vēl priekšā, iznākumi nav zināmi, toties neliela atvieglojuma sajūta, ka ne par vienu aģitēt nekādi nesanāks. Bet, cerams, no kaut kā mācīsies visi. Runa par tām debatēm, kurās uz ļoti publiskās skatuves un acīgu kameru priekšā stājās Ogres novada vēlēšanu sarakstu līderu, runas vīru (sievu) kopīgā aina. Jāpasmaida, jo tas reizēm palīdz…
Paradoksi mijās ar formālās loģikas sagrozījumiem. Teju visi patētiski skandēja, ka, lūk, mēs, tie īstie pareizie, tuvināsimies cilvēkiem, īpaši lauku ļaudīm, lauku skolām, kultūras iestādēm, neļausim pāri darīt vecīšiem, ņemsim savā rūpē un kontrolē izglītību, kultūru, investīcijas, ekonomiku, ņemsim savā paspārnē uzņēmējus un radīsim viņiem un investīcijām to vidi, ko iepriekšējā Ogres novada dome skaudusi. Smaidu. Par redzamām sejām, kuru interese par notiekošo novadā, īpaši laukos, manīta tikai vēlēšanu bukletu dalīšanā – laukumos pie veikaliem, tirgus plačos, kur pašiem grūti noslēpt nelielo pazemojuma sajūtu, ka tā jāzvejo, jābičo balsis. Daži kaut kā pinas pretrunās: no vienas puses, pārmet izšķērdību projektu īstenošanā, ka vairāk jādomā par cilvēkiem, bet pašu uzskaitītie solījumi tikpat neizbēgami prasītu daudz naudas.
Tad nu domāju: arī manā Ķeipenes pagastā, arī kaimiņu Taurupes pagastā nupat atklāja divas gaišas, modernas, gaumīgas ēkas – «Viļņu» māju Ķeipenē un Taurupes muižas klēti. Kam šie vērienīgie projekti īstenoti? Ne cilvēkiem? Esmu bijis klāt vairākos līdzīgos notikumos, piemēram, Ogres ģimnāzijas, Madlienas velotrases, jaunās sporta zāles grīdas atklāšanā utt. Cilvēku šajos lielajos notikumos bijis ļoti daudz un būs daudz vairāk! Ļoti! Bet dažu labu no publisko debašu otra nolicējiem, sevis cēlējiem, solītājiem tur nemanīja! Tad tā arī vajag atzīt: no mazas nenovīdībiņas neviens nav pasargāts…
Kad runa par budžeta taupību, krājcūciņas pildīšanu, nedaudz samulstu. Nav dzirdējis, ka kredīti lieliem darbiem ir gluži nepieciešami? Turklāt likums nav pārkāpts, bet «krājcūciņu» manierē par tādu novada attīstību, kāda tā ir tagad, varētu tikai sapņot. Vēl pāris sīkumu, ko neērti minēt. Politiķiem jāapgūst publiskās uzstāšanās ābece, kas ļauj runāt, ko domā, un domāt, ko runā. Sekojot līdzi ķermeņa valodai, kur nepakļāvīgās kameras noķer katru nicīgu, augstprātīgu smīnu, ne vien pašam runājot, bet arī citā klausoties. Debašu kopaina varēja lieliski izvairīties no pašmāju veļas mazgāšanas, kurā domātais aģitācijas virziens dažkārt apmet kūleni un pavēršas pret pašu kritizētāju. Visbeidzot, iespējams, daži ironizētāji tiks arī ievēlēti, bet pie viena domes galda būs jāsēd tik un tā un jāsasveicinās tik un tā.
Atrisinās darba grupiņās?
Nu bija tas Rosļikova demaršs Saeimas sēdē! Nu bija! Un nebija nejaušs, drīzāk tīšām inspirēts, lai Kremļa propagandisti justos savas pastāvēšanas barības sātīgi paēduši un pie reizes krievu pasaules aģitācija ietiktu pašā Augstajā namā, Latvijas Republikas Saeimā! Nu, bet bija arī pašmāju LTV1 «Kultūršoka» šoks, labi iestudēts un precīzi mērķēts Ogres novada domes nolikšanai, kompromitēšanai, kas nostrādāja par labu ēsmu tai pašai Kremļa propagandai, kurā bijušā rīdzinieka Mamikina demagoģija un meli varēja justies kā zivis ūdenī. Nav retums, kā Saeima guļus, pusguļus pilnmēness naktīs sevi spīdzinājusi, lai izspriešanu novestu līdz galam. Vai Rosļikova gadījums nebija pelnījis, lai likumdevējs šo izlēcienu pret valsti nokārtotu uzreiz, neatstājot Augstā nama ēku, Rosļikovam tikām atpūšoties uz «nāriņām» likumā noteiktā kārtībā, nevis pretvalstisko izaicinājumu nozūmējot atvilktnēs un darba grupiņās?
